Zilumi uz kājām mani jau sen vairs nepārsteidz- pagājušonedēļ tā sasitu kāju pret gultas malu, ka zilums 15 cm diametrā joprojām lepni rotā kāju augšstilbu. Un es neesmu vienīgā- arī pārējās meitenes nepārtraukti kaut kam uzduras. Nezinu, kas mums visām uznācis- tikai smejamies caur sāpēm pašas par sevi un viena par otru.
Runājot par negadījumiem, ir dzirdēti visādi stāsti, piemēram, vienai darbiniecei ir gadījies iekrist skapī (nav ne jausmas kā viņa to dabūja gatavu).
Bet ko nu par zilumiem... Esam nolikuši datumu, kad beidzam šeit strādāt- 10.maijs. Jau esam pateikuši arī priekšniekam, tā kā atkāpšanās ceļa vairs nav. Pēc tam kravāsim koferus un brauksim atpakaļ uz "Tēvu zemi". It kā uz palikšanu, ja viss sanāks kā iecerēts.
Gan jau sanāks, būs lāb!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru