Visu nedēļu laiks bija tāds nekāds. It kā auksts nebija, taču debesis klāja dūmaka. Ļoti pelēcīgi.
Tomēr šodien, manā brīvdienā, laiks uzlabojās- neviena mākonīša pie debesīm. Tad nu daudz nedomājot šāvu uz jūru. Kaspars bija darbā līdz trijiem, tāpēc man bija daudz laika savā nodabā pagulēt saulītē. Paspēju arī pirmo reizi nopeldēties šejienes jūrā. Sāļais ūdens mani pārsteidza nesagatavotu, jo ļoti pierasts pie "saldās" Baltijas jūras.
Ap trijiem jau nedaudz apdegusi atgriezos mājās un ar Kasparu izdomājām ar kājām aizstaigāt līdz Svanedžai. Lai tur nokļūtu, ir jāiet pāri tam kalnam, par kuru iepriekš rakstīju (tam, no kura var redzēt vairākas pilsētas).
Pa ceļam vēl paņēmām alu un sidru... Karstuma un mazās šmigas dēļ kāpšana kalnā nebija pārāk viegla un aizņēma divreiz vairāk laika nekā parasti. Pūtām un elsām kā rūdīts smēķētājs, kāpjot pa kāpnēm.
Pa ceļam sastrēgumu radīja govis
Kaspars man lika dzenāt aitas
Es tā diezgan pablondi skraidīju pa lauku pakaļ aitām. Izbrīnījos, ka viņām bail no manis. Smieklīgs pasākums.
Beigās sveiki un veseli (joprojām nedaudz apreibuši) nokļuvām Svanedžā un ieklīdām kādā restorānā paēst vakariņas.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru