Šodien uzrakstīju ziņu. Pati baigi sapriecājos, ka tā pārmaiņas pēc nav par kādu uzņēmumu, kas pārtrauc darbu, gatavojas bankrotam, kādu atlaiž un tml.. Rakstīju par vienu, kas drīz sāks eksportu uz vairākām valstīm. Salīdzinoši neliels, taču perspektīvs ražotājs.
Pašai prieks, ka pārmaiņas pēc kaut ko pozitīvāku varēju uzrakstīt.
Bet še tev!
Ielūrēju komentāros (zinu, ka to nevajag darīt, bet citreiz nevaru nociesties), un tad, protams, atkal kādam nepatīk, ka tas uzņēmums redz tādu un šitādu izejvielu iepērk ārvalstīs un vispār ir tāds un šitāds. Un vispār, vienam komentētājam redz viss patika, tikai ne uzņēmuma nosaukums, ko vajadzētu nomainīt. Respektīvi - atrodam par ko piekasīties. Īsti Latviskā garā. Nav brīnums, ka mums tā nav īsti ar ko lepoties, kad jebkurus centienus noliek līdz pēdējam.
Nu jā, tad nu mans prieks arī nedaudz noplaka, jo sāku cepties par vienu lietu, ko sapratu tikai tagad. Medijiem tagad ļoti daudz pārmet, ka stāsta tikai slikto. It kā nekā laba nebūtu. Tad mēs esam sliktie.
Taču kad kaut ko labu tiešām sanāk uzrakstīt,atkal esam slikti - bezmaz, esi nopirkts, lai par šito un to uzņēmumu vai cilvēku uzrakstītu ko pozitīvu.
Diezgan muļķīgi.
Turklāt - kādas labas ziņas var būt, ja pats mūsu premjers ik pa laikam atgādina, ka valstij draud bankrots?! Un, ja patiešām s*** ir tik lieli, cik tie ir...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru