Ko, lai stāsta par Latviju?

Marija no Spānijas mani visu laiku tincina, lai kaut ko pastāstu par Latviju. Kāda ir Latvija un kādi ir cilvēki tur...
Stulbākais, ka es nevaru tā uzreiz atbildēt. Nekas ļoti labs nenāk prātā. Un tas taču ir traģiski!

Viņa man vaicā- vai ir vērts tur aizbraukt. Es uzreiz saku, ka nē. Tur nav ko redzēt. Bet man taču vajadzēja teikt, ka viss tur ir forši un, ka jābrauc! Vēlāk viņai piegāju klāt un teicu, ka nav jau tik traki. Kaut ko labu jau arī pie mums var ieraudzīt. Viņa man atbildēja, ka tieši tāda pati situācija bija ar meiteni no Polijas. Viņa atbildējusi tāpat kā es un pēc tam vēlāk apdomājusies un teikusi, ka nav tik traki. Laikam bijušo PSRS valstu mazvērtības komplekss vai kaut kāds sindroms, ja visi atbildam līdzīgi.

Tad viņa man prasa- kāds ir tipisks latvietis? Man pirmais, kas izšaujas no mutes ir teiciens: "Latvietim labākais ēdiens ir otrs latvietis." Nu šausmas!
Nevaru saprast, vai problēma ir manī vai tomēr Latvijas sabiedrībā. Mēs esam tādi remdeni un burkšķoši. Nu nav tur īsti ko stāstīt. Es pat spāni varētu aprakstīt labāk nekā latvieti.

Viņa arī prasa, lai iemācu kādas frāzes latviski. Man uzreiz tā- priekš kam? Mēs esam tik niecīgi salīdzinot ar Spāniju, priekš kam viņai tas? Bet tā jau interesanti. Sevišķi, kad viņa saka rupjos latviešu vārdus. Tik smieklīgi izklausās :D

Parunājām arī par meksikāņiem, spāņiem. Viņa brīnījās, kā zinu tik daudz. Mana atbilde- meksikāņu seriāli :D Porkēē, Hosē Migel! Porkēee!!!