Ar ko tik man nav jānoņemas

Pēdējās dienas diezgan aizņemtas darbā. Ir viena lieta par Misis Burkā, ko noteikti gribēju atzīmēt. Ieejam no rīta viņas istabā, kamēr viņa brokastīs, redzam- viss noklāts ar Ziemassvētku kartiņām. Tās bija visur tikai ne uz gultas- virs kamīna, uz palodzēm, uz galda un plauktiņiem. Vienkārši nereāli. Izskatījās kā izrādīšanās.

Tad nu pēc tam viņu gaitenī satiku un pirmais teikums tādā lepnā balsī- did you see my Christmas cards? Es pie sevis nodomāju- nevarēja neredzēt. Tikai sīrupainā balsī atbildēju, ka jā. Viņa atkal tādā lepnā balsī - veselas 67. Pēc tam viņa satika vienu meiteni, kas ar mani tajā dienā kopā strādāja un stāstīja tieši to pašu.
Nu tik smieklīga tante! Varu iedomāties, kā viņa tās skaitījusi un lepni likusi pa visu viesnīcas istabiņu. Jocīgākais, ka nākamajā dienā, kartiņu vairs nekur nebija.