Nejauši, spaidot pulti, uzdūros dokumentālajai filmai "My Big Fat Gypsy Wedding". Pirmais, ko redzēju, bija 16-gadīga meitene, kas grasās precēties ar tāda paša vecuma puisi. Mūsdienās jau visādi brīnumi ir manīti, tāpēc nejutos īpaši pārsteigta. Taču interesantāk palika, kad uzzināju, ka filma ir par čigāniem, jeb kā viņus dēvē Anglijā- travelers. Pēc izskata gan viņi vairāk atgādina tipiskus angļus. Par čigāniem viņus dēvē nevis etniskās izcelsmes dēļ, bet gan tāpēc, ka viņi dzīvo karavānās. Turklāt katra karavānu grupa ir kā atsevišķs klans. Tajā pašā laikā mūsdienās arvien vairāk anglijas čigānu izvēlas dzīvi parastās mājās, lai gan viņu tradīcijas ar to nebūt nemainās.
16-gadīgas meitenes izdošana pie vīra ir norma, turklāt jaunlaulātie, visbiežāk viens ar otru tikušies labi ja divas, trīs reizes. Sievas lomai meitene nopietni gatavojas jau kopš mazotnes, jo būt par sievu ir galvenais dzīves mērķis. Tika rādīta arī 22 gadus veca līgava, kura čigānu aprindās jau skaitījās veca.
Uzjautrināja un vienlaikus šokēja, ka līgavu starpā vienmēr notikusi sava veida sacensība par kleitu. Katra līgava grib izcelties- jo kuplāk, jo labāk. Kuplo, kūkveidīgo kleitu dēļ nabadzītes nav spējīgas normāli paiet, nemaz nerunājot par došanos uz altāru, kas izskatās kā neveikla pingvīna gāzelēšanās. Kāda cita līgava kāzās ieradās ar vismaz desmit metrus garu plīvuru.
Vislielākais paradokss, ka šīs meitenes, kuras ikdienā tērpjas ļoti, ļoti izaicinoši patiesībā ir šķīstākas nekā jebkura parasta mūsdienu pusaudze. Viņām nav atļauts iet uz klubiem, kā arī viņas nedzer, nesmēķē, un savu nevainību taupa kāzu naktij. Morālās vērtības šajā sabiedrībā ir ļoti augstas, un šo meiteņu dzīves mērķis ir būt sievai.
Grūti izstāstīt visu sīkumos, taču, skatoties šo filmu, man palika skumji. Skatoties cauri visiem plāniem par sapņu kāzām, kleitām un tradīcijām, tiešām varēja redzēt- meitenes precējās precēšanās dēļ. Tāpēc, ka tā vajag, nevis tāpēc, ka viņas no visas sirds vēlas būt kopā ar izredzēto puisi.
