Beauty and The Beast

Ir tāda raidījumu sērija pa šejienes Channel 4. Uz pāris dienām vienā mājā dzīvo divi pilnīgi sveši cilvēki. Viens- apsēsts ar savu izskatu, bet otra cilvēka seja ģenētiskas slimības vai kāda negadījuma dēļ ir izkropļota.

Kopā pavadīto dienu laikā šie cilvēki viens otram parāda savu ikdienas dzīvi. Grūti izstāstīt visu, kas notiek šajā raidījumā, to ir jāredz, lai saprastu. Taču galvenais, kas man "iekrita acī" un ļoti pārsteidza ir tas, ka katrā raidījuma sērijā tieši izkropļotais cilvēks ir laimīgāks ar savu dzīvi un pašpārliecinātāks, nekā tas otrs- ar savu izskatu apsēstais.

Daudzās sērijās "skaistajai" sievietei vislielākais pārdzīvojums bija parādīt sevi bez kosmētikas, viena pat atteicās pavisam. Liels notikums bija arī pieaudzēto matu noņemšana. Un kamēr tas viss notika, "skaistulei" turpat blakus stāvēja it kā "nesmukais" cilvēks. Un, lai arī cik tas jocīgi neliktos, tam "nesmukajam" vienmēr ir bijis žēl to "smuko", nevis otrādi.

Redzētais ļoti lika aizdomāties par milzīgo skaistuma kultu, kas ir visapkārt. Man šī visa padarīšana liekas ļoti bīstama. Jaunas meitenes saskatās fotošopētas bildītes žurnālos un iedzīvojas taaados kompleksos...ne velti plastiskā ķirurģija zeļ un plaukst.

http://www.youtube.com/show/beautyandthebeast

Šodien ārā saulains laiks

Kā jau minēju iepriekš, mums te visa daba jau mostas, viss zied un plaukst. Internetā lasu, ka Latvijā vēl kupenas un lielie mīnusi- liekas tik nereāli. Nevaru iztēloties, kā tagad jums tur ir.
Šodien pastaigājām apkārt, es ar mūsu "ziepju trauku" fočēju kā nu mācēju. Lielais fočiks atstāts Latvijā, tāpēc jāiztiek ar to, kas ir ;)

Jauns ieraksts

Izdomāju, ka šodien kaut kas jāuzblogo. Nav jau tā isti nekā interesanta, ko pastāstīt. Putniņi dzied, zaķīši lēkā pa laukiem, zied narcises un sniegpulksteņi. It kā jau nais.

Tajā pašā laikā daudz, daudz pēdējās divas nedēļas strādāju. It kā ir tās divas brīvdienas nedēļā, bet tās kaut kā nemana. Vairāk ir sajūta, ka dzīvoju darbā.

Pagājušajā nedēļā viesnīcā par velti apmetās īpašnieka padēls un viņa draugu kompānija no Šveices. Padēls- vārdā Eds- svinēja 21.dzimšanas dienu. Jauki cilvēki, lai gan var redzēt, ka auguši ļoti "labā maizē", lai neteiktu vairāk. Dzimšanas dienas svinības ilga divas dienas- piemajā dienā klubs ar privātu lounge un kkādu muzikantu, otrajā dienā- vakariņas viesnīcā un uguņošana. Tā neko 21.dzimšanas dienas svinībām...

Un nākošnedēļ mums notiek kaut kāda IT konference. Strādāšu sešas dienas nonstopā.

Katru reizi, kad mani kaut kas riktīgi izbesī, pie sevis atceros- vēl tikai četri mēneši. Pēc tam braucam mājās. Latvijā, protams, būs citas rūpes, cits dzīves ritms. Taču, lai arī kā, bet-nekur nav tik labi kā mājās, vai ne?