Vēlreiz par klusumu

Jau iepriekš minēju, ka te Studland-ā ir ļooti liels, miers. Reizēm pat pārāk liels. Gribēju saistībā ar to piebilst, ka šeit cilvēks, ejot pa mazajām ieliņām, jūtas ļoti lielā kontaktā ar mātes dabas floru un faunu.
Tā, piemēram, no rīta eju uz darbu. Paskatos pa labi- oo, vairākas stirnas tusējas turpat pāri ceļam un zelē ābeles. Eju mājās- burtiski metra attālumā daudz vāveru čubinās, skraida apkārt. Baigie bosiki.
Šad tad naktīs izejam ar Kasparu tāpat pastaigāt. Neteikšu, ka omulīga sajūta, bet divatā var paciest. Tad nu ejam, runājamies par spokiem un fonā pūces ik pa laikam- ūuu, ūuu! Creepy, bet ar laiku jau pierod :D
Vēl viena lieta, ko es ļoti ceru atrast jūras krastā ir jūras zirdziņš- redzēju youtubā video, kur viens šeit bija atradis, tad nu mans mērķis ejot uz jūru vienmēr ir atrast jūras zirdziņu. Viena vietējā iedzīvotāja gan jau sagrāva manas cerības, sakot, ka visa sava mīža laikā, kas pavadīts te, nav redzējusi nevienu. Bet tas nekas, es vēl joprojām cenšos kaut ko saskatīt smiltīs, kad eju gar krastu.
Jā un, runājot par dabu un zvēriem, nekad nebiju redzējusi pilsētu, kas ir tik pilna ar mēsliem. Burtiskā nozīmē. Tas ir normāli, ka ej pa ielu un uz ceļa ieraugi lielu čupu ar zirgāboliem. Nepaiet ilgs laiks, kad kāda mašīna pārbrauc tam pāri, saplacina to, un tad tas tur ilgi nostāv, sevišķi ja nelīst lietus. Un kad ejam pa dabas takām, piemēram uz Old Harry Rocks, tad ik pa pāris soļiem (es nepārspīlēju) ir pilns ar spiriņām, kas man joprojām izskatās, kā rozīnes šokolādē, kas bija baigi populārās manā jaunībā. Mēs minam, ka tās ir atstājušas stirnas un zaķi. Jā, tad ir arī vēl suņi un aitu bari. Dažādība liela, ir no kā izvēlēties :D