Vēl pirms gada, kad sāku rakstīt par tirdzniecību, ap inflāciju runas vien grozījās. Šeku, reku - pagājis tik neilgs laiks un par to vairs neviens neatceras...
Nostaļģija :D
Vēl pirms gada, kad sāku rakstīt par tirdzniecību, ap inflāciju runas vien grozījās. Šeku, reku - pagājis tik neilgs laiks un par to vairs neviens neatceras...
Obama mānija
Gribēju piebilst vienu lietu saistībā ar jaunāko ASV superzvaigzni-prezidentu Baraku Obamu. Kas viņiem tur Amerikā notiek? Nevaru saprast, kas tas par kultu, kas tur pamazām ar mediju palīdzību tiek būvēts?...
Runa ir par to, ka saistībā ar viņu ziņas ir apmēram tādas - Obamu ģimenē ir jauns suns; Pirmā lēdija Baltā nama dārzā audzē dārzeņus; Baraks ir veikls mušu ķērājs; Mišelai Obamai ir jauns matu griezums, nemaz nerunājot par to, ka viņa ir ASV jaunā modes ikona... WTF?
Kaut kā nesaprotu to masu histēriju. Vai tad nebūtu jāskatās, ko jaunais prezidents reāli paveic, nevis vairākkārt jābrīnās par to, ka viņš arī ir tikai parasts cilvēks?
Dzirdēju vienu stāstu par to, kā Baraks ar sievu laikam Parīzē ieradās - vietējie ES žurnālisti interesējas, ko Baraks pateiks par valstu sadarbību un tamlīdzīgi, kamēr amerikāņu žurnālisti pa telefonu saspringti diktē ziņu par to, kas Mišelai mugurā. Kaut ka jocīgi tas viss liekas.
Nez kā būtu, ja arī mēs ap Zatleru taisītu šitādu kņadu :D
"Jaunais Laiks" iestilo
Šodien pagadījās aiziet uz "Jaunā Laika" frakcijas sēdi. Sēžu, skatos uz šiem un redzu - gandrīz visi saģērbušies baltā. It kā uz "Sensation White" sataisījušies. Diezgan komiski izskatījās, ka visi vienā rindiņā tā sasēduši, kamēr galda pretējā pusē Zaļo un zemnieku savienība pārsvarā pelēcīgos uzvalciņos sēž.
Sasmējos
Ja runā par to, kāpēc tur biju - Kampars prezentēja EM izstrādāto ekonomikas atveseļošanas plānu. Fascinē, ka lielākā daļa par to teica - labs, taču neaizmirsa piebilst, ka nekāda cita varianta jau nav. Ja to neizdosies īstenot, atkal būs jāceļ nodokļi, sevišķi ir runa par sāpīgo PVN palielināšanas jautājumu.
Pēdējā laikā no koalīcijas bieži gadās dzirdēt tekstu, ka nav citas izejas - parakstījām SVF Nodomu vēstuli, jo citas izvēles nebija, pieņēmām tādus un šitādus lēmumus, savādāk valsts bankrotēs, latu devalvēs un tā tālāk. Turklāt lielākā daļa no tā visa notiek steigā.
Var jau meklēt, kurš konkretajā situācijā bijis pie vainas, taču tam visam pāri ir reālā situācija - nākas pieņemt samērā briesmīgus un destruktīvus lēmumus, jo citas alternatīvas nav. Un tas nepavisam nav forši. Es pat teiktu, ka biedējoši.
Sasmējos
Ja runā par to, kāpēc tur biju - Kampars prezentēja EM izstrādāto ekonomikas atveseļošanas plānu. Fascinē, ka lielākā daļa par to teica - labs, taču neaizmirsa piebilst, ka nekāda cita varianta jau nav. Ja to neizdosies īstenot, atkal būs jāceļ nodokļi, sevišķi ir runa par sāpīgo PVN palielināšanas jautājumu.
Pēdējā laikā no koalīcijas bieži gadās dzirdēt tekstu, ka nav citas izejas - parakstījām SVF Nodomu vēstuli, jo citas izvēles nebija, pieņēmām tādus un šitādus lēmumus, savādāk valsts bankrotēs, latu devalvēs un tā tālāk. Turklāt lielākā daļa no tā visa notiek steigā.
Var jau meklēt, kurš konkretajā situācijā bijis pie vainas, taču tam visam pāri ir reālā situācija - nākas pieņemt samērā briesmīgus un destruktīvus lēmumus, jo citas alternatīvas nav. Un tas nepavisam nav forši. Es pat teiktu, ka biedējoši.
Zzzz....
Miegs nāk kā traks, bet es jau kārtējo reizi nositu laiku pie datora. Un tā katru dienu - lai tikai paildzinātu vakaru un nebūtu no rīta uz darbu jāceļas. Svētdienās vistrakāk. Gribas, lai nedēļas nogale ir vismaz par vēl vienu dieniņu garāka.
Turklāt brīvajās dienās nemaz nesanāk atpūsties - tad šitāds pasākums, tad tur jāiet, tad atkal jāiet mammai puķu dobi izravēt... Visu laiku ir ko darīt, ko rosīties. Nemaz nemanot, svētdienas vakars atkal ir klāt un atkal jau sākas jauna darba nedēļa.
Māaaamuuu, es gribu atkal iet skolā! :D
Turklāt brīvajās dienās nemaz nesanāk atpūsties - tad šitāds pasākums, tad tur jāiet, tad atkal jāiet mammai puķu dobi izravēt... Visu laiku ir ko darīt, ko rosīties. Nemaz nemanot, svētdienas vakars atkal ir klāt un atkal jau sākas jauna darba nedēļa.
Māaaamuuu, es gribu atkal iet skolā! :D
Nekad nav labi :p
Šodien uzrakstīju ziņu. Pati baigi sapriecājos, ka tā pārmaiņas pēc nav par kādu uzņēmumu, kas pārtrauc darbu, gatavojas bankrotam, kādu atlaiž un tml.. Rakstīju par vienu, kas drīz sāks eksportu uz vairākām valstīm. Salīdzinoši neliels, taču perspektīvs ražotājs.
Pašai prieks, ka pārmaiņas pēc kaut ko pozitīvāku varēju uzrakstīt.
Bet še tev!
Ielūrēju komentāros (zinu, ka to nevajag darīt, bet citreiz nevaru nociesties), un tad, protams, atkal kādam nepatīk, ka tas uzņēmums redz tādu un šitādu izejvielu iepērk ārvalstīs un vispār ir tāds un šitāds. Un vispār, vienam komentētājam redz viss patika, tikai ne uzņēmuma nosaukums, ko vajadzētu nomainīt. Respektīvi - atrodam par ko piekasīties. Īsti Latviskā garā. Nav brīnums, ka mums tā nav īsti ar ko lepoties, kad jebkurus centienus noliek līdz pēdējam.
Nu jā, tad nu mans prieks arī nedaudz noplaka, jo sāku cepties par vienu lietu, ko sapratu tikai tagad. Medijiem tagad ļoti daudz pārmet, ka stāsta tikai slikto. It kā nekā laba nebūtu. Tad mēs esam sliktie.
Taču kad kaut ko labu tiešām sanāk uzrakstīt,atkal esam slikti - bezmaz, esi nopirkts, lai par šito un to uzņēmumu vai cilvēku uzrakstītu ko pozitīvu.
Diezgan muļķīgi.
Turklāt - kādas labas ziņas var būt, ja pats mūsu premjers ik pa laikam atgādina, ka valstij draud bankrots?! Un, ja patiešām s*** ir tik lieli, cik tie ir...
Pašai prieks, ka pārmaiņas pēc kaut ko pozitīvāku varēju uzrakstīt.
Bet še tev!
Ielūrēju komentāros (zinu, ka to nevajag darīt, bet citreiz nevaru nociesties), un tad, protams, atkal kādam nepatīk, ka tas uzņēmums redz tādu un šitādu izejvielu iepērk ārvalstīs un vispār ir tāds un šitāds. Un vispār, vienam komentētājam redz viss patika, tikai ne uzņēmuma nosaukums, ko vajadzētu nomainīt. Respektīvi - atrodam par ko piekasīties. Īsti Latviskā garā. Nav brīnums, ka mums tā nav īsti ar ko lepoties, kad jebkurus centienus noliek līdz pēdējam.
Nu jā, tad nu mans prieks arī nedaudz noplaka, jo sāku cepties par vienu lietu, ko sapratu tikai tagad. Medijiem tagad ļoti daudz pārmet, ka stāsta tikai slikto. It kā nekā laba nebūtu. Tad mēs esam sliktie.
Taču kad kaut ko labu tiešām sanāk uzrakstīt,atkal esam slikti - bezmaz, esi nopirkts, lai par šito un to uzņēmumu vai cilvēku uzrakstītu ko pozitīvu.
Diezgan muļķīgi.
Turklāt - kādas labas ziņas var būt, ja pats mūsu premjers ik pa laikam atgādina, ka valstij draud bankrots?! Un, ja patiešām s*** ir tik lieli, cik tie ir...
Not a Bad Idea
Hmm,lasīju šodien db.lv, ka "Mishelin" ražotnes strādnieki Francijā saņēmuši gūstā dažus no šefiem. Protestējuši pret viena cita darbinieka atbrīvošanu no darba.
Nez, kā būtu, ka arī mēs Latvijā tā sāktu darīt :D
Piemēram, iespundējam Dombrovski un co MK sēžu zālē un nelaižam prom, kamēr nav lēmums par PVN samazināšanu, algu un pensiju palielināšanu, skolotāju,ārstu, policistu u.c. darbinieku skaita PALIELINĀŠANU tā tālāk. Pēc tam to pašu daram ar "Tautas kalpiem". Lai gan ar SVF un EK tad gan varētu rasties problēmas :D
Nu labi, es te fantazēju par daudz - ka mani neieliek cietumā par naida kurināšanu :D
Bet doma nav slikta... Lai gan letiņi temperamenta ziņā droši vien frančus nekad neaizsniegs. No vienas puses pat žēl ...
Nez, kā būtu, ka arī mēs Latvijā tā sāktu darīt :D
Piemēram, iespundējam Dombrovski un co MK sēžu zālē un nelaižam prom, kamēr nav lēmums par PVN samazināšanu, algu un pensiju palielināšanu, skolotāju,ārstu, policistu u.c. darbinieku skaita PALIELINĀŠANU tā tālāk. Pēc tam to pašu daram ar "Tautas kalpiem". Lai gan ar SVF un EK tad gan varētu rasties problēmas :D
Nu labi, es te fantazēju par daudz - ka mani neieliek cietumā par naida kurināšanu :D
Bet doma nav slikta... Lai gan letiņi temperamenta ziņā droši vien frančus nekad neaizsniegs. No vienas puses pat žēl ...
Agādinājums par 21.gs. slimību
Tā, es tagad kā omīte kratīšu ar pirkstu!
Vienkarši šodien, nākot mājās, atkal sevi pieķēru pieres raukšanā. Visu laiku raucu pieri, kā veca tante. Tas man no darba ar datoru, ik pa laikam sevi pieķeru.
Un tad aizdomājos, kā mani ietekmējusi katras darba dienas pavadīšana pie datora - nereti gandrīz 10 stundas dienā, turklāt vairāk nekā gadu!
Kad sāku strādāt, nebija ne vainas, taču ar laiku sākās briesmīgas galvas sāpes - izrādījās, pakausī asinsvads aizsprostojies, jo spranda stīva no vienas pozas visu dienu, redze vēl sūdīgāka palikusi, staigāju ar līku muguru, paspēju vēl ziemā uzbaroties (labi,labi,dators mani nebaroja,es pati, es pati :D) Bet diezko labs kopskats laikam neveidojas - man ir tikai 22 gadi!!! :D
Tāpēc šī stāsta morāle - bērni mazāk pie datora un vairāk kustamies.
Klausam tanti, Ivonnu!
Vienkarši šodien, nākot mājās, atkal sevi pieķēru pieres raukšanā. Visu laiku raucu pieri, kā veca tante. Tas man no darba ar datoru, ik pa laikam sevi pieķeru.
Un tad aizdomājos, kā mani ietekmējusi katras darba dienas pavadīšana pie datora - nereti gandrīz 10 stundas dienā, turklāt vairāk nekā gadu!
Kad sāku strādāt, nebija ne vainas, taču ar laiku sākās briesmīgas galvas sāpes - izrādījās, pakausī asinsvads aizsprostojies, jo spranda stīva no vienas pozas visu dienu, redze vēl sūdīgāka palikusi, staigāju ar līku muguru, paspēju vēl ziemā uzbaroties (labi,labi,dators mani nebaroja,es pati, es pati :D) Bet diezko labs kopskats laikam neveidojas - man ir tikai 22 gadi!!! :D
Tāpēc šī stāsta morāle - bērni mazāk pie datora un vairāk kustamies.
Klausam tanti, Ivonnu!
Beidzot
Āaaa, tikko pateicu darbā, ka eju prom... tik jocīgi dižķibeles apstākļos vienkārši aiziet, kamēr citi darba meklējumos mocās mēnešiem ilgi.
Bet patiesībā tāds atvieglojums iestājās. Ik palaikam bija domas - darīt, nedarīt? Tagad, kad tas ir izdarīts, var jau spert soli tālāk, nevis visu laiku domāt, kā būtu, ja būtu.
No vienas puses pati sevi šaustu, ka aiziešana no darba ir tikai tāda slinkuma izpausme, nevēlēšanās sevi apgrūtināt un vieglākas dzīves meklēšana, no otras puses - kāpēc darīt to, kas vairs nepatīk? Pieraduma pēc? Tāpēc, ka vieglāk ir neko nemainīt?
Sevi mierinu, ka esmu vēl jauna, bērnu nav, lielu kredītu arī nav - ko es pazaudēšu no tā, ka viekārši pacelšu cepuri un kopā ar Kasparu aizbraukšu? Gribas redzēt kaut ko vairāk nekā Rīgas sadrūmušās sejas un kašķīgos cilvēkus (arī pati tāda palieku). Par ļaunu nenāks kādu laiku padzīvot uz koferiem un DZĪVOT, nevis katru dienu nogurušai atnākt mājās un neko vairs negribēt, nemitīgi pukstot, bet reāli neko nemainot.
Lai gan jāatzīst, ka lielā mērā vēlme emigrēt uzmākusies kopš pagājušā gada beigām, pēc visa, kas te Latvijā notiek. Jau par to lasot medijos slikti paliek. Televizoru un datoru var izslēgt. Avīzi arī var nelasīt. Bet man par to visu rakstot un esot visu dienu tajā vidē vienkārši nav iespējams no tā izvairīties.
Vēl 12.klasē biju pārākā patriote, taču tagad pat tā kā neērti pat himnu dziedāt. Kaut kā ironisks tas teksts šķiet.
Protams, visā vainojama pasaules krīze, Latvijas "gāzi grīdā" politika un blā, blā. Tas viss ir dzirdēts miljoniem reižu, bet ja nākas redzēt, kā personīgi pazīstami cilvēki vienkārši tiek atlaisti tikai tāpēc, ka viņu darba devējs ir valsts, algas tiek apgrieztas, strādājošam pensionāram 200 latu vietā būs 60 lati...nemaz nerunājot par augstskolu tikko beigušiem jauniešiem, kuriem vienkārši nav kur iet strādāt. Pēc tā visa pilnīgi un galīgi negribas šeit palikt un to visu redzēt.
Labāk beigšu par šo tēmu, kamēr neesmu pavisam sacepusies. Jāiet gulēt, vēls jau :)
Bet patiesībā tāds atvieglojums iestājās. Ik palaikam bija domas - darīt, nedarīt? Tagad, kad tas ir izdarīts, var jau spert soli tālāk, nevis visu laiku domāt, kā būtu, ja būtu.
No vienas puses pati sevi šaustu, ka aiziešana no darba ir tikai tāda slinkuma izpausme, nevēlēšanās sevi apgrūtināt un vieglākas dzīves meklēšana, no otras puses - kāpēc darīt to, kas vairs nepatīk? Pieraduma pēc? Tāpēc, ka vieglāk ir neko nemainīt?
Sevi mierinu, ka esmu vēl jauna, bērnu nav, lielu kredītu arī nav - ko es pazaudēšu no tā, ka viekārši pacelšu cepuri un kopā ar Kasparu aizbraukšu? Gribas redzēt kaut ko vairāk nekā Rīgas sadrūmušās sejas un kašķīgos cilvēkus (arī pati tāda palieku). Par ļaunu nenāks kādu laiku padzīvot uz koferiem un DZĪVOT, nevis katru dienu nogurušai atnākt mājās un neko vairs negribēt, nemitīgi pukstot, bet reāli neko nemainot.
Lai gan jāatzīst, ka lielā mērā vēlme emigrēt uzmākusies kopš pagājušā gada beigām, pēc visa, kas te Latvijā notiek. Jau par to lasot medijos slikti paliek. Televizoru un datoru var izslēgt. Avīzi arī var nelasīt. Bet man par to visu rakstot un esot visu dienu tajā vidē vienkārši nav iespējams no tā izvairīties.
Vēl 12.klasē biju pārākā patriote, taču tagad pat tā kā neērti pat himnu dziedāt. Kaut kā ironisks tas teksts šķiet.
Protams, visā vainojama pasaules krīze, Latvijas "gāzi grīdā" politika un blā, blā. Tas viss ir dzirdēts miljoniem reižu, bet ja nākas redzēt, kā personīgi pazīstami cilvēki vienkārši tiek atlaisti tikai tāpēc, ka viņu darba devējs ir valsts, algas tiek apgrieztas, strādājošam pensionāram 200 latu vietā būs 60 lati...nemaz nerunājot par augstskolu tikko beigušiem jauniešiem, kuriem vienkārši nav kur iet strādāt. Pēc tā visa pilnīgi un galīgi negribas šeit palikt un to visu redzēt.
Labāk beigšu par šo tēmu, kamēr neesmu pavisam sacepusies. Jāiet gulēt, vēls jau :)
Abonēt:
Ziņas (Atom)