Hai

Esmu jau esmu dzīva. Tikai tāds slinkums ko rakstīt, turklāt nav jau tā, ka kaut kas īpašs notiek, lai būtu par ko rakstīt.
Darba ballīte, Ziemassvētki, rīt- Jaunais gads, un tad jau pirmdien- mājās!

Jo tuvāk nāk pirmdiena, jo nepacietīgāka kļūstu. Priekšā gan ļoti garš ceļs. Svētdien izbraucam- trīs stundas ar autobusu ceļā no Bounemouth uz Londonu, divas stundas tālāk līdz Stansted lidostai. Pēc tam sešas stundas lidostā, un tad sešos pirmdienas rītā kāpjam lidmašīnā un vēl divarpus stundas pavadām ceļā...un tad vēl pusotra stunda no Rīgas lidostas līdz mājām. Uhh, būsim pārguruši, bet būs tā vērts.

Baznīcas

Kā var likties, ka veikala vai kluba ieviešana baznīcā ir laba ideja? Kaut ko tādu var redzēt tikai šeit Bournemouth.

"V Club Bournemouth"- viens no populārākajiem pilsētas klubiem, kas atrodas pašā centrā.

Nesen baznīcā atvērtais "Tesco" pārtikas veikals.

Nacionālā traģēdija Nr.2

Visā Anglijā atkal sniegs. Mums gan bija pavisam nedaudz, bet augstāk uz ziemeļiem esot pilnīgs haoss. Daudzi ceļi slēgti, skolas nestrādā, cilvēki uz darbu netiek- kā jau parasti tas notiek, kad angļiem pie sliekšņa ir 20 cm sniega kārtiņa.

Es cenšos būt saprotoša, cilvēki nav pieraduši, lai gan ļoti gribas nesapratnē kratīt galvu. Taču tik un tā nesaprotu kā tik liela valsts ar spēcīgu ekonomiku un daudz, daudz vairāk resursiem nespēj tikt galā ar sniegu. Es saprotu par lidostām- tām ir problēmas sniega dēļ, taču vai tiešām sniega dēļ apstājas tieši ikdienas dzīve?

Es kaut kā neatceros visās 20 Latvijā pavadītajās ziemās tādu situāciju, ka nevarējām tikt uz skolu vai darbu. Kaut kā taču tikām, citreiz varbūt kavējāmies, taču nebija tik traki- un mums sniega vienmēr bijis daudzkārt vairāk nekā šeit. Arī transports kaut kā mēģināja čunčināt uz priekšu, bet te nekursē ne autobusi, ne vilcieni.

Anglijas Transporta ministrs jau paspēja atkāpties no amata, jo valsts netika galā ar sniegu, kas uzsniga decembra sākumā. Tagad viņa vietā ir cits, kas solīja, ka nu tik būs- kaisīs ceļus kā traki. Bet nekā. Nu netiek viņi galā. Paradokss ir tāds, ka Anglijai ir pati modernākā tehnika, ceļu tīrīšanai no sniega un sāls kaisīšanai, taču nav normāla rīcības plāna, sistēmas kā visus tos verķus likt lietā.

Tagad nedaudz par pastu:
tā kā daudzi cilvēki ir "iesniguši" (baidās braukt ziemā, nav mašīnai papūlējušies sagādāt ziemas riepas, netiek nekur, jo kāds galvenais ceļs ir slēgts, netiek nekur, jo sabiedriskie transporta veidi arī nestrādā u.t.t.), šogad Anglijā īpaši pieprasīti ir interneta veikali. Turklāt cilvēki steidz iegādāties Ziemassvētku dāvanas. Un tas nozīmē, ka pastam ir dubulta slodze. Taču tā kā viss ir paralizēts sniega dēļ, daudzie pasta sūtījumi krājas noliktavās- fiziski nav iespējams tos piegādāt. Ziņās teica, ka patlaban kavējas pasta sūtījumu piegāde apmēram 6 miljonu mārciņu apmērā.

To dzirdot žēl palika nabaga cilvēku, jo daudzi noteikti laikā nesaņems savu Ziemassvētku dāvanu vai kādu jauku kartiņu. Viena sieviete stāstīja, ka 5. decembrī izsūtījusi paciņu, taču joprojām neesot zināms, kur tā atrodoties. Pasta vadība lēš, ka vairums sūtījumu tiks piegādāti tikai janvārī.
Es paciņu uz Latviju nosūtīju 7.decembrī. Ja kaut kas atgadīsies, būs ziepes- sūtu kāzu kleitu, tā kā tas ir diezgan svarīgi! Mamma pagaidām vēl nav saņēmusi, taču cenšos neuztraukties. Būs jau labi!

Lai gan sniegs daudziem šogad sagādājis problēmas un vienkārši izbesījis, es tomēr priecātos, ja no rīta pamostos un ārā aiz loga viss būtu balts.

twitter

Skatos Kriša ir twiterī. Ieeju paskatīties, kam viņa seko. Izrādās viņa seko arī man. Biju nedaudz pārsteigta, jo es it kā twiterī neesmu.

Bet tad atcerējos, kad pirms ilga laika piereģistrējos tur, lai paskatītos kas tas twitter tāds ir, un, lai paskatītos, ko Parisa Hiltone raksta :D

Vispār sāku apsvērt iespēju piereģistrēties no jauna.

Seasons Greetings?



Dažas bildes ar mūsu "auksto ziemu"


Tā kā mums no sniega nav ne smakas, nevaru teikt, ka baigi jūtama Ziemassvētku tuvošanās. Ir rotājumi, kaimiņu mājās vispār lampiņu diskotēka katru nakti notiek, bet tas arī viss.

Bija gan viens rīts pirms divām nedēļām, kad atvēru aizkarus un viss ārā bija balts. Biju ļoti, ļoti priecīga, savādāk bez sniega viss bija tik pelēks un nomācošs.
Angļiem, protams, tas nozīmēja nacionālo traģēdiju. Skolas slēgtas, cilvēki uz darbu netiek, jo brauc ar vasaras riepām, ceļi netīrīti, nekaisīti. Tā kā nācās vien slidot pa ielu tās trīs dienas, kamēr mums bija sniegs.
Paspēju arī stumt mašīnu augšā pa kalnu, kā arī neatgriezeniski sabojāju savu balto jaku, jo iesēdos mašīnā, kurā uz sēdekļa bija motoreļļa. "Jautrība" turpinājās, kad Kaspars pamatīgi saslima un mocījās ar saaukstēšanos un muguras sāpēm gandrīz divas nedēļas.

Tagad jau viss ir kārtībā- Kaspars vesels, jaka nomainīta pret tādu pašu tikai melnā krāsā un dzīve turpinās :D