Kartējā diena

Pēc garas darba dienas atnācu mājās, stundiņu pašiverējos pa istabu, aizgāju izskriet, un tagad taisos ēst picu un dzert vīnu, skatoties "Sex & the City". Nodedzinātās kalorijas ar uzviju dabūšu atpakaļ :D

Darbā viss mierīgi, ja neskaita neiztrūkstošās intrigas un noslēpumus, kas nemaz nav noslēpumi. Sīkumos man nav ne mazākās vēlmes ieslīgt- cenšos turēties pa gabalu, lai gan tas ne vienmēr izdodas. Jebkurā gadījumā teiciens- par šo viesnīcu varētu uzrakstīt grāmatu- šeit ir ļoti populārs.

Fiiiiive!

Kurš vēl atceras tādu grupu kā "Five"? Kaut kā vienā jaukā dienā atcerējos, ka tādi arī pastāvēja. Bijām taču apsēstas, turklāt Džī jeb Jay vispār bija krutākais džeks ciemā :D

Dziedošais sivēns

Tikko "Britain's Got Talent" rādīja cūku, kuras talants bija it kā dziedāt Maikla Džeksona "Beat it".
Būtībā saimniece cūkai iemeta mutē ko ēdamu, un tad nu ruksis dziesmas pavadījumā gremoja ēdamo. Tam vajadzēja radīt iespaidu, ka viņš plāta muti dziedot. Protams, nekas no tā nesanāca.
Kā var ienākt prātā aizvest cūku uz talantu šovu un gaidīt, ka tā sāks dziedāt?

Esmu pamodusies

Kopš sācies pavasaris, jūtu, ka esmu pamodusies no ziemas miega. Ja ziemā mierīgi varu vakaros pēc darba notusēt pa gultu un pie datora, tad tagad mani apstādināt ir grūti. Nepārtraukti iekšā darbojas mazs motoriņš, kas dzen mani uz priekšu, neskatoties ne uz ko.

Vakar ļoti daudz padarīju darbā, un, lai gan nākamajā rītā kājas sāpēja kā trakas, šodien neapstājos ne mirkli. No rīta braucu uz Bournemouth. Oficiālais iemesls bija nopirkt Kasparam kreklus darbam, taču "nejauši" iemaldījos pāris apģērbu veikalos un nopirku šo to arī sev :D

Kad atbraucu, paspēju iziet dārzā pasauļoties uz stundiņu, piekārtot istabu, aizgāju uz veikalu pēc kaut kā ēdama, pēc tam noskrēju gandrīz divus kilometrus, tad izcepu kotletes, un visbeidzot iegāju dušā. Tagad sēžu gultā pie datora un dzeru vīnu. Varbūt vakarā vēl iesim uz pabu.

Par skriešanu runājot- jau esmu kļuvusi atkarīga. Kad to sāku darīt, bija man viens lūzuma punkts, kad vairs negribējās. Taču tajā dienā pavisam nejauši iegāju victortiassecret.com mājaslapā, ieraudzīju supermodeles ar perfektiem augumiem, un atkal jutu dzinuli iet skriet. Kopš tā laika neesmu spējīga neskriet katru vakaru. Galu galā tās ir tikai 15-20 minūtes no manas dzīves. Labāk pavadīt tās skrienot, nekā rijot čipšus pie datora.

Please help to broke latvian people

Skatījos Eirovīzijas pusfināla tiešraidi internetā. Sānā atradās komentāru sleja un laikā, kad Aisha uzstājās, kāds komentētājs rakstīja šādi:
"This song is called "Please help to broke latvian people"".

Runājot par "dziesmu" klāstu atlasē- to, kas bija dzirdams grūti nosaukt par dziesmām. Ne ta pops, ne ta šlāgeris, arī ne gluži deju mūzika, roks noteikti nē...nu ļoti švaki.. Tik tukšas dziesmas ilgi nebija gadījies dzirdēt.
Vēl tagad galvā kā murgs skan Baltkrievijas pārstāvju briesmīgais akcents un viņu "džast imadžīīīn...".

Virsraksts

Pagaidām darbā tā vairāk jāstrādā, jo pēc brīvdienā vēl neesam iegājuši atpakaļ ikdienas ritmā, turklāt diezgan katastrofāli trūkst darbinieku. Jau divas reizes pēc kārtas tie cilvēki, kuri bija solījuši ierasties, vienkārši "uzmeta" un neatbrauca. Tāpēc patlaban tiekam galā kā nu varam.

Man liekas diezgan absurdi, ka pašreizējos bezdarba apstākļos grūti atrast darbiniekus. Šajā gadījumā turklāt nav runa par vergošanu zemeņu laukā, bet gan normālu darba vietu ar visām sociālajām garantijām, kā arī nodrošinātu dzīves vietu kūrortpilsētā, kur tūristi atstāj ļoti daudz naudas.

Ceturtdien brauksim palīdzēt priekšniekam savest kārtībā viņa jauno māju. Māja kā māja- "tikai" deviņas guļamistabas, septiņas vannasistabas..."pieticīga".

Pirmā brīvdiena kopš atgriezos no Latvijas man būs tikai piektdien. Braukšu uz Bournemouth- jāsapērkas visādus sīkumus. Turklāt dažs labs mājās atstājis gandrīz visas apakšbikses :D

p.s. Ai, nu bus jāpaskatās tā Eirovīzijas atlase šodien. Neesmu gan baigā fane, taču man patīk paklausīties Streipu :D

Ellie Goulding- Guns and Horses


It's time to come clean and make sense of everything
It's time that we found out who we are
Cause when I'm standing here in the dark
I see your face in every star

Nabaga onkulis

Run, Forest, run!

Šovakar izdomāju atklāt skriešanas sezonu. Beidzot saņēmos un izkustināju savu pakaļiņu. Jau kādus divus mēnešus par to domāju, taču tikai tagad sāku arī kaut ko darīt. Pirms tam nepārtraukti izdomāju visādus iemeslus, kāpēc to nedarīt- tad vējš par stipru, tad lietus līst, tad jānoskatās kaut kāds seriāls un tā tālāk, un tā joprojām. Cilvēks gan ir viena slinka būtne!

Lai gan skrējiens līdz jūrai un atpakaļ ilga apmēram 15 minūtes, tā likās kā vesela mūžība. Bet bija labi. Skriešana man ir sava veida atpūta, atslābināšanās. Nav par neko jādomā, tikai klausos mūziku un skrienu, kur acis rāda.

Manas apņemšanās parasti kaut kur izkūp gaisā, tāpēc tagad vēl neplānoju, cik reizes nedēļā varētu "izskrieties". Tad jau redzēs. Savādāk parasti sanāk daudzko sasolītites sev pašai, un beigās nekā laba no tā nesanāk.

Viss kārtībā

Esam laimīgi nosēdušies uz vecās, labās salas. Lidojums netika atcelts, tā kā jau šodien biju atpakaļ darbā un rukāju kā parasti.

Mājās pavadītās dienas bija vienkārši ideālas. Laiks perfekts- pat paspēju nosauļoties- turklāt katrs cilvēks, ar ko satikos deva man līdzi kādu labu domu, "dzīves gudrību", ko ielikt koferītī pirms braucu atpakaļ.

čau

Nu tā. Ap šo laiku te bija jābūt ierakstam par to, kā man gāja mājās, taču vēl neko neesmu rakstījusi, jo joprojām atrodos Latvijā. Lielais, ļaunais pelnu mākonis vakar atradās virs UK, tāpēc Gatvikas lidostu uz laiku slēdza. Mani joki par to, ka tas varētu atgadīties piepildījās. Tā kā bīstieties no manu domu spēka :D ka nepiepildās vēl kaut kas.

Braucam trešdien pusvienpadsmitos. Nu redzēs, kā būs.

Akmens, sķēres, papīrīts

reblogged from lanara23.tumblr.com: who reblogged from clarissasucks: who reblogged from emonerdcorp:

Gaidu pirmdienu

Vēl tikai divas dienas, un tad lidojam uz mājām. 10.maijā pēc 23.00 esam lidostā. Yess!
Latvijā paliksim tikai uz nedēļu- tagad, kad sāku plānot, ko man jāpadara, saprotu, ka ar nedēļu nepietiek. Jo būtībā brīvas man ir tikai piecas dienas- divas no tām pavadām ceļā uz mājām un atpakaļ. Ehh, vajadzēja prasīt minimums 10 dienas, bet ko nu vairs...
Šo piecu dienu laikā jāpaspēj vismaz vienu reizi satikt draugus, jāpaspēj kāds laiciņš pavadīt ar ģimeni (abām ģimenēm), vēl pie ārstiem jāizskrien un tā tālāk. Viens liels skrējiens... bet būs labi. Galvenais, ka vispār tieku uz mājām. Pēc tam jau rudenī, ziemā būšu ilgāk mājās.

Starp citu, skatos ziņās, ka atkal tas Islandes vulkāns sācis darboties. Maita tāds! Cerams, ka pirmdien tas putekļu mākonis nesadomās atnākt uz UK. Ja viņš tomēr kādreiz sadomā atnākt, tad labāk, lai nāk laikā, kad mums jālido no Latvijas atpakaļ uz darbu. Nebūtu slikti nedaudz piespiedu kārtā pagarināt atvaļinājumu ;)

"Visi uzvarētāji sen ir nosprāguši un Padomju savienība sabrukusi"

Nu ko Latvija iesaktu bez Jura Dobeļa? Viņš sauc lietas īstajos vārdos.
Šorīt pamodos un pirmais, ko apollo.lv ieraudzīju bija viņa teikais par 9.maija svinībām.

"Visi uzvarētāji sen ir nosprāguši un Padomju savienība sen ir sabrukusi. Staļins nekādu uzvaru nesvinēja, viņš gribēja iekarot visu Eiropu," telekompānijas LNT raidījumā "900 sekundes" sacīja Dobelis.

Viņš ir pārliecināts, ka 9. maijā pie Uzvaras pieminekļa sanāks vai nu puspiedzērušies vai galīgi apdzērušies svinētāji, kas bļaus, dziedās un "auros kā nelabie". Viņš 9. maija svinības pie Uzvaras pieminekļa dēvē par šovinistu perēkli.

Viņam iebilst «Saskaņas centra» deputāts Aleksandrs Golubevs, kurš apgalvoja, ka visi svinētāji būs skaidrā prātā.

"Šito gan es gribētu redzēt," atbildēja Dobelis.

Nedaudz par politiku

Arī Anglijā šogad lielās vēlēšanas. Jāsaka, ka viņiem izvēle daudz vieglāka nekā Latvijā, jo ir tikai trīs lielie politiskie spēlētāji*. Baidos kļūdīties, taču google-s tante saka, ka Anglijā ir Leiboristu, Konservatīvo un Liberāldemokrātu partijas.

Cenšos pavērot, kāda mediju un pašu politiķu aktivitāte ir te, jo gribas salīdzināt ar mūsu banānu republiku.
Runājot par partijām pieejamajiem finanšu resursiem Anglijā un Latvijā- nav jābūt ģēnijam, lai saprastu, ka Latvijā partijas par milzīgu reklāmas kampaņas un PR pasākumu budžetu var tikai sapņot.
Un vēl viena lieta, kas jāņem vērā, ir mediju vide. Anglijā tā ir pārbagāta, līdz ar to partijām pieejami n-tie kanāli, pa kuriem pārraidīt savu vēstījumu, sakot- nu tik būs labi, balsojiet par mums, visi dzīvosim zaļi. Latvijā daudz grūtāk- tādi vērā ņemami mediji ir saskaitāmi uz rokas pirkstiem.

Tātad, ko esmu pamanījusi, dzīvojot šeit:
- neviena nopietna izmēra pilsēta neiztiek bez informatīvajām teltīm, kur var uzzināt visu par partiju programmām;
- mediji ļoti, ļoti aktīvi iesaistās iedzīvotāju informēšanā, jo ir daudz tematisku raidījumu, debašu ar pašiem politiķiem, ekspertiem u.tml.
- tiek meklēti radoši veidi, kā bez iemidzināšanas vēlētāju iepazīstināt ar partiju programmām. Londonā kāds nolaists ar grafiti piezīmēts tunelis pārtaisīts par vietu, kur iegūt informāciju par vēlēšanām un partijām. Visa informācija atspoguļota grafiti veidā.
- cilvēks var ārpusē pie savas mājas izlikt plakātu, kur teikts, kuru politisko spēku viņš atbalsta. Nav ne jausmas, kur tos plakātus viņi dabū, taču katrai partijai tie ir dažādās krāsās. Tādejādi viss šis vēlēšanu pasākums pat izvēršas savdabīgās kaimiņu vai pat veselu ielu "cīņās", katrs izrādot savu politisko pārliecību. Varbūt šis pasākums izklausās muļķīgs un nevajadzīgs, bet man patīk šī ideja, jo tā savā veidā tomēr mudina iedzīvotājus būt politiski aktīviem, nevis tikai pateikt- nezinu.
- smieklīgi, ka pašreizējais premjers Gordons Brauns pēc jaunākās PR stratēģijas cenšas būt "tuvāk tautai". Viņš jau paspējis izstāstīt savu dzīves stāstu populārā raidījumā, kurā parasti intervē šovbiznesa zvaigznes, kā arī devies tūrē apkārt valstij, lai tiktos ar iedzīvotājiem. Viņam gan viena apmeklējuma laikā gadījās nesmukums- kāda sieviete sāka viņam uzdot neērtus jautājumus par iepriekšējo gadu valsts politiku. Kad saruna beidzās, Brauns iekāpa limuzīnā un saviem padotajiem sāka pārmest, kāpēc pie viņa šī sieviete pielaista un nosaucis viņu par fanātiķi. Bet, ak vai, viņam pie krūts joprojām bija piesprausts mirofons, un pasākuma apmeklētāji šo sarunu dzirdēja. Tad nu Brauns personiski šai sievietei zvanīja un atvainojās, kā arī apmeklēja viņu mājās (centās saglābt, ko varēja);

Kā jau teicu, abu valstu vēlēšanu apmēri grūti salīdzināmi, taču var redzēt, ka arī mūsējie pamazām mācās. Vēlētāju vairs nevar tik viegli apmuļķot, kā to savos laikos darīja Zīgerists, dalot banānus. Turklāt šaubos, vai šogad uz Latvijas parlamenta vēlēšanām redzēsim Tautas partijas Andri domīgi staigājot gar jūru (ar žaketi pārmestu pār plecu) vai rokot zemi citu partijas biedru pavadībā. Lai gan brīnumi ir sagaidāmi, jo par Tautas partiju un LPP/LC taču būs atbildīgs pats Latvijas "reklāmas guru" Stendzinieks.
Bet mediji. Tie kā jau katru gadu, darīs, ko varēs iespēju robežās. Taču nekādā gadījumā tie neaizmirsīs, kurš ir to īpašnieks. Noteikti no NRA sagaidīsim daudzus Lemberga domu graudus. Vēl jāņem vērā, ka arī politisko reklāmu mediji Latvijā pieņems ar atplestām rokām- krīzes laikos jebkāda nauda ir laba.

Tas arī īsumā viss, ko gribēju teikt par šo tēmu, lai gan jāpiebilst- man grauž, ka netikšu šogad vēlēt. Pagājušajās vēlēšanās aizmirsu Rīgā pasi un tāpēc nevarēju. Bļāviens!

* Lai gan tajā pašā laikā arī Latvijā politiskās apvienības uz šā gada vēlēšanām pārojas krustām, šķērsām. Līdz ar to izvēle arī letiņiem būs vieglāka.