Tajā pašā laikā daudz, daudz pēdējās divas nedēļas strādāju. It kā ir tās divas brīvdienas nedēļā, bet tās kaut kā nemana. Vairāk ir sajūta, ka dzīvoju darbā.
Pagājušajā nedēļā viesnīcā par velti apmetās īpašnieka padēls un viņa draugu kompānija no Šveices. Padēls- vārdā Eds- svinēja 21.dzimšanas dienu. Jauki cilvēki, lai gan var redzēt, ka auguši ļoti "labā maizē", lai neteiktu vairāk. Dzimšanas dienas svinības ilga divas dienas- piemajā dienā klubs ar privātu lounge un kkādu muzikantu, otrajā dienā- vakariņas viesnīcā un uguņošana. Tā neko 21.dzimšanas dienas svinībām...
Un nākošnedēļ mums notiek kaut kāda IT konference. Strādāšu sešas dienas nonstopā.
Katru reizi, kad mani kaut kas riktīgi izbesī, pie sevis atceros- vēl tikai četri mēneši. Pēc tam braucam mājās. Latvijā, protams, būs citas rūpes, cits dzīves ritms. Taču, lai arī kā, bet-nekur nav tik labi kā mājās, vai ne?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru