Taču kopš viņa ciemojas pie mums, "nez kāpēc" ledusskapī sardeļu paliek arvien mazāk un mazāk... Kaspars pa kluso vienu iedod, tad es iedodu. Beigās mēs sakaunējušies secinam, ka ir par traku, nedīkst vairs viņai neko papildus dot.
Taču vēlāk eju lejā uz virtuvi, ņemu kaut ko ārā no ledusskapja, un Fluffy atkal priekšā ar izkārtu mēli, skatās uz mani ar gaidošu skatienu. Tik mīlīga, ka nu nevar viņai neiedot vēl kādu desas gabaliņu. Tajā brīdī sapratu, cik es esmu vāja- Fluffy tikai atliek uz mani paskatīties un "pasmaidīt", kad es jau metu viņai mutē nākamo gabaliņu.
Ja tas suns nebūs pieņēmies svarā, es būšu ļoti pārsteigta. Atliek cerēt, ka neviens viņu nesadomās nosvērt.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru