Cilvēks it kā neko nav nodarījis. Viņš tikai paspējis pāris teikumus pateikt, bet es jūtu, ka noslēdzos. Konkrēts shut down. Nemaz negribu zināt neko no tā, ko man cenšas pastāstīt, jo man neinteresē. Tāpat arī neuzskatu par vajadzīgu stāstīt kaut ko par sevi. Intuitīvi jūtu, ka nemaz negribu sačomoties ar tieši šo konkrēto cilvēku, turklāt mani kaitina pilnīgi viss, ko viņš dara, vai kā izskatās.
Tajā pašā laikā galvā pieklājības balstiņa un galu galā- veselais saprāts kā tāds- brēc, cik tas neloģiski, nevar taču tā pret cilvēku.
Vai es vienīgā tāda jocīga?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru