"Consumers may never know they're being influenced." Spriežot pēc raksta, topošajiem aktieriem pēdējos gados parādījusies visai ienesīga blakusnodarbe. Viņi tiek nolīgti, lai tēlotu "parastus cilvēkus", un viņu uzdevums ir iestāstīt īstajiem parastajiem cilvēkiem, cik attiecīgais produkts ir labs.
Produkta reklamēšana izpaužas, piemēram, šādi:
- tiek nolīgti 20-30 cilvēki, kuri zvana uz dažādiem radio šoviem un sarunā ar raidījuma vadītāju iepin attiecīgo produktu vai kampaņas saukli (bet tikpat labi tas var būt arī melnais PR);
- kāds aktieris tiek norīkots sēdēt metro un lasīt grāmatu. Netālu no viņa atrodas vēl viens amata brālis, kurš lasa to pašu grāmatu. Viņu uzdevums- skaļi sākt pārspriest, cik laba attiecīgā grāmata ir, turklāt- kāda sagadīšanās, ka abi "svešinieki" lasa vienu un to pašu grāmatu!
- dažādos klubos kāds krievu miljonārs uz nebēdu pasūta konkrēta zīmola degvīnu. Guess what? Tas ir tikai aktieris;
- savukārt "Sony Ericsson" nesen laida klajā jaunu telefonu, ko reklamēja visai savdabīgi. Aktieri tēloja tūristus un līdza garāmgājējiem uzņemt foto ar jauno, superīgo telefonu;
- Amerikas lielveikalu ķēde "Walmart" savukārt radīja ar kompāniju it kā nesaistītu blogu, kurā kāds "parasts" pāris ceļo cauri Amerikai no viena "Walmart" uz otru, neaizmirstot pieminēt savu lielisko pieredzi, un laipnos darbiniekus katrā no apmeklētajiem kompānijas veikaliem;
Aktieri paši uz to neskatās kā uz cilvēku muļķošanu- viņi šo nodarbi vairāk uztver kā spēli, iespēju paākstīties un būt "nerātnam" par samaksu. Vidējā samaksa šajā sfērā esot 10-15 mārciņas par stundu darba.
Kāpēc jāķeras pie šādām metodēm? Tiek skaidrots, ka vidējais angļu patērētājs dienā saskaras ar 3000 mārketinga vēstījumiem, turklāt 15% norāda, ka neuzticas reklāmām kā tādām, jo uzskata tās par kaitinošām. "(..) They annoy us, like party crashers at a wedding reception, so we turn the page, change the channel, hit the mute button, block the pop-up windows."
Tāpēc nekas cits vien neatliek kā censties reklāmu "iesmērēt" pa kluso. Vislabākie ieroči tam patlaban esot "Facebook" un "Twitter", kā arī slavenības, kurām tiek maksāts par konkrētā produkta pieminēšanu savā "Twitter" vai "Facebook" kontā.
Par šo tēmu drīzumā iznāks arī filma "The Joneses". Stāsts par perfektu Holivudas ģimeni, kas kā izrādās nemaz nav ģimene, bet gan tikai mārketinga profesionāļi, kuriem tiek maksāts par perfektā dzīvesveida reklamēšanu- kaimiņiem un paziņām rādot, cik labs ir viņu jaunais telefons, mašīna, kosmētika, apģērbs un tā tālāk un tā joprojām. Protams, tas viss vēlāk nāk gaismā, kā jau filmās pieņemts.
Bet no filmām atgriežoties pie realitātes, vairākās valstīs ar likumu ir mēģināts šāda veida reklāmu aizliegt, likumā to definējot kā negodīgu tirgošanos.
Taču reklāmisti nebūtu reklāmisti, ja neizdomātu veidu, kā likumu apiet. Lai izvairītos no soda, arvien biežāk aktieru vietā tiek izmantoti tā sauktie "zīmolu iespaidotāji". Un te ir runa par nevienu citu kā par slavenībām.
Nav noslēpums, ka interneta laikmetā pirātisms plaukst un zeļ. Mūziķiem vairs nav iespējams gūt tik milzīgu peļņu kā iepriekš tikai no ierakstu pārdošanas vien. Ne velti "Lady Gaga" savos klipos mēdz pavisam neuzkrītoši reklamēt kādu produktu ("Bad Romance" klipā tā, šķiet, bija vodka). Tas pats notiek arī kino industrijā- paskat, kādu popularitāti guva "Monolo Blahnik" apavi "Sex and the City" laikā.
Turklāt ne velti slavenībām bez maksas tiek sūtīti neskaitāmu dizaineru un kompāniju jaunievedumi. Ne jau aiz pielūgsmes un mīlestības tas tiek darīts. Tiek cerēts, ka attiecīgais cilvēks tiks ar šo produktu nofotografēts un vairāki desmiti vai simti tūkstoši cilvēku redzēs perfektu reklāmu, kas ražotājam nav izmaksājusi ne centa.
"By the way, did I mention that while writing this post I have consumed several delicious and nutritious new energy shakes? I didn't? OMG, you have to try one. They're called..."
3 komentāri:
palausi.
bija interesanti lasiit.
b
nu jaa bija domats - aplausi. :D
oo,danke, bī! ;)
Ierakstīt komentāru