Joprojām...

...gaidu savu Gauju no Latvijas. Šodien tā sāka savu ceļojumu. Taču esmu tikusi pie datora. Tālāk tekstā arī paskaidrošu, kādā veidā.

Pa šo laiku šis tas stāstāms ir sakrājies, šis tas arī ir jau aizmirsies, bet tā īsumā:

- Marija no Spānijas šo sestdien brauc prom, kā arī Dženija no Taivānas jau aizbraukusi (Kaspars viņu sauc par šķībo...). Dženija būs prom līdz janvāra beigām un līdz tam laikam Kasparam jāpārinstalē viņai dators. Līdz ar to tas tagad līdz jaunajam gadam stāvēs pie mums. Jeeej!
Kaspara dators ir galīgi nobeidzies,visi apkārtējie plastmasi ir miskastē, bet iekšas vēl stāv tepat.

Žēl, ka meitenes brauc prom, bijām jau sadraudzējušās. Tagad ir dienas, kad es viesnīcā esmu viena pati. Lai gan nav nekāda vaina- spoki mani netraucē, pati varu fīrēties pēc savas patikas. Galvenais, ka viss padarīts. Ir labi.

- Te švaki ar vieglo alkoholu. Mums Latvijā ir visādu garšu sidri, bet te nav tāda izvēle. Paņēmu četrpaku ar mazām vīna pudelītēm. Atsit kagoru.

- Vienā no brīvdienām bijām šopingot. Dienas beigās vairs negribēju nevienu lupatu veikalu vairs redzēt :D Vispār jau neko daudz nenopirku, to vēl paspēšu. Meklāju biezo jaku un nobesījos, ka nevarēju nevienu normālu atrast. Būs vien jātuntulējas vecajā jakā.

- Mums šodien darbā pusdienās bija jūras austeres. Kad ēdu izlikos, ka tādas ēdu vai katru dienu. Pavārs Alans ir no Francijas, negribēju izsaukt viņā izbrīnu, ka neesmu pirms tam tās ēdusi.

- Sāpīgā tēma- mati... pagājušajā reizē biju dzeltena kā cālis, šoreiz pret pašas gribu esmu kļuvusi par gandrīz bruneti. Peee. Stulbākais, ka pirku to pašu matu krāsu, ko Latvijā, tikai te bildīte bija cita virsū. Un tie mati, kas pie saknēm atauguši sanāca tādi brūni, bet galos, tur, kur bija blondie mati, tur atkal ir tādi šķipsnaini pelēcīgi. Sviests. Nākamajās brīvdienās būs jāmeklē jauna matu krāsa.

- JoJo, tā meitene no Ķīnas, nezināja, kas ir Hitlers, kā arī nezināja, ka pati joprojām dzīvo valstī, kas ir sociālistiska republika.