Uzmanās ofisā sēdētāji!
Kārtējais pētījums. Nav pateikts, kas tieši šo pētījumu veicis (nekad to nepasaka). Jebkurā gadījumā- kaut kad un kaut kur ļoti ilgus gadus veikts pētījums par pārāk ilgas sēdēšanas ietekmi uz cilvēka veselību. Secināts, ka sēdošs darbs būtiski saīsinot cilvēka dzīves ilgumu.
Nemaz nebrīnītos, ja tā būtu taisnība. Es strādājot samērā fizisku darbu jūtos daudz veselāka, nekā BNS laikos, kad dators bija labākais draugs (priekos un bēdās). Kas par daudz, tas par skādi!
http://perezhilton.com/2010-07-29-office-workers-beware-sitting-can-kill-you
Starp citu
Pāris kilometrus no Studland atrodas armijas gaisa bāze, kurā ļoti aktīvi notiek apmācības. Nekas neparasts, ja virs galvas visu dienu riņķo bumbvedējs :D nedauz neomulīgi jau paliek, bet atliek vien cerēt, ka cilvēki zina, ko dara.
Vienu vakaru pavisam nejauši redzējām kārtējās apmācības. Diezgan iespaidīgi redzēt helekopteri riņķojam vien dažus metrus virs ūdens, mazās laiviņas atradās tieši zem tā. Redzējām armijniekus rāpjamies augšā pa virvi, lai nokļūtu helekopterī.
Nemaz nevaru iztēloties, kāda viņiem bija sajūta, kad helekopteris lielā vējā svārstījās tieši virs viņiem, turklāt sejā šļācās jūras ūdens. Baigi.
Čiv
Beizot iestājies karstāks laiks, bet man jau atkal nav labi :D Vispār jau ir labi, taču darbā ir tik karsts, ka litriem ūdeni jādzer. Turklāt svaiga gaisa trūkums ļoti nogurdina un mazina koncentrēšanos, tāpēc gadās daudz un dikti sasisties.
Zilumi uz kājām mani jau sen vairs nepārsteidz- pagājušonedēļ tā sasitu kāju pret gultas malu, ka zilums 15 cm diametrā joprojām lepni rotā kāju augšstilbu. Un es neesmu vienīgā- arī pārējās meitenes nepārtraukti kaut kam uzduras. Nezinu, kas mums visām uznācis- tikai smejamies caur sāpēm pašas par sevi un viena par otru.
Runājot par negadījumiem, ir dzirdēti visādi stāsti, piemēram, vienai darbiniecei ir gadījies iekrist skapī (nav ne jausmas kā viņa to dabūja gatavu).
Bet ko nu par zilumiem... Esam nolikuši datumu, kad beidzam šeit strādāt- 10.maijs. Jau esam pateikuši arī priekšniekam, tā kā atkāpšanās ceļa vairs nav. Pēc tam kravāsim koferus un brauksim atpakaļ uz "Tēvu zemi". It kā uz palikšanu, ja viss sanāks kā iecerēts.
Gan jau sanāks, būs lāb!
Same old, same old
Diena pēc dienas, nedēļa pēc nedēļas un vasara jau iet uz beigām. Jēdziens "vasara" gan šajā (cenzēts) vietā ir diezgan nosacīts. Viss jūlijs ar aukstu vēju, nereti apmācies, vairāk par 20 grādiem nav bijis. Nemaz necenšos lasīt ziņas no Latvijas par to, cik jums tur karsti ir, savādāk vēl ielēkšu pirmajā lidmašīnā un atgriezīšos Latvijā.
Bet viss jau nav tik drūmi. Kārtējo reizi esmu pārliecinājusies, ka VISS dzīvē notiek tā kā tam ir jānotiek. Pārmaiņas ir laba lieta- ar laiku tās palīdz nokļūt tur, kur tu vēlies, kā arī pašam kļūt par to, ko vēlies kļūt.
Peace!
Dzimšanas diena un praids
Sestdien aizbraucām uz Bournemouth, labi paēdām, atkal jau gājām kur acis rāda. Kā jau parasti, nekādu lielu pārtiju netaisīju- galvenais, ka mīļie cilvēki atceras par mani, ar to pietiek :)
Centos pārāk nedomāt par skaitli 23. Nav tā, ka jūtos veca. Kārtējā dzimšanas diena vienkārši atgādina, ka kādreiz būšu veca, ņemot vērā, ka laiks iet uz priekšu arvien ātrāk un ātrāk un ātrāk.
Tad nu savā nodabā staigājam pa pilsētu, fočējamies, elsojam no šausmīgi karstā laika un vienkārši labi pavadām laiku.
Manām, ka ik pa laikam kāds džeks nāk pretī ar rozā kovbja cepuri, tad šur tur pavīd varavīksnes krāsu karogi... Kaut kā pārāk uzkrītoši ik pa laikam pretī nāk džeki pa pāriem, ieraugam arī vīrieti, kurš ļoti grib izskatīties kā sieviete- īsos svārciņos, rozā topiņā.
Kā vēlāk izrādījās, pilsētā šajā dienā notika homoseksuāļu praids. Labi, ka tā. Savādāk jau sāku domāt, ka man rādās.
Parkā pat bija uzcelta skatuve. Diezgan drausmīgā izpildījumā paklausījāmies kā transvestīts dzied "Man, I feel like a woman". Pašā skatuves priekšā cilvēki centās dejot līniju dejas.
Nekad nebiju domājusi, ka visa tā kantri padarīšana ietu kopā ar geju praidiem. Visai savdabīgs pasākums.
Ņemot vērā visas negācijas, kas Latvijā virmojušas ap iepriekšējo gadu praida gājieniem, biju izbrīnīta par apkārtējo cilvēku toleranci. Manīju tikai dažus kārtības sargus, taču neizskatījās, ka viņiem būtu ko darīt.
Neviens ar ekskrementiem nemētājās, Līgas Dimiteres stilā negūlās gājējiem ceļā. Pat redzēju tantiņu ratiņkrēslos, kurai pie krūts bija varavīksnes krāsu karodziņš.
Ļoti solīdi.
Labākā TVnet ziņa EVER! (Astoņkājis Pols)
Vācu astoņkājis Pols, kurš kļuvis slavens, jo līdz šim precīzi noteicis visu Vācijas futbola izlases spēļu iznākumus Pasaules kausa finālturnīrā, pareģojis, ka finālā uzvarēs Spānijas valstsvienība.
Tika ievērota pierastā Pola pareģošanas metode. Tā ūdenstvertnē tika ievietotas divas plastmasas kastes ar ēdienu - pie vienas tika piestiprināts Spānijas karogs, bet pie otras - Nīderlandes karogs. Astoņkājis pirmo atvēra kasti ar Spānijas karogu, kas nozīmē, ka tas pareģo Spānijas uzvaru finālā.
Pols arī paredzēja arī uzvarētāju spēlē par trešo vietu, kas, viņaprāt, būs Vācijas izlase.
Kā ziņots, šajā finālturnīrā Pols jau bija precīzi paredzējis, ka Vācija uzveiks Ganas un Austrālijas izlases, bet zaudēs Serbijas valstsvienībai. Lai gan astoņkājis ir dzimis Anglijā, viņš precīzi pareģoja arī savas dzimtenes zaudējumu Vācijai Pasaules kausa izcīņas astotdaļfinālā.
Astoņkājim Polam bija taisnība arī par ceturtdaļfināla spēli, kurā, kā viņš paredzēja, Vācija uzveica Argentīnas valstsvienību, un par pusfināla spēli, kurā Vācija ar rezultātu 0:1 atzina Spānijas valstsvienības pārākumu.
Astoņkājis ar savu pareģošanu ir ieguvis daudz ienaidnieku. Pēc Vācijas izlases zaudējuma trešdien apmēram 350 000 saniknotu fanu Berlīnē apvainoja Polu un viņa māti, kamēr citi fani sāka internetā publicēt astoņkāju receptes.
''Kopš vakardienas mēs uzmanīgi uzraugam Polu,'' pastāstīja akvārija uzraugs.
Pola aizstāvībā iesaistījās arī Spānijas premjerministrs Hosē Luiss Rodrigess Sapatero.
''Es esmu noraizējies par astoņkāji. Es apsveru iespēju nosūtīt viņam apsardzi,'' jokoja Sapatero.
Spānijas premjerministrs ieteica transportēt Polu uz Spāniju, lai nodrošinātu tā drošību.
Vēl viena perfekta diena
Visu nedēļu laiks bija tāds nekāds. It kā auksts nebija, taču debesis klāja dūmaka. Ļoti pelēcīgi.
Tomēr šodien, manā brīvdienā, laiks uzlabojās- neviena mākonīša pie debesīm. Tad nu daudz nedomājot šāvu uz jūru. Kaspars bija darbā līdz trijiem, tāpēc man bija daudz laika savā nodabā pagulēt saulītē. Paspēju arī pirmo reizi nopeldēties šejienes jūrā. Sāļais ūdens mani pārsteidza nesagatavotu, jo ļoti pierasts pie "saldās" Baltijas jūras.
Ap trijiem jau nedaudz apdegusi atgriezos mājās un ar Kasparu izdomājām ar kājām aizstaigāt līdz Svanedžai. Lai tur nokļūtu, ir jāiet pāri tam kalnam, par kuru iepriekš rakstīju (tam, no kura var redzēt vairākas pilsētas).
Pa ceļam vēl paņēmām alu un sidru... Karstuma un mazās šmigas dēļ kāpšana kalnā nebija pārāk viegla un aizņēma divreiz vairāk laika nekā parasti. Pūtām un elsām kā rūdīts smēķētājs, kāpjot pa kāpnēm.
Pa ceļam sastrēgumu radīja govis
Kaspars man lika dzenāt aitas
Es tā diezgan pablondi skraidīju pa lauku pakaļ aitām. Izbrīnījos, ka viņām bail no manis. Smieklīgs pasākums.
Beigās sveiki un veseli (joprojām nedaudz apreibuši) nokļuvām Svanedžā un ieklīdām kādā restorānā paēst vakariņas.Sastingušo seju fenomens - botokss
Rokās atkal turu "The Times Magazine" un priecājos par žurnālistiku kā tādu.
Žurnāliste Debora Rosa (48 gadi) apskata botoksa fenomenu, turklāt ne tikai apskata, bet arī pati sevi pakļauj šai procedūrai. Viņa grib izprast, kas liek miljoniem sieviešu regulāri pakļaut sevi šīm injekcijām.
Atsaucoties uz rakstīto, botoksa injicēšana pašreiz ir pasaulē visbiežāk veiktā kosmētiskā procedūra. Amerikā vien, pēdējo desmit gadu laikā veikto procedūru skaits pieaudzis 700 reizes- gadā tie ir pieci miljoni procedūru.
"A friend who recently returned from Las Vegas says: "Because I have frown lines, I felt like a complete freak. If I lived there, I'd have to get ir done at some point just to look "normal"."
At the moment, I'm thinking Nature looks at Madonna, falls of its chair and then exclaims: "Oh, Lord, that's so not what I intended.""
Mūsdienās kosmētiskās procedūras tiek uzskatītas par normu. Raksta autore atzīmē, ka viņas jaunības laikā apgriezienus bija uzņēmusi feminisma kustība, kas cīnijās par sieviešu brīvību no jebkādiem grožiem. "And if you had told me, or any of us, back then that, one day soon, women would be injecting botulinum toxin and fillers made from cowhide into their faces, we'd have laughed one of those laughs where you have to grip your sides, it would have seemed so damned funny and unbelievable."
Žurnāliste dodas pie Londonā pieprasīta franču ārsta, lai veiktu šo procedūru. Pirmais, ko viņš dara- paņem viņas seju savās rokās, kārtīgi visu izkrata un aizrautīgā balsī saka: "Ah, I see we have a lot to do, non?"
Ārsts nosēdina pacienti krēslā, un viņas skatam paveras vairākas adatas. Procedūra nav patīkama. Pēc 2000 mārciņu vērtās procedūras (efekts ilgs 3 mēnešus), žurnāliste klīniku pamet ar pilnībā paralizētu skalpu. Viņai rekomendēts divas naktis gulēt tikai uz muguras (lai "neizjauktu" jauno seju).
Pēc pāris stundām viņas seja piepamst, liekot acīm izskatīties ļoti mazām. Pēc pāris dienām pampums vairāk vai mazāk izzūd, tomēr viņa vairs nav spējīga pilnībā pacelt uzacis. Seja neizskatās slikti, tikai tā vairs nav viņa. Žurnāliste noslēgumā nonāk pie slēdziena: "I will not be doing botox again. I've got a life to live."
Kāpēc sievietes sevi pakļauj kam tādam? Tiek secināts, ka atbilde ir pavisam vienkārša- bailes no novecošanas, turklāt arī konkurence darba tirgū dara savu. Skan briesmīgi, taču vizuāli izskatīgākām sievietēm ir lielākas izredzes iegūt jaunu darbu vai tikt paaugstinātām. Autore norāda, ka tā ir diskriminācija tiešā veidā, taču iziešanu ielās un demonstrācijas mēs nesagaidīsim. Lektore un grāmatas "Reclaiming the F Word: The New Feminist Movement" līdzautore Kristīna Auna paskaidro: "On one level, we shouldn't blame women who use Botox, because they're just trying to keep up with what they're expected to look like. They aren't doing that to stand out, but to fit in."
__
Manai paaudzei botokss vēl nav aktuāls, taču nevaru nedomāt, kā zinātne un ķirurģija būs attīstījusies, kad mēs sāksim uztraukties par krunciņām un sašļkukušu ādu. Gribas cerēt, ka cīņai pret vecuma sekām tiks izmantotas dabīgākas metodes. Naivi cerēt, ka cilvēce vispār pārtrauks meklējumus mūžīgajai jaunībai un dzīvos ar to, ko daba devusi. Cilvēkam vienmēr paticis būt Dieva lomā.
Porkēe!?
Ir nu gan laiki pienākuši- pat BNS un LETA ziņo par to, ka "Hameleonu rotaļām" pienācis gals. LTV pēc 16 gadiem un 5359 sērijām pārtrauks tā raidīšanu.
Tantiņas un mājsaimnieces visā Latvijā raud. Bet pārdzīvojums noteikti nav ļoti liels, jo seriālu topa pirmo vietu tagad ieņēmis "Ugunsgrēks".
Padzirdēju, ka drīzumā seriāla uzņemšana tiks pārtraukta pa visam. Būtu tikai loģiski, ja seriāls nomirtu dabīgā nāvē. Cik ilgi var pārot varoņus vienu ar otru, viņus izšķirt, atkal savest kopā, tad atkal izšķirt, savest kopā ar otra brāli/māsu/tēvu/māti un tā tālāk... Ticu, ka scenāristiem fantāzija jau sāka izsīkt pie 2000.sērijas.
Pieminam "Hameleonus" ar klusuma brīdi...
(klusums)
(klusums)
(klusums)
Paldies :D
Studland
Šis mazais ciemiņš vasarā piesaista vairāk tūristu, nekā visos pārējos gadalaikos kopumā. Iedzīvotāju skaits- ap 400, turklāt liela daļa no šiem cilvēkiem ir tikai vasaras māju īpašnieki. Ar ko tad Studland ir tik īpaša, ka tūristi kā traki bariem šeit brauc?
Ir kluss ciems ar vienu mazu veikaliņu. Ir jūra (jūra kā jūra). Ir klintis, sevišķi Old Harry Rocks. Ir slavena nūdistu pludmale (vēl neesmu apskatījusi, diez vai to darīšu).
Ir liels kalns, kurā uzkāpjot, priekšā veras skats uz jūru un vēl vienu klinti tālumā...
Kad, esot uz kalna, paskaties pa labi, redzi pilsētu Swanage....
Paskaties pa kreisi, tālumā redzi Bournemouth un Poole (jūra vienmēr pilna ar jahtām, ūdensmočiem u.c. ūdens atribūtiem)
Uz tā kalna rāmi ganās arī aitas (jāuzmanās no ekskrementiem un nikniem auniem)
Kad nokāp no kalna, vari aiziet uz piejūras kafejnīcu un dabūt ļoti garšīgu saldējumu, kas ir arī smukā krāsā
Un, pastaigājot pa ciemu, vari redzēt daudzas jocīgas mājiņas, kas būtu laba dzīvesvieta rūķīšiem
Pieļauju, ka cilvēkus pievilina lielais miers, kas šeit valda. Daba rit savu gaitu, un cilvēks to necenšas pārveidot (nemaz nedrīkst, jo viss ciems un jūras krasts skaitās aizsargājama teritorija). Gar degunu pastaigājas stirnas un krūmos čabinās zaķi, turklāt lielā putnu rosība no rītiem neļauj ilgi gulēt.
Laba vieta, kur sakārtot domas, izskriet krosiņu, pasēdēt saulē, aiziet piknikā un vienkārši būt. Ja sagribas lielpilsētas kņadu, vari lekt kādā transporta līdzeklī un pēc 20 minūtēm būsi Bournemouth.
Popsīgi
Esmu pasākusi klausīties īpaši popsīgu popmūziku (piem."Nadia Oh- Got Your Number", "Alphabeat- Hole in My Hearth").
Turklāt nesen ieklīdu grāmatu veikalā un meklējumos pēc kaut kā lasāma, uzdūros vecajām Džekijas Kolinsas grāmatām. Tām pašām, kuras ar Ilvu kā trakas kādreiz lasījām.
Beigās nopirku trīs Kolinsas grāmatas un neskatoties uz salkano, paredzamo saturu, lasu kā traka.
Nav ne jausmas, kas man uznācis.
Abonēt:
Ziņas (Atom)