Par vīniem

Ola!
Pagājušajā nedēļā mums šausmīgi sagribējās vīnu. Tad nu vietējā veikalā par kādiem 7 latiem nopirkām Čīles vīnu. Pietika ar vienu glāzi, kad man sāka reibt galva un metās slikti. Bija reibonis, bet ne labā nozīmē. Ar sāpošu galvu pēc tam iegājām gulēt. Vēl nākamajā dienā mocījāmies.
Pēc tam vīnu vairs negribējām ne redzēt.

Taču vakar man Džons atdeva sarkanvīna pudeli- viņam spāņi uzdāvinājuši, bet šis izrādās vīnu nedzer. Es jau neatteikšos no bezmaksas alkohola. Lai gan no domas par tā dzeršanu man diez ko labi nepalika.
Bet Kaspars, protams, nevarēja šodien nociesties un atkorķēja pudeli. Un zin, ka labs. Ļoti labs. Uz pudeles rakstīts, ka no Spānijas. Liekas tieši tāds, ar kādu Ildze parasti cienāja :)

2 komentāri:

Oshainais teica...

Ar ko tad es parasti cienāju? :D
Pastāsti, pastāsti, ka vēl rakstīts uz tās pudeles!

AiVanna - blabber teica...

bļāviens, pudele jau sen ir musarā :(
nu tu parasti cienā ar tādiem visādiem garšīgiem vīniem, kuros es pilnīgi un galīgi neorientējos :D galvenais, ka labi garšo un nav poha pēc tam

Ierakstīt komentāru