No visa pa druskai

Nevienu laikam nepārsteigšu, ja teikšu, ka šogad man nekādas Līgo sajūtas nebija. Jāsaka gan, ka arī citus gadus man tās īpaši nav bijušas.
Ar "sajūtu" domāju šlāgermūziku visos stūros, ugunskurus, vainagus, cilvēkus kā trakus iepērkoties veikalā, protams, sieru, alu un visādām citādām tautiskām padarīšanām... ā, un "Limuzīnu Jāņu nakts krāsā".
Filmu gan par godu svētkiem noskatījāmies, taču ar to man arī beidzās šā gada Līgo vakars. Kā teiktu Ērika Dagnija: "Tad nu ES palikšu mājās. Kādam ir arī jāstrādā."

Visu nedēļu besījos, ka nav interneta. Mājas īpašnieks izdomājis mainīt kompāniju, kas to nodrošina. Doma jau nav slikta. Tikai viņš iedomājās, ka jaunā kompānija visu izdarīs attālināti un vienā jaukā brīdī internets vienkārši uzradīsies. Tā, protams, nenotika. Izrādās, ka kompānija jau n-tās dienas atpakaļ bija viņam iedevusi lapu ar jauniem konfigurācijas datiem, kurus pašiem vien vajadzēja ievadīt.
Ja Kaspars viņu nebūtu tirdījis, vēl tagad mēs sēdētu bez interneta.

Darbinieku sastāvs uz vasaras sezonu tagad ir pilnībā nokomplektēts. Tagad viesnīcā strādā 2 latvieši, 4 poļi, 1 taizemiete, 2 spāņi, 2 austrietes, 1 francūzis, 1 ungārs (īpašs eksepmplārs), kā arī saujiņa angļu. Kopumā jau jautra kompānija. Cits man patīk labāk, cits varbūt ne īpaši, bet kopumā nav ne vainas.
Tā nu piektdienas vakarā aizgājām uz tādu jocīgu iestādi kā "Social Club". Spriežot pēc nosaukuma, tā vieta paredzēta, lai socializētos (ar alkohola glāzi pie sāna). Papildus "socializēšanās procesam" ar kolēģiem, pametām aci arī uz netālu esošā hoteļa darbiniekiem. Un šeku, reku, sazīmējām latvieti. Tāds normāls latvju džekiņš ap 25 un turklāt vārdā Kaspars.
Nākamajā rītā jau astoņos bija jābūt darbā. Lai gan izskatījos svaiga kā gurķītis, sekas iepriekšējā vakara vīna glāzei, sidram un glāzei ar vēl kaut ko-nezin ko, mani mocīja visu rītu.

Pēdējā nedēļa ir bijusi super karsta. Skaidras debesis, neliels, bet patīkams vējš. Vidējā temperatūra ir kādi 23 grādi. No divām brīvdienām nedēļā pirmajā dienā parasti visu dienu kaut kur novazājamies kā tūristi, otrajā dienā eju ķert sauli.

Nu ko, lai saka. Viss pa vecam. Nekas īpaši nav mainījies- tā ar mēru turpinām baudīt dzīvi. Neiespringstam par nākotni, dzīvojam šeit un tagad. Vēl jau var...

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru