Jebkurā gadījumā, jūtu, ka pamazām eju uz ziemas miega pusi. Dzīvoju pati savā mazajā pasaulītē un man ir labi. Kad nāks vasara, pavasaris, tad gan varēs izskrieties.
Nesaprotu, kur tas laiks tā skrien- nav pat divi mēneši līdz Ziemassvētkiem. Sezonas mainās ļoti ātri (vismaz man). Kad skatos kalendārā, kļūstu ļoti priecīga, jo redzu, cik maz palicis līdz janvārim.
Biļetes jau nopirktas- uz Latviju izlidojam 3.janvārī. Reiss 6 no rīta, tā kā nāksies nakti pavadīt lidostā (lidostā ieradīsimies pusvienos naktī). Būs jautri. Laikam jāpaņem līdzi kārtis. Man droši vien būs bail gulēt - ka kāds neapzog.
Un pēc janvāra- tikai četri mēneši jānostrādā un tad atgriežos Latvijā uz palikšanu. Bailīgi un patīkami satraucoši vienlaikus.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru