Free Love

Pāris dienas atpakaļ "The Times Magazine" lasīju vienu interesantu rakstu un ik pa laikam tagad par to atceros.

Raksts bija par pāriem, kuri neatzīst monogāmiju. Cilvēki dzīvo kopā vai ir precējušies, taču viņiem ir tā dēvētās "brīvās attiecības". Bet ir viens noteikums- bezpersonisks sekss ar citiem ir atļauts, taču ne iemīlēšanās. Turklāt pāra attiecībās jābūt pilnīgai atklātībai- vīrs sievai var stāstīt, ar ko gulējis pirmdien, ar ko - otrdien, un otrādi.

Tiek minēti pētījumi, pēc kuriem secināts, ka cilvēks pēc dabas nemaz neesot un nevarot būt monogāms. Tā teikt- mātīšu un tēviņu pārošanās "pa labu un pa kreisi" nav nekas īpašs.

Aprakstītā sieviete, kas ar savu vīru ir šajās "brīvajās attiecībās", skaidro, ka viņa bija tā, kas vīru pēc divu gadu kopdzīves nostādīja fakta priekšā, piedāvājot savu alternatīvu tradicionālajai laulībai. Viņa kā iemeslu gan nemin mātīšu un tēviņu ne-monogāmo dabu vai nepiesauc pētījumus. Viņa uzskata- ja ļoti mīl otru cilvēku, viņam nevar liegt brīvību, par viņu nedrīkst teikt- MANS, nedrīkst uztvert kā īpašumu. Viņa to pašu sagaida arī no sava partnera.

Tomēr minēts, ka šāda veida attiecībās greizsirdība, sevišķi sākumā, nav nekas svešs. Abiem partneriem jāmāk pārkāpt pāri īpašnieciskumam vienam pret otru un tas var prasīt ļooti ilgu laiku un ļooti daudz darba. Tiek skaidrots, ka greizsirdība un īpašnieciskums esot sabiedrības iemācīti netikumi, kas rodas bērnam uzaugot. Turklāt norādīts, ka tikai patiesi "emocionāli augsti attīstīti un izglītoti" cilvēki ir spējīgi uz šāda veida attiecībām- kad ir viens ciešs emocionālais partneris, taču fiziskās vajadzības var apmierināt arī ar citiem.
_

Domājot par šo rakstu, man nāk prātā tikai viens vārds- mocības. Nepavisam negribu teikt, ka šādus cilvēkus nosodu. Tā nav. Drīzāk jau apbrīnoju par izturību. Man tādas attiecības šķistu kā vienas vienīgas mocības, jo nepārtraukti jāstrādā ar sevi, jāpārstrādā sava greizsirdība tik ilgi, kamēr kļūsti imūns. Nē, es to nespētu- laikam neesmu īstais materiāls, lai kļūtu "emocionāli augsti attīstīta un izglītota".

Vienu gan nevaru saprast- kā iespējams noskaidrot, pētnieciski pierādīt, ka Homo Sapiens nav monogāms pēc dabas? Ar to tikai gribu teikt- cik cilvēku, tik gadījumu. Man šķiet, ka cilvēks ir pārāk sarežģīta būtne, lai tā vienkārši pateiktu- melns vai balts.