Bērnudārzs

Nesaprotu, kāpēc darba kolektīvos vienmēr notiek visādas intrigas un aizmuguriskas aprunāšanas? Es nesaku, ka pati nekad neesmu runājusi par kolēģiem, taču pēdējā laikā esmu sākusi attālināties no visa tā bērnudārza.
Tas tāpēc, ka šoreiz redzu no malas, kā tas viss notiek un man nepavisam nepatīk. Ir mums te viens pāris- poliete un francūzis. Viņš tāds kluss, bet viņa- baigā pļāpa. Pļāpa tādā ziņā, ka pie pirmās izdevības vienkārši dirš par pārējiem cilvēkiem, ar kuriem strādā kopā.
Mēs ar Kasparu tikai klausāmies un mājam ar galvu. Es jau neko nesaku- var jau šad tad pajokot un parunāt par kādu, bet viņa to dara tā diezgan ļauni. Viņā ir tāds ļaunums. Un tas man ļoti nepatīk. Citreiz pretīgi paliek klusīties, kā viņa burtiski izmēda citus cilvēkus, bet vēlāk, ar viņiem runājot, smaida kā saulīte.
Nepatīk man tādi cilvēki. No tādiem jāturas pa gabalu.

1 komentārs:

ilvija.k teica...

Oi, man šitādi riebjas! Pasaki viņai, lai paklusē. ;)

Ierakstīt komentāru