2009

The good, the bad and the ugly 2009. Ha,ha

Ikdienā skrienot jau nemaz neienāk prātā kā viss mainās. Tikai šodien iedomājos, ka, sagaidot 2009.gadu, vēl biju studente, strādāju BNS, dzīvoju Rīgā un tā tālāk. Tagad jau skola pabeigta, darbs nomainīts, pat valsts ir nomainīta! Tas viss gada laikā. Pirms gada man nebija ne jausmas, ka tā viss mainīsies.

Kopumā ņemot, nebija slikts gads- arī no sliktajām lietām mācījos un, lai arī cik jocīgi tas pašai neliktos- tas viss nāca par labu man, mums. Bet nav jau ko visu tik melnu mālēt- arī labais ir bijis. Turklāt daudz. Vajag tikai mācēt saskatīt.

Un to jau laikam arī jānovēl- saskatīt vispirms to labo. Pašam būs vieglāt dzīvot. Un pārāk daudz nestresot par lietām, ko tāpat nav iespējams mainīt. :*

la, la, la

Tā. Man tagad uznāca baigais dziedamais garīgais. Pa visu istabu izmeklējos savu Ipod, lai varētu pakaukt, sērfojot internetā, bet nekur nevaru atrast. Domāju- jāieslēdz SWH un tur jāpakauc līdzi kādai dziesmai. Bet kas tur skanēja, kad ieslēdzu? Eross Ramazotti! No, thanks.

P.S. Sestdien pēdējā darba diena un tad jau otrdien lidojam uz mājām! Jeeej!

Ar ko tik man nav jānoņemas

Pēdējās dienas diezgan aizņemtas darbā. Ir viena lieta par Misis Burkā, ko noteikti gribēju atzīmēt. Ieejam no rīta viņas istabā, kamēr viņa brokastīs, redzam- viss noklāts ar Ziemassvētku kartiņām. Tās bija visur tikai ne uz gultas- virs kamīna, uz palodzēm, uz galda un plauktiņiem. Vienkārši nereāli. Izskatījās kā izrādīšanās.

Tad nu pēc tam viņu gaitenī satiku un pirmais teikums tādā lepnā balsī- did you see my Christmas cards? Es pie sevis nodomāju- nevarēja neredzēt. Tikai sīrupainā balsī atbildēju, ka jā. Viņa atkal tādā lepnā balsī - veselas 67. Pēc tam viņa satika vienu meiteni, kas ar mani tajā dienā kopā strādāja un stāstīja tieši to pašu.
Nu tik smieklīga tante! Varu iedomāties, kā viņa tās skaitījusi un lepni likusi pa visu viesnīcas istabiņu. Jocīgākais, ka nākamajā dienā, kartiņu vairs nekur nebija.

Burkā

Ārprāts, viesnīcā vakar uz četrām dienām ieradās viena tante, ko es jau pie sevis esmu paspējusi nodēvēt par Mis Burkā. Viņa te ierodas divas reizes gadā, viena pati un terorizē visus ar dažādām prasībām un jautājumiem, turklāt, ja ar viņu sāc sarunu- netiec vairs vaļā.
Man šķiet, ka viņai vienkārši ir garlaicīgi, tāpēc viņai gribas parunāties. Savādāk nevaru izskaidrot to, ka viņa prasīja, lai parāda kā ieslēgt televizoru, kā ieslēgt sildītāju, kā arī vaicāja, ko nozīmē puntktiņš uz elektroniskā pulksteņa displeja (atkarībā no punktiņa esamības vai neesamības nosaka vai ir am. vai pm.).

Jebkurā gadījumā, vislabākais padoms, ko saņēmu saistībā ar viņu - ja ieraugi viņu gaitenī- bēdz! :D

Forši

Tikko izlasīju internetā- amerikāņu fitnesa superstārs sūdzēs tiesā vienu musļu ražotāju kompāniju, jo, tās ēdod, izlauzis zobu. Droši vien kādu miljonu dabūs. Ak šie amerikāņi.

Njā

Pilnīgi oficiāli- man šogad nav nekādas Ziemassvētku sajūtas. Nav sniega, mums istabā nav ne eglīte, ne rotājumi. Vienīgais pa televizoru kaut ko pa svētku temtiku rāda. Bet tas arī viss.

Es gan negaužos. Nav jau pasaules gals. Lai gan šādus svētkus pavadot citur, ātrāk gribas mājās.

Let it snow

Es vairs neko nesaprotu. Kad tad īsti sākas tie Ziemassvētki?

Angļiem lielā ēšana sākas 25.decembrī (no rīta sāk un vakarā nobeidz) un laikam 26.-ajā viņiem ir arī Boxing Day, kad ver vaļā dāvanas. Es nezinu, vai tas, ko tikko izstāstīju ir pareizi, bet vismaz tā es atceros no man stāstītā. Viss jūk kopā. Tagad nesaprotu- vai rīt darbā ir jāsaka viesiem- Merry Christmas- vai nē.

Visiem, kas prasa, stāstām, ka Latvijā nekādu tītaru uz galda neliek- cūkas šņukurs gan ir galvenā tradīcija :D Lai gan es nezinu nevienu latvieti, kas reāli to gardumu pēdējo gadu laikā ir tiešām licis galdā. Bet smieklīgi redzēt angļu reakciju :D

Lai gan daudzviet Anglijā arī šogad ir sniegs, mums no rītiem ir tikai salna un sasalušas peļķes. Es gan te ziņās skatos, ka kartē nedaudz uz augšu angļiem ir baigā stihija (kas Latvijā noteikti tiktu dēvēta par normālu ziemas dienu). Jebkurā gadījumā, vienā pilsētiņā galveno ceļu aizslēdza un 100 cilvēkiem nācās nakti pavadīt lielveikalā. Viņiem tur vispār esot jautrs pasākums izvērties. Bet bērniem sapņu piepildījums- nakts lielveikalā (kā Reiniks dziedāja).

Tas, kas mani satrauc vārdu salikumā "sniegs" un "Anglija" ir haoss, kas valda lidostās. Piemēram, vakarnakt nakts lidojumi vispār tika atcelti, turklāt Hītrovā, Gatvikā un Stanstedā arī pa dienu lidojumi kavējās par vairākām stundām. Vienas lidmašīnas pasažieri lidmašīnā sēdēja piecas stundas pirms tā pacēlās. Es ļoti ceru, ka sniegs te vairs nebūs janvāra sākumā, kad mēs lidojam uz mājām.

Bet ko nu par stihijām- priecīgus Ziemassvētkus. Novēlu vismaz brīvdienu laikā nedzirdēt un neizrunāt vārdu- krīze! Turās :*

Tātad. Kas notiek, kad temperatūra sasniedz...

+20 - grieķi uzvelk džemperus (ja var atrast)
+15 - havajieši ieslēdz apkuri (ja viņiem tāda ir)
+10 - amerikāņi drebinās. Krievi stāda gurķus
+5 - itāļu mašīnas nav iedarbināmas. Norvēģi iet peldēties. Krievi brauc ar nolaistiem automašīnu stikliem
+1 - Latvijā pirmie`bļitkotāji` kāpj uz ledus
0 - Amerikā sasalst ūdens. Krievijā ūdens sāk biezēt
-5 - franču mašīnas naw iedarbināmas
-10 - jūs plānojat garu atvaļinājumu Austrālijā
-15 - jūsu kaķis uzstāj, ka gulēs jūsu gultā. Norvēģi uzvelk džemperus
-17 - Ņujorkā namīpašnieki ieslēdz apkuri. Krievi pēdējoreiz dodas piknikā
-20 - amerikāņu mašīnas nevar iedarbināt. Aļaskas iedzīvotāji uzvelk t-kreklus
-25 - Vācu mašīnas naw iedarbināmas. Havajieši pamazām izmirst
-30 - politiķi sāk runāt par bezpajumtniekiem. Kaķis uzstāj, ka gulēs jūsu pidžamā
-35 - jūs plānojat 2 nedēļas pavadīt karstā vannā. Zviedru mašīnas nav iedarbināmas
-40 - Eiropā nefunkcionē transports. Krievi ēd saldējumu uz ielas
-42 - politiķi sāk kaut ko reāli domāt bezpajumtnieku labā. Aļaskā aizver vēdlodziņus
-50 - baltie lāči dodas uz dienvidiem
-70 - elle sasalst. Krievi uzvelk ausaines
-75 - somu specvienība evakuē Santa Klausu no Lapzemes
-114 - sasalst etilspirts. Krieviem slikts garastāvoklis
-273 - absolūtā nulle, apstājas atomārā kustība. Izmirst 90% Zemes iedzīvotāju. Krievijas izlase kļūst par pasaules čempioniem futbolā.

Auksti

Starp citu, Bibai bija taisnība, kad viņa teica, ka te pieradīšu pie siltajiem laikapstākļiem. Pēdējās dienās te ir divi grādi pēc Celsija un pūš auksts vējš, bet es jau čīkstu, ka ir ļoti, ļoti auksts.
Tajā pašā laikā, paskatos internetā, kas notiek Latvijā un zinu, ka mums vēl ir palaimējies. (Lai gan es no sniega neatteiktos)

Pāārtīiii


Ar ko tev asociējas vārdu salikums- darba ballīte? Man uzreiz prātā nāk- iespēja redzēt pālī cilvēkus, kurus ikdienā redzi tikai lietišķā, darba situācijā.

Nē, nu nav jau tā, ka visi pārdzērās, bet bija atsevišķi eksemplāri (galu galā- ap galdu nepārtraukti staigāja džekiņš, kurš piepildīja tukšās glāzes ar šampanieti, kā arī bārā dzērieni bija par brīvu). Piemēram, ir mums tāda Klēra, kura sēž ofisā. Nevienam viņa īsti nepatīk, viņa tāda nelaipna, turklāt viņai esot arī romāns ar galveno pavāru, kurš ir precējies. Jā, tad nu viņa bija iespīlējusies ciešos džinsos un topiņā, apkārusies ar spīguļiem un uz priekšu. Glāze pēc glāzes, līdz sāka parādīties visādas interesantas grimmases, pozas, kā arī flirtēšana ar jau minēto šefpavāru, kurš gan neizskatījās visai laimīgs par sev veltīto uzmanību. Par Klēru jāpiebilst- kam gan negadās, vai ne? Tikai viņai jau ir pāri trīsdesmit un tas sāka tā diezgan skumji izskatīties.
Šodien darbā viens teica: "Spriežot pēc viņas vēmekļiem, viņa bija dzērusi ļoti daudz sarkanvīna." Labu apetīti! :D

Tad vēl neizpalikām bez ierastās Z-svētku apdāvināšanās. Mūsu priekšnieks izvilka Borata peldkostīmu. Kur nu vēl ierēksi par šefu, ja ne darba ballītē?

Starp citu, tā ballīte notika restorānā Ocean Bay, forša vieta. Pie blakus galdiņa sēdēja vesels bariņš ar tantēm. Vecums- sākot no 50 gadiem un uz augšu. Šajā sakarā gribēju pateikt- nekad nebiju redzējusi tādas tantes dejojam Poker Face un I`ve Got a Feeling.

Par mani pašu- tas, ka neuzvilku kleitu nekādi neuzlaboja manu veselību. Kad bijām tikuši līdz saldajam ēdienam, iesnu dēļ vairs nejutu tā garšu. Visu vakaru mans labākais draugs bija kabataslakatiņš (un arī vīna un šampanieša glāze). Rezultātā, naktī, kad iegāju gulēt, man palika vēl sliktāk- kakls bija ciet, deguns arī. Nevarēju normāli paelpot. Trakākais, ka nākamajā dienā uz darbu. Bet kaut kā šo dienu izvilku. Mans deguns jau ir sasniedzis koši sārtu Rūdolfa toni un balss šad tad skan tā it kā es iepriekšējā dienā būtu dzērusi uz nebēdu, pa virsu uzpīpējot vēl kādas četras paciņas cigarešu.

Bet tā pasākums bija ļoti ok. Tagad tikai jāveseļojas. Apčī

Ho, ho, ho

Četras brīvdienas gandrīz aizvadītas, rīt uz darbu. Peee.
"Foršākais" ir tas, ka divas no brīvdienām pavadīju gultā mocoties ar sāpošu kaklu, kas patlaban ir pārtapis arī iesnās. Nevar nepiebilst, ka šovakar jāiet uz ballīti. Ehh, neveicas man. Esmu jau apbruņojusies ar kabataslakatiņiem.

Mana lielā dilemma šim vakaram bija- vilkt manu jauno, superīgo kleitu un saslimt vēl vairāk (un tajā pašā laikā labi izskatīties), vai arī vilkt pieticīgākus džinsus, manu jauno topiņu un balto žaketi, kuru Latvijā jau esmu miljardiem reižu viskautkur valkājusi. Šoreiz veselais saprāts lika izšķirties par otro variantu. Bet būs ok arī šādi.

Vakar ar Kasparu sēžam istabā, dzirdam- kāds ārā dzied Gloria. Izrādās vietējie staigāja pa mājām un dziedāja Ziemassvētku korāļus. Nebiju nekad to piedzīvojusi, tā kā bija patīkami. Lai gan mēs jau tikai pa logu lūrējām. Neviens viņiem durvis tā arī neatvēra :D Lai angļi ver, mēs tak nezinām, ko ar viņiem iesākt- vai jādod kaut kas ēdams, vai vienkārši jāstāv un jāskatās. Bet paldies pateicām.

Ballītes apraksts būs rīt ;)

bonjour

Vēl viena diena un mums būs piecas brīvas dienas. Jeeej! Nemaz nezināšu, ko darīt ar tik daudz brīva laika.

Viesnīcā vakar sabrauca viena liela ģimene- desmit cilvēki. Forši, kad visa famīlija tā savācas un aizbrauc atpūsties. Bet, es teikšu, ka ļoti kolorīta ģimenīte.
Pirmkārt- eju pa gaiteni un man pretī nāk Ingūna Sudraba. Pēc pāris sekundēm es sapratu, ka tā, protams, nav viņa, bet viss- tie mati, brilles un seja- gluži kā Sudrabai.
Tad vēl ģimenē bez Sudrabas ir viens geju pāris, kā arī ista MaJulie*.

Starp citu, šonakt redzēju baigi jocīgo sapni- Es ar vēl kaut ko (neatceros ko) pavadījām Krišu uz Minheni (nav ne jausmas, kāpēc tieši uz turieni). Bet pēkšņi es atjēdzos, ka esmu lidmašīnā viņai blakus- Kriša saka, ka viņa grib, lai viņu pavadot. Viņai esot atpakaļbiļete priekš manis. Es sāku stresot- man nav līdzi ne pases, ne naudas, turklāt Latvijā atpakaļ no Minhenes būšu kādos trijos naktī. Kriša paliek uz mani dusmīga un nerunā. Pēkšņi man blakus uzrodas Baiba, kura saka, ka viņai esot biļete līdz Tallinai- mums lidz minhenei neesot jālido, varam kāpt ārā Tallinā.
Izkāpjam ārā un esam pēkšni Oslo (es nezinu, kā izskatās Oslo, bet sapnī es zināju, ka tā ir Oslo). Un tur ir tā it kā tā būtu Liepāja- Baiba visus pazīst, ejam ēst picu. Jā, un tad es pamodos. Pamodos ar domu- ārprāts, kā es tikšu mājās!


* MaJulie- tie, kas redzējuši Ali G In da Hause filmu zinās, ka es runāju par viņa draudzeni tajā filmā. Man grūti izskaidrot tā, lai neizklausās nesmuki, bet MaJulie ir attāla līdzība ar Latvijas urlu beibēm, tikai šajā gadījumā ļoti aktuāli ir visādi spīdumi uz acīm, drēbēs un tml.

Bērnudārzs

Nesaprotu, kāpēc darba kolektīvos vienmēr notiek visādas intrigas un aizmuguriskas aprunāšanas? Es nesaku, ka pati nekad neesmu runājusi par kolēģiem, taču pēdējā laikā esmu sākusi attālināties no visa tā bērnudārza.
Tas tāpēc, ka šoreiz redzu no malas, kā tas viss notiek un man nepavisam nepatīk. Ir mums te viens pāris- poliete un francūzis. Viņš tāds kluss, bet viņa- baigā pļāpa. Pļāpa tādā ziņā, ka pie pirmās izdevības vienkārši dirš par pārējiem cilvēkiem, ar kuriem strādā kopā.
Mēs ar Kasparu tikai klausāmies un mājam ar galvu. Es jau neko nesaku- var jau šad tad pajokot un parunāt par kādu, bet viņa to dara tā diezgan ļauni. Viņā ir tāds ļaunums. Un tas man ļoti nepatīk. Citreiz pretīgi paliek klusīties, kā viņa burtiski izmēda citus cilvēkus, bet vēlāk, ar viņiem runājot, smaida kā saulīte.
Nepatīk man tādi cilvēki. No tādiem jāturas pa gabalu.

2009. gada spārnotākais teiciens

"Nu atzīsti- sievietes taču ir trauku mazgātājas."

Ak, Zači, Zači. Kā es tevi esmu izlutinājusi! :D :*

Guten Tāg

Pēdējā laikā kaut kā galīgi nav iedvesmas rakstīšanai. Hmm...nav labi, nav labi. Es pat sāku rakstīt jaunu garadarbu, bet tālāk par pirmo nodaļu netiku, lai gan man galvā viss stāsts ir jau sen izdomāts.
Nezinu vai jau rakstīju, bet mana Gauja ir beigta un pa galam. Domāju, ka lādētājs beigts, jo vienu dienu tas vienkārši nokūpēja. Nopirkām jaunu par 70 mārciņām. Pieslēdzu, bet nekā. Kaspars atvēra Gaujai iekšas, tur viens stūris sistēmai tāds melns, izskatās kā nodedzis- mātesplate pagalam. Labi, ka ar cieto disku viss kārtībā- tas nozīmē, ka visu info un bildes no datora ārā varēs dabūt.
Gaujas nāve nozīmē jauna Ābolīša nākšanu pasaulē :D Respektīvi- nākamā gada sākumā, ja viss izdosies, pirkšu MacBook Pro ar 13 collu ekrānu- izmēra ziņā līdzīgs kā Gauja, bet, protams, daudz, daudz labāks.



Par to lādētāju, ko nopirku Gaujai- dabūjām nest atpakaļ. Bijām gaidījuši baigo tielēšanos, bet šis tik paskatījās, vai viss kastītē un naudu mums atdeva. Ja tas būtu noticis Latvijā, 100 gadus mums kāds kaut ko atdotu.

:*

Ārprāts kā man visi pietrūkst! Nevaru sagaidīt janvāri :))

Skvirell!




Vāverēm šad tad arī Makdonalds jāuzēd ;)

Kārtējā latviešu preses pērle

Virsraksts ziņai nra.lv:

Latvijas zilā govs kļuva par mammu alnēnam un zaudēja "audžudēlu".

Konichiwa



Mīlīgi

Atbildi negaidu

Ja pašai nekā neiet, tad nav jāčakarē citus, skaidrs?

Ūūūūuuu

Hmm...šodien atkal viesnīcā televizors ieslēdzās pats no sevis. Biju viena pati istabā. Nice! :D Mani jau tas vairs nepārsteidz. Tik gaidu, kas būs tālāk

Don`t stop me now

Šodien pirmo reizi mūžā uztaisīju sautējumu. Jeeej! Viss izdevās. Jeej! Un pat bija garšīgs. Jeej!

Darbā šodien bija "verī īzī". Kaspars palīdzēja pušķot viesnīcu ar dekorācijām, es pa augšstāvu muļļājos.

Es laikam neesmu teikusi, ka viesnīcas īpašniekam ir ļoti foršs suns- Fluffy. Tā ir meitene, tāpēc pareizi ir teikt Flafija, lai cik man tas jocīgi arī neliktos. viņa ir viscaur balta un līdzīga aitu sunim, tikai nedaudz lielāka un ar garāku spalvu. Visur, kur viņa iet, aiz viņas paliek baltas spalvas. Un visu laiku izskatās, ka viņa smaida. Tiiik mīļa.

Es zinu, ka viss ieraksts šodien galīgi bezsakarā :D

Go, Queen:

Drīz jau 2010

Jau decembris ir klāt. Šausmas kā laiks skrien. Kad man bija kādi astoņi, deviņi gadi, vienmēr gribēju, lai laiks paiet ātrāk- šķita, ka tas rit tik gausi! Atceros kā spriedām, ka ideālais vecums būtu 16, 17 gadi, jo tajā vecumā varētu skraidīt uz randiņiem un vispār dzīve būtu interesantāka :D

Tagad gan es virs negribētu atkal būt 16 vai 17 gadus veca. 22 gadi ir ok, ja vien laiks neietu uz priekšu tik ātri :p stulbais laiks :D