.

Pēdējā laikā kaut kā sanāk, ka man slinkums kaut ko rakstīt tieši brīvdienās, kad teorētiski man ir visvairāk laika :D

Jebkurā gadījumā...šodien nācu mājās pilnīgā tumsā ar gaismas lukturīti. Nebija pārāk jauka sajūta. Godīgi sakot, pirmo reizi man bija pa īstam bail. Šādās reizēs tie mazie zvēriņi krūmos vairs neliekas mīļi, jo dzirdu tikai čabināšanos un ar šausmās gaidu, ka no krūmiem izleks vecis ar motorzāģi un mani nogalinās.

Brīvdienās forši, forši atpūtāmies. Tagad atkal jāsāk strādāt. Bet dienas te paiet ļoti, ļoti ātri.

2 komentāri:

ilvija.k teica...

Mazāk vajag skatīties šausmenes. :D

ilvija.k teica...

Un vispār, kapēc nebija tavas pārdomas par 18. novembri? Par tavām ilgām pēc salūta. :D
P.S. "Kad karavīriem sacēlās TAS..." (c. R.K.). Tas gan laikam bija 11. novembrī. :)

Ierakstīt komentāru