~~~

Šodien viena pati biju aizbraukusi sapirkties šādas tādas lietas Svanedžā. Izkāpu nevis parastajā pieturā centrā, bet gan pie jūras. Kāds gabaliņš bija jāpaiet ar kājām, bet tas bija tā vērts.
Vējš veidoja milzīgus viļņus, un krastā ūdens radītās putas vējā lidoja visapkārt. Izslēdzu ipod un vienkārši gāju, klausoties apkārtnē un skatoties. Dzirdēju tikai vēju un jūras šalkoņu.
Nezinu, kāpēc, bet jūra vienmēr mani ir ietekmējusi. Laikam tāpēc, ka tās priekšā jūtos kā viens smilšu graudiņš- mazs un nenozīmīgs.
Šodien gandrīz fiziski jutu, kā vējš no manas galvas izpūš visas ikdienas sīkās, īdošās domas un atstāj rāmu mieru. Savdabīga terapija. Pēc tās atkal var doties ikdienā, lai pēc laika atgrieztos.