2009
Ikdienā skrienot jau nemaz neienāk prātā kā viss mainās. Tikai šodien iedomājos, ka, sagaidot 2009.gadu, vēl biju studente, strādāju BNS, dzīvoju Rīgā un tā tālāk. Tagad jau skola pabeigta, darbs nomainīts, pat valsts ir nomainīta! Tas viss gada laikā. Pirms gada man nebija ne jausmas, ka tā viss mainīsies.
Kopumā ņemot, nebija slikts gads- arī no sliktajām lietām mācījos un, lai arī cik jocīgi tas pašai neliktos- tas viss nāca par labu man, mums. Bet nav jau ko visu tik melnu mālēt- arī labais ir bijis. Turklāt daudz. Vajag tikai mācēt saskatīt.
Un to jau laikam arī jānovēl- saskatīt vispirms to labo. Pašam būs vieglāt dzīvot. Un pārāk daudz nestresot par lietām, ko tāpat nav iespējams mainīt. :*
la, la, la
P.S. Sestdien pēdējā darba diena un tad jau otrdien lidojam uz mājām! Jeeej!
Ar ko tik man nav jānoņemas
Tad nu pēc tam viņu gaitenī satiku un pirmais teikums tādā lepnā balsī- did you see my Christmas cards? Es pie sevis nodomāju- nevarēja neredzēt. Tikai sīrupainā balsī atbildēju, ka jā. Viņa atkal tādā lepnā balsī - veselas 67. Pēc tam viņa satika vienu meiteni, kas ar mani tajā dienā kopā strādāja un stāstīja tieši to pašu.
Nu tik smieklīga tante! Varu iedomāties, kā viņa tās skaitījusi un lepni likusi pa visu viesnīcas istabiņu. Jocīgākais, ka nākamajā dienā, kartiņu vairs nekur nebija.
Burkā
Man šķiet, ka viņai vienkārši ir garlaicīgi, tāpēc viņai gribas parunāties. Savādāk nevaru izskaidrot to, ka viņa prasīja, lai parāda kā ieslēgt televizoru, kā ieslēgt sildītāju, kā arī vaicāja, ko nozīmē puntktiņš uz elektroniskā pulksteņa displeja (atkarībā no punktiņa esamības vai neesamības nosaka vai ir am. vai pm.).
Jebkurā gadījumā, vislabākais padoms, ko saņēmu saistībā ar viņu - ja ieraugi viņu gaitenī- bēdz! :D
Forši
Njā
Es gan negaužos. Nav jau pasaules gals. Lai gan šādus svētkus pavadot citur, ātrāk gribas mājās.
Let it snow
Angļiem lielā ēšana sākas 25.decembrī (no rīta sāk un vakarā nobeidz) un laikam 26.-ajā viņiem ir arī Boxing Day, kad ver vaļā dāvanas. Es nezinu, vai tas, ko tikko izstāstīju ir pareizi, bet vismaz tā es atceros no man stāstītā. Viss jūk kopā. Tagad nesaprotu- vai rīt darbā ir jāsaka viesiem- Merry Christmas- vai nē.
Visiem, kas prasa, stāstām, ka Latvijā nekādu tītaru uz galda neliek- cūkas šņukurs gan ir galvenā tradīcija :D Lai gan es nezinu nevienu latvieti, kas reāli to gardumu pēdējo gadu laikā ir tiešām licis galdā. Bet smieklīgi redzēt angļu reakciju :D
Lai gan daudzviet Anglijā arī šogad ir sniegs, mums no rītiem ir tikai salna un sasalušas peļķes. Es gan te ziņās skatos, ka kartē nedaudz uz augšu angļiem ir baigā stihija (kas Latvijā noteikti tiktu dēvēta par normālu ziemas dienu). Jebkurā gadījumā, vienā pilsētiņā galveno ceļu aizslēdza un 100 cilvēkiem nācās nakti pavadīt lielveikalā. Viņiem tur vispār esot jautrs pasākums izvērties. Bet bērniem sapņu piepildījums- nakts lielveikalā (kā Reiniks dziedāja).
Tas, kas mani satrauc vārdu salikumā "sniegs" un "Anglija" ir haoss, kas valda lidostās. Piemēram, vakarnakt nakts lidojumi vispār tika atcelti, turklāt Hītrovā, Gatvikā un Stanstedā arī pa dienu lidojumi kavējās par vairākām stundām. Vienas lidmašīnas pasažieri lidmašīnā sēdēja piecas stundas pirms tā pacēlās. Es ļoti ceru, ka sniegs te vairs nebūs janvāra sākumā, kad mēs lidojam uz mājām.
Bet ko nu par stihijām- priecīgus Ziemassvētkus. Novēlu vismaz brīvdienu laikā nedzirdēt un neizrunāt vārdu- krīze! Turās :*
Tātad. Kas notiek, kad temperatūra sasniedz...
+15 - havajieši ieslēdz apkuri (ja viņiem tāda ir)
+10 - amerikāņi drebinās. Krievi stāda gurķus
+5 - itāļu mašīnas nav iedarbināmas. Norvēģi iet peldēties. Krievi brauc ar nolaistiem automašīnu stikliem
+1 - Latvijā pirmie`bļitkotāji` kāpj uz ledus
0 - Amerikā sasalst ūdens. Krievijā ūdens sāk biezēt
-5 - franču mašīnas naw iedarbināmas
-10 - jūs plānojat garu atvaļinājumu Austrālijā
-15 - jūsu kaķis uzstāj, ka gulēs jūsu gultā. Norvēģi uzvelk džemperus
-17 - Ņujorkā namīpašnieki ieslēdz apkuri. Krievi pēdējoreiz dodas piknikā
-20 - amerikāņu mašīnas nevar iedarbināt. Aļaskas iedzīvotāji uzvelk t-kreklus
-25 - Vācu mašīnas naw iedarbināmas. Havajieši pamazām izmirst
-30 - politiķi sāk runāt par bezpajumtniekiem. Kaķis uzstāj, ka gulēs jūsu pidžamā
-35 - jūs plānojat 2 nedēļas pavadīt karstā vannā. Zviedru mašīnas nav iedarbināmas
-40 - Eiropā nefunkcionē transports. Krievi ēd saldējumu uz ielas
-42 - politiķi sāk kaut ko reāli domāt bezpajumtnieku labā. Aļaskā aizver vēdlodziņus
-50 - baltie lāči dodas uz dienvidiem
-70 - elle sasalst. Krievi uzvelk ausaines
-75 - somu specvienība evakuē Santa Klausu no Lapzemes
-114 - sasalst etilspirts. Krieviem slikts garastāvoklis
-273 - absolūtā nulle, apstājas atomārā kustība. Izmirst 90% Zemes iedzīvotāju. Krievijas izlase kļūst par pasaules čempioniem futbolā.
Auksti
Tajā pašā laikā, paskatos internetā, kas notiek Latvijā un zinu, ka mums vēl ir palaimējies. (Lai gan es no sniega neatteiktos)
Pāārtīiii
Ar ko tev asociējas vārdu salikums- darba ballīte? Man uzreiz prātā nāk- iespēja redzēt pālī cilvēkus, kurus ikdienā redzi tikai lietišķā, darba situācijā.
Nē, nu nav jau tā, ka visi pārdzērās, bet bija atsevišķi eksemplāri (galu galā- ap galdu nepārtraukti staigāja džekiņš, kurš piepildīja tukšās glāzes ar šampanieti, kā arī bārā dzērieni bija par brīvu). Piemēram, ir mums tāda Klēra, kura sēž ofisā. Nevienam viņa īsti nepatīk, viņa tāda nelaipna, turklāt viņai esot arī romāns ar galveno pavāru, kurš ir precējies. Jā, tad nu viņa bija iespīlējusies ciešos džinsos un topiņā, apkārusies ar spīguļiem un uz priekšu. Glāze pēc glāzes, līdz sāka parādīties visādas interesantas grimmases, pozas, kā arī flirtēšana ar jau minēto šefpavāru, kurš gan neizskatījās visai laimīgs par sev veltīto uzmanību. Par Klēru jāpiebilst- kam gan negadās, vai ne? Tikai viņai jau ir pāri trīsdesmit un tas sāka tā diezgan skumji izskatīties.
Šodien darbā viens teica: "Spriežot pēc viņas vēmekļiem, viņa bija dzērusi ļoti daudz sarkanvīna." Labu apetīti! :D
Tad vēl neizpalikām bez ierastās Z-svētku apdāvināšanās. Mūsu priekšnieks izvilka Borata peldkostīmu. Kur nu vēl ierēksi par šefu, ja ne darba ballītē?
Starp citu, tā ballīte notika restorānā Ocean Bay, forša vieta. Pie blakus galdiņa sēdēja vesels bariņš ar tantēm. Vecums- sākot no 50 gadiem un uz augšu. Šajā sakarā gribēju pateikt- nekad nebiju redzējusi tādas tantes dejojam Poker Face un I`ve Got a Feeling.
Par mani pašu- tas, ka neuzvilku kleitu nekādi neuzlaboja manu veselību. Kad bijām tikuši līdz saldajam ēdienam, iesnu dēļ vairs nejutu tā garšu. Visu vakaru mans labākais draugs bija kabataslakatiņš (un arī vīna un šampanieša glāze). Rezultātā, naktī, kad iegāju gulēt, man palika vēl sliktāk- kakls bija ciet, deguns arī. Nevarēju normāli paelpot. Trakākais, ka nākamajā dienā uz darbu. Bet kaut kā šo dienu izvilku. Mans deguns jau ir sasniedzis koši sārtu Rūdolfa toni un balss šad tad skan tā it kā es iepriekšējā dienā būtu dzērusi uz nebēdu, pa virsu uzpīpējot vēl kādas četras paciņas cigarešu.
Bet tā pasākums bija ļoti ok. Tagad tikai jāveseļojas. Apčī
Ho, ho, ho
"Foršākais" ir tas, ka divas no brīvdienām pavadīju gultā mocoties ar sāpošu kaklu, kas patlaban ir pārtapis arī iesnās. Nevar nepiebilst, ka šovakar jāiet uz ballīti. Ehh, neveicas man. Esmu jau apbruņojusies ar kabataslakatiņiem.
Mana lielā dilemma šim vakaram bija- vilkt manu jauno, superīgo kleitu un saslimt vēl vairāk (un tajā pašā laikā labi izskatīties), vai arī vilkt pieticīgākus džinsus, manu jauno topiņu un balto žaketi, kuru Latvijā jau esmu miljardiem reižu viskautkur valkājusi. Šoreiz veselais saprāts lika izšķirties par otro variantu. Bet būs ok arī šādi.
Vakar ar Kasparu sēžam istabā, dzirdam- kāds ārā dzied Gloria. Izrādās vietējie staigāja pa mājām un dziedāja Ziemassvētku korāļus. Nebiju nekad to piedzīvojusi, tā kā bija patīkami. Lai gan mēs jau tikai pa logu lūrējām. Neviens viņiem durvis tā arī neatvēra :D Lai angļi ver, mēs tak nezinām, ko ar viņiem iesākt- vai jādod kaut kas ēdams, vai vienkārši jāstāv un jāskatās. Bet paldies pateicām.
Ballītes apraksts būs rīt ;)
bonjour
Viesnīcā vakar sabrauca viena liela ģimene- desmit cilvēki. Forši, kad visa famīlija tā savācas un aizbrauc atpūsties. Bet, es teikšu, ka ļoti kolorīta ģimenīte.
Pirmkārt- eju pa gaiteni un man pretī nāk Ingūna Sudraba. Pēc pāris sekundēm es sapratu, ka tā, protams, nav viņa, bet viss- tie mati, brilles un seja- gluži kā Sudrabai.
Tad vēl ģimenē bez Sudrabas ir viens geju pāris, kā arī ista MaJulie*.
Starp citu, šonakt redzēju baigi jocīgo sapni- Es ar vēl kaut ko (neatceros ko) pavadījām Krišu uz Minheni (nav ne jausmas, kāpēc tieši uz turieni). Bet pēkšņi es atjēdzos, ka esmu lidmašīnā viņai blakus- Kriša saka, ka viņa grib, lai viņu pavadot. Viņai esot atpakaļbiļete priekš manis. Es sāku stresot- man nav līdzi ne pases, ne naudas, turklāt Latvijā atpakaļ no Minhenes būšu kādos trijos naktī. Kriša paliek uz mani dusmīga un nerunā. Pēkšņi man blakus uzrodas Baiba, kura saka, ka viņai esot biļete līdz Tallinai- mums lidz minhenei neesot jālido, varam kāpt ārā Tallinā.
Izkāpjam ārā un esam pēkšni Oslo (es nezinu, kā izskatās Oslo, bet sapnī es zināju, ka tā ir Oslo). Un tur ir tā it kā tā būtu Liepāja- Baiba visus pazīst, ejam ēst picu. Jā, un tad es pamodos. Pamodos ar domu- ārprāts, kā es tikšu mājās!
* MaJulie- tie, kas redzējuši Ali G In da Hause filmu zinās, ka es runāju par viņa draudzeni tajā filmā. Man grūti izskaidrot tā, lai neizklausās nesmuki, bet MaJulie ir attāla līdzība ar Latvijas urlu beibēm, tikai šajā gadījumā ļoti aktuāli ir visādi spīdumi uz acīm, drēbēs un tml.
Bērnudārzs
Tas tāpēc, ka šoreiz redzu no malas, kā tas viss notiek un man nepavisam nepatīk. Ir mums te viens pāris- poliete un francūzis. Viņš tāds kluss, bet viņa- baigā pļāpa. Pļāpa tādā ziņā, ka pie pirmās izdevības vienkārši dirš par pārējiem cilvēkiem, ar kuriem strādā kopā.
Mēs ar Kasparu tikai klausāmies un mājam ar galvu. Es jau neko nesaku- var jau šad tad pajokot un parunāt par kādu, bet viņa to dara tā diezgan ļauni. Viņā ir tāds ļaunums. Un tas man ļoti nepatīk. Citreiz pretīgi paliek klusīties, kā viņa burtiski izmēda citus cilvēkus, bet vēlāk, ar viņiem runājot, smaida kā saulīte.
Nepatīk man tādi cilvēki. No tādiem jāturas pa gabalu.
2009. gada spārnotākais teiciens
Ak, Zači, Zači. Kā es tevi esmu izlutinājusi! :D :*
Guten Tāg
Nezinu vai jau rakstīju, bet mana Gauja ir beigta un pa galam. Domāju, ka lādētājs beigts, jo vienu dienu tas vienkārši nokūpēja. Nopirkām jaunu par 70 mārciņām. Pieslēdzu, bet nekā. Kaspars atvēra Gaujai iekšas, tur viens stūris sistēmai tāds melns, izskatās kā nodedzis- mātesplate pagalam. Labi, ka ar cieto disku viss kārtībā- tas nozīmē, ka visu info un bildes no datora ārā varēs dabūt.
Gaujas nāve nozīmē jauna Ābolīša nākšanu pasaulē :D Respektīvi- nākamā gada sākumā, ja viss izdosies, pirkšu MacBook Pro ar 13 collu ekrānu- izmēra ziņā līdzīgs kā Gauja, bet, protams, daudz, daudz labāks.

Par to lādētāju, ko nopirku Gaujai- dabūjām nest atpakaļ. Bijām gaidījuši baigo tielēšanos, bet šis tik paskatījās, vai viss kastītē un naudu mums atdeva. Ja tas būtu noticis Latvijā, 100 gadus mums kāds kaut ko atdotu.
Kārtējā latviešu preses pērle
Latvijas zilā govs kļuva par mammu alnēnam un zaudēja "audžudēlu".
Ūūūūuuu
Don`t stop me now
Darbā šodien bija "verī īzī". Kaspars palīdzēja pušķot viesnīcu ar dekorācijām, es pa augšstāvu muļļājos.
Es laikam neesmu teikusi, ka viesnīcas īpašniekam ir ļoti foršs suns- Fluffy. Tā ir meitene, tāpēc pareizi ir teikt Flafija, lai cik man tas jocīgi arī neliktos. viņa ir viscaur balta un līdzīga aitu sunim, tikai nedaudz lielāka un ar garāku spalvu. Visur, kur viņa iet, aiz viņas paliek baltas spalvas. Un visu laiku izskatās, ka viņa smaida. Tiiik mīļa.
Es zinu, ka viss ieraksts šodien galīgi bezsakarā :D
Go, Queen:
Drīz jau 2010
Tagad gan es virs negribētu atkal būt 16 vai 17 gadus veca. 22 gadi ir ok, ja vien laiks neietu uz priekšu tik ātri :p stulbais laiks :D
Lai līst
es nevaru, tik smieklīgs klips :D un pirmo reizi tā kārtīgi ieklausījos arī vārdos- tie vēl smieklīgāki
Līst
Tā nekas šodien interesants nav, ko stāstīt. Ja nu vienīgi- ES NOSKATĪJOS FREE WILLY 2! :D :D
Tas nebija brīvprātīgi. Vienkārši atkal darbā bija pārtraukums un es ieslēdzu televizoru- un atkal tā filma gāja. Tikai šoreiz otrā daļa. Un šoreiz beigās es neraudāju :D Sasniegums.
Par vīniem
Pagājušajā nedēļā mums šausmīgi sagribējās vīnu. Tad nu vietējā veikalā par kādiem 7 latiem nopirkām Čīles vīnu. Pietika ar vienu glāzi, kad man sāka reibt galva un metās slikti. Bija reibonis, bet ne labā nozīmē. Ar sāpošu galvu pēc tam iegājām gulēt. Vēl nākamajā dienā mocījāmies.
Pēc tam vīnu vairs negribējām ne redzēt.
Taču vakar man Džons atdeva sarkanvīna pudeli- viņam spāņi uzdāvinājuši, bet šis izrādās vīnu nedzer. Es jau neatteikšos no bezmaksas alkohola. Lai gan no domas par tā dzeršanu man diez ko labi nepalika.
Bet Kaspars, protams, nevarēja šodien nociesties un atkorķēja pudeli. Un zin, ka labs. Ļoti labs. Uz pudeles rakstīts, ka no Spānijas. Liekas tieši tāds, ar kādu Ildze parasti cienāja :)
+
Šainīga diena (kā Ildze teiktu)
Darbā arī baigi labi gāja. Džeina- mans boss- bija pārgurusi no iepriekšējā vakara četrām vīna glāzēm. Tad nu abas tā riktīgi sarāvām un divos jau viss bija pabeigts. Nebija vairs nekā ko darīt, tāpēc arī tiku mājās.
Starp citu, viņa man stāstīja, ka pēdējo 10 gadu laikā kopš viņa te strādā, viņai bijuši tikai daži gadījumi, kad darbinieki bijuši pabriesmīgi.
Pirmā meitene sāka romānu ar pavāru no restorāna un tāpēc viņai bija citas domas galvā, ne strādāšana. Un tad bija viena francūziete, kurai nebija pilns simts. Džeina domā, ka viņa kaut ko lietoja- vienreiz viņa ne no kā pēkšņi sāka bļaut uz Džeinu, turklāt viņa vajāja vienu džeku, kurš strādāja bārā. Vajāja- vārda tiešākajā nozīmē.
Es teiktu, ka laba slikto darbinieku statistika, ņemot vērā, ka runa ir par 10 gadu periodu.
p.s. vakar vienā istabā pats no sevis mūsu acu priekšā ieslēdzās televizors. Hmmm...
Darbā neskatieties Free Willy
Jebkurā gadījumā, beigās pat apraudājos (es parasti apraudos visu tipisko Holivudas filmu beigās, kā arī daudzu un dažādu TV šovu beigās, kur ir happy end :D ). Tad nu pēc tam centos uzlavīties augšā uz otro stāvu, lai neviens mani nepamana ar manu sarkano ģīmi. Nebija laba ideja skatīties to filmu.
p.s. Tās čiksas no darba, kas vakarnakt bija uz New Moon šodien manīju lasām Krēslas sērijas grāmatas. Viena n-to reizi lasa pirmo daļu, cita - ceturto.
p.s.2
pa TV redzēju sižetu no šejienes ziņām- viena tante šokā, ka ātrā palīdzība pie viņas atbrauca ar lielu novēlošanos. Aizdomājos, ka Latvijā gan par to sižetus neviens vairs netaisa- tas mums nav nekas neparasts.
Par 18.novembri
Lūk, tas ir mans ieraksts un manas pārdomas par 18.novembri, Ilvij :D
New Moon
Darbā divas beibes vakar aizbrauca uz vēlo seansu. Filma sākās pēc 12 naktī. Mājās viņas bija ap četriem no rīta.
Vienai no viņām bija nākamajā dienā darbā jābūt astoņos. Viņa tāda saņurcīta stāvēja virtuvē, bet es jau metos virsū ar jautājumu- how was the movie, how was the movie?
Tātad viņa teica, ka filma daudzās vietās bija smieklīga. Nespēju iztēloties to, bet nu labi. Kad pati redzēšu, varbūt sapratīšu, kāpēc viņa tā teica. Vēl viņa teica, ka lielā mērā filma bija tāda pati kā grāmata, nekas daudz nebija pārveidots. Kopumā esot bijis labi. Esot diezgan gara tā filma.
Nu redzēs, redzēs, kā būs. Man jau droši vien patiks tāpatās. Go, team Edward :D
Sniega patruļa
Ehh, ilgi nebija Snow Patrol dzirdēts. Nu ļoti patīk man viņu vecais albums. Joprojām.
.
Jebkurā gadījumā...šodien nācu mājās pilnīgā tumsā ar gaismas lukturīti. Nebija pārāk jauka sajūta. Godīgi sakot, pirmo reizi man bija pa īstam bail. Šādās reizēs tie mazie zvēriņi krūmos vairs neliekas mīļi, jo dzirdu tikai čabināšanos un ar šausmās gaidu, ka no krūmiem izleks vecis ar motorzāģi un mani nogalinās.
Brīvdienās forši, forši atpūtāmies. Tagad atkal jāsāk strādāt. Bet dienas te paiet ļoti, ļoti ātri.
A?
__
RĪGA, NOV 14, BNS - Pēc 2010.gada budžeta pieņemšanas Saeimā ir jāgāž Valda Dombrovska ("Jaunais laiks") vadītā valdība, un LPP/LC ir gatava uzņemties tās vadību.
Šādu pārliecību LPP/LC kongresā pauda partijas līderis Ainārs Šlesers, ierosinot ministriju skaitu samazināt līdz septiņām.
Viņš uzsvēra, ka pašreizējā valdība "pakalpīgi klanās partneriem", taču klanīties nav cienīga pozīcija. "Pakalpīgā kalpu politika mūs ved bezdibenī," akcentēja Šlesers.
Lai gan līdz šim LPP/LC sacījusi, ka atbalstīs šo valdību līdz vēlēšanām, "šodien jāsaka, ka vienīgais uzdevums ir pieņemt budžetu, kas nav labākais, un pēc iespējas ātrāk jāpanāk, lai valdība atkāpjas".
"Ir jāveido rīcībspējīga valdība," klāstīja LPP/LC līderis.
Viņš arī pauda gatavību uzņemties atbildību vadīt valdību, ja kongress sestdien Šleseru izvirzīs par premjera amata kandidātu.
"Ja valdība krīt, mēs esam gatavi uzņemties valdību uzreiz. Es esmu pārliecināts, ka valdība būs izšķiršanās priekšā, jo tā nevar vairs strādāt," bija pārliecināts Šlesers.
Ja Valsts prezidents Valdis Zatlers uzticētu Šleseram izveidot valdību, viņaprāt, tajā būtu jāstrādā septiņiem ministriem.
Viņš ierosināja ministriju skaitu samazināt līdz septiņām - atstāt Finanšu, Ārlietu un Zemkopības ministriju, bet apvienot Ekonomikas, Satiksmes, Vides un pašvaldību lietu ministrijas, kā arī Iekšlietu, Aizsardzības un Tieslietu, izveidot jaunu ģimenes, veselības un sociālo lietu ministriju, kā arī apvienot Kultūras un izglītības ministrijas.
Pēc Šlesera domām, pašreizējam ārlietu ministram Mārim Riekstiņam (Tautas partija) "rotācija nenāktu par sliktu", savukārt aizsardzības ministrs Imants Lieģis "nav jūtams".
Šlesers arī nosauca ministru amatu kandidātus - Šlesers vēlētos uzņemties "mega ministrijas" vadību, Saeimas deputātei Kārinai Pētersonei uzticētu ārlietas, parlamentārietim Ainaram Baštikam - apvienoto veselības ministriju, Saeimas frakcijas vadītājam Andrim Bērziņam - izglītības un kultūras ministriju, bet Rīgas domniekam Dainim Turlajam - tieslietas, iekšlietas un aizsardzības jomu.
Viņš gan nenosauca finanšu ministra amata kandidātu, jo tas jānosauc premjeram, kā arī zemkopības ministra amata kandidātu, kurš jāizvirza lauksaimniekiem, taču norādīja, ka pašreizējais ministrs Jānis Dūklavs (Zaļo un zemnieku savienība) ir labs pretendents.
"Ja varētu izveidot šādu kompaktu komandu, mēs varētu izvest valsti no krīzes. Valsts ir nopietnas izvēles priekšā - vai nu veģetēt un gaidīt vēlēšanas, vai arī izveidot rīcībspējīgu valdību, kas vada valsti. Es esmu pārliecināts, ka ir daudz cilvēku, kas ir gatavi upurēties," pavēstīja Šlesers.
Valdības sēdēs jāiesaista arī darba devēji, kā arī sociālie partneri, un "valdībai krīzes laikā ir jāstrādā ārkārtas režīmā dienu un nakti".
Šlesera ambiciozā runa izraisīja kongresa delegātu aplausus.
Arī LPP/LC ģenerālsekretārs Vitālijs Aizbalts uzrunā minēja, ka LPP/LC jākļūst par premjera partiju.
Vētra
Viesnīcā vispār vēja dēļ skaņas kā šausmu filmās par spokiem.
Ak jā, francūži
Nu jā, bet tagad strādājot sapratu. Viņiem franči ir tāpat kā mums- krievi. Angļiem un arī spāņiem viņi nepatīk, jo francūži ir nekaunīgi, neatzīst savas kļūdas, iedomīgi nācijas mērogā un humors robežojas ar vieglu aizvainošanu. Katru šo īpašību jau esmu pamanījusi.
Turklāt vienam francūzim bija atbraukuši draugi no Francijas un viņi angliski ar nevienu nerunāja. Viņi pat bijuši šokā, ka ar viņiem runā angliski. Hello- jūs esat Anglijā!
Sejasgrāmata
Man darbā viena saka, ka mani uzaicinājusi, bet es viņu neapstiprinot. Es teicu, ka tur eju labi ja 2 reizes nedēļā. Bet tagad gan izskatās, ka būs jāiet biežāk, ka vēl kāds neapvainojas :D
Man starp citu saka, ka es darbā izskatos pavisam savādāk. Ka bildēs ļoti skaista. Tas laikam nozīmē, ka darbā ne tik ļoti skaista :D bet to jau var saprast. Ja 8 jābūt darbā, tad ceļos 7.10, mobilajā spiežu "atcelt" līdz 7.30, tad izmetos no gultas, uzrauju mugurā formu (melnas bikses/svārkus un zaļu polo kreklu), tad jožu uz vannasistabu, muti nomzagāju, zobus iztīru. Tad fiksi istabā uzzieķelēju tonālo uz sejas, lai pumpas neredz un tad apmēram 7.50 vai vēlāk izeju no mājas. Vuala! vot tā vajag uz darbu taisīties ;)
Kosmētika un kundzītes
Populārākā smarža- Chanell, rullē arī Coco Chanell. Pūderkrēms un tonālais- arī Chanell. Večiem patīk Lacoste.
Bet, kas attiecas uz krēmiem, viennozīmīgs līderis ir Clinique ar saviem produktiem- dārgs, bet labs prieks. Nesen nopirku arī sev šo to. Viesnīcas vecenīšu gadījumā, skatos, ka ļoti,loti aktuāli ir "paceļošie krēmi". Nu tie "lift up" ar kalogēnu un ko tik vēl ne.
To visu redzot aizdomājos, ka pie mums Latvijā tipiskā omīte diez vai kaut ko tādu varētu atļauties. Un pat ja varētu, tad diez vai pirktu un lietotu. Kaut kā nevaru sasaistīt savu omu ar Chanell. Tāpat nevaru iedomāties, ka 60 gadīga latviešu omīte satrauktos par grumbām, kuras tāpat ar krēma palīdzību vairs nenoslēpt.
Šādi sīkumi liek saprast to lielo patērētāju segmenta atšķirību valstīs ar normāli funkcionējošu ekonomiku un tādās valstīs kā mūsējā Latvija. Turklāt mums no pakaļas vēl velkas Padomju mantojums ar visām vecajām vērtībām un paradumiem. Mums vēl tāls ceļš ejams.
Savukārt drēbes angļu penčiem patīk no "Marks&Spencer". "Marks&Spencer" izmisīgi cenšas piesaistīt arī jaunāku auditoriju. Viņi veido reklāmas materiālus, kur izcelts, cik moderni apģērbi ir "Marks&Spencer". Vienreiz ar Kasparu tad arī iesoļojām. Es nepārspīlēju- viss veikals oda pēc veciem cilvēkiem.
Ai, nevaru izdomāt labu nobeiguma teikumu... čau
Brr
Tā nekā interesanta šodien nav ko stāstīt, visi interesantie cilvēki aizbraukuši. Varbūt, ka man vēlāk vakarā uznāks iedvesma. :)
Šodien taču 11.novembris!
Skatos, ka internetā uz šo datumu panesusies patriotisma tēma. Diena.lv aptaujājusi rīdziniekus par to, kādam viņuprāt jābūt patriotam. Aizdomājos par to, ko es atbildētu, lai gan jāatzīst, ka man nekas īpaši spīdošs un oriģināls neienāca prātā. Laikam jau īstenam patriotam jāmīl gan savu zemi, gan savu valsti, kodolīgi izsakoties.
Es tādā gadījumā esmu puspatriote, jo mīlu savu zemi, ne valsti.
Ja runājam par valstiskām lietām, šodien misters Šķēle nācis klajā ar vienkārši superīgu domu graudu: "Patlaban svarīgākais ir celt valsts un cilvēku pašapziņu; valsts vadītājs nedrīkst izskatīties pēc sabraukta ezīša." Love it!
Citur zāle vienmēr zaļāka
Tā saku, jo pagājušās pāris dienas mūsu viesnīcā bija apmetusies BBC filmēšanas grupa. Viņi palika tajās dienās, kad man bija brīvdiena. Stulbākais, ka šorīt viņi aizbrauca prom, tāpēc nepaspēju ietusēt un uzzināt, ko viņi šeit darīja.
Taču jau šorīt vien paspēju pamatīgi sailgoties pēc žurnālistikas. Ne pēc vecā darba, bet pēc žurnālistikas kā tādas un pēc rakstīšanas. Pēc tā procesa. Atlika man tikai ieraudzīt tos žurnālistus. Šī profesija tomēr ir diagnoze...
Zanda, tas tev: angļu žurnālsti izskatās tādu paši kā mūsējie. Ar "biroja iedegumu", daudziem brilles, nedaudz ciniski un galu galā viņi ir pieraduši pie lutināšanas. Nu tu jau zini, ko es domāju ar lutināšanu :D
Z-svētki
Man tā viennozīmīgi ir Coca-Cola reklāma ar daudzajām braucošajām mašīnām un gaismiņām. Pagājušajā nedēļā dzirdēju pa radio dziesmu no reklāmas un uzreiz iedomājos- aa,jā, drīz būs Ziemassvētki.
Šogad gan sanāk bez ģimenes, bet būs jau labi, jo esmu ar savu Saulīti :* Lai gan nenoliegšu, šajā laikā īpaši ilgošos pēc mīļajiem. Labi, ka janvāra sākumā būsim jau mājās. Wiii.
Mūsu boss darbiniekiem 17.decembrī rīko Ziemassvētku pārtiju Swanedžā. Būs izēšanās jūras ēdienu restorānā- garneles, krabji, es nāku!
Tad nu noskaņai, lai iet:
Atzīstos
Bijām šodien arī uz viesnīcu paēst pusdienas. Bija tik forši aiziet uz darbu, bet nestrādāt. Turklāt restorāna ēdienam saņemam 50% atlaidi. Ēdu karaliskās garneles, bet Kaspars pasūtīja Beef Burger (2 porcijas, protams). Baaigi labi bija, to nevar vārdos izstāstīt.
Jā, un tad arī vēl pie reizes atvadījāmies no JoJo. Stulbi, ka visi jautrākie cilvēki brauc prom. Ar viņu bija tik smieklīgi, jo viņa pati bija tik smieklīga. Tiešām žēl.
Vēlreiz par klusumu
Tā, piemēram, no rīta eju uz darbu. Paskatos pa labi- oo, vairākas stirnas tusējas turpat pāri ceļam un zelē ābeles. Eju mājās- burtiski metra attālumā daudz vāveru čubinās, skraida apkārt. Baigie bosiki.
Šad tad naktīs izejam ar Kasparu tāpat pastaigāt. Neteikšu, ka omulīga sajūta, bet divatā var paciest. Tad nu ejam, runājamies par spokiem un fonā pūces ik pa laikam- ūuu, ūuu! Creepy, bet ar laiku jau pierod :D
Vēl viena lieta, ko es ļoti ceru atrast jūras krastā ir jūras zirdziņš- redzēju youtubā video, kur viens šeit bija atradis, tad nu mans mērķis ejot uz jūru vienmēr ir atrast jūras zirdziņu. Viena vietējā iedzīvotāja gan jau sagrāva manas cerības, sakot, ka visa sava mīža laikā, kas pavadīts te, nav redzējusi nevienu. Bet tas nekas, es vēl joprojām cenšos kaut ko saskatīt smiltīs, kad eju gar krastu.
Jā un, runājot par dabu un zvēriem, nekad nebiju redzējusi pilsētu, kas ir tik pilna ar mēsliem. Burtiskā nozīmē. Tas ir normāli, ka ej pa ielu un uz ceļa ieraugi lielu čupu ar zirgāboliem. Nepaiet ilgs laiks, kad kāda mašīna pārbrauc tam pāri, saplacina to, un tad tas tur ilgi nostāv, sevišķi ja nelīst lietus. Un kad ejam pa dabas takām, piemēram uz Old Harry Rocks, tad ik pa pāris soļiem (es nepārspīlēju) ir pilns ar spiriņām, kas man joprojām izskatās, kā rozīnes šokolādē, kas bija baigi populārās manā jaunībā. Mēs minam, ka tās ir atstājušas stirnas un zaķi. Jā, tad ir arī vēl suņi un aitu bari. Dažādība liela, ir no kā izvēlēties :D
Halo
Priekšā pie datora krabīšu salāti, garšīga sula, skan muzīka...ir ok! Arā līst, un tieši pa tēmu skan "Kiss the rain".
Bet Ilvij, piedod, es tev gan nevarēšu uzrakstīt, jo tev laikam draugos joprojām profils nobloķēts un man te nava pagaidām skaips, tā kā sūtu bučas caur šejieni :*
P.S. Es piedalīšos konkursā, kur jāraksta detektīvromāns. Tikai mūzu nekādi nevaru sagaidīt. Esmu mazliet ierūsējusi. Bet pirmā nodaļa jau ir.
Joprojām...
Pa šo laiku šis tas stāstāms ir sakrājies, šis tas arī ir jau aizmirsies, bet tā īsumā:
- Marija no Spānijas šo sestdien brauc prom, kā arī Dženija no Taivānas jau aizbraukusi (Kaspars viņu sauc par šķībo...). Dženija būs prom līdz janvāra beigām un līdz tam laikam Kasparam jāpārinstalē viņai dators. Līdz ar to tas tagad līdz jaunajam gadam stāvēs pie mums. Jeeej!
Kaspara dators ir galīgi nobeidzies,visi apkārtējie plastmasi ir miskastē, bet iekšas vēl stāv tepat.
Žēl, ka meitenes brauc prom, bijām jau sadraudzējušās. Tagad ir dienas, kad es viesnīcā esmu viena pati. Lai gan nav nekāda vaina- spoki mani netraucē, pati varu fīrēties pēc savas patikas. Galvenais, ka viss padarīts. Ir labi.
- Te švaki ar vieglo alkoholu. Mums Latvijā ir visādu garšu sidri, bet te nav tāda izvēle. Paņēmu četrpaku ar mazām vīna pudelītēm. Atsit kagoru.
- Vienā no brīvdienām bijām šopingot. Dienas beigās vairs negribēju nevienu lupatu veikalu vairs redzēt :D Vispār jau neko daudz nenopirku, to vēl paspēšu. Meklāju biezo jaku un nobesījos, ka nevarēju nevienu normālu atrast. Būs vien jātuntulējas vecajā jakā.
- Mums šodien darbā pusdienās bija jūras austeres. Kad ēdu izlikos, ka tādas ēdu vai katru dienu. Pavārs Alans ir no Francijas, negribēju izsaukt viņā izbrīnu, ka neesmu pirms tam tās ēdusi.
- Sāpīgā tēma- mati... pagājušajā reizē biju dzeltena kā cālis, šoreiz pret pašas gribu esmu kļuvusi par gandrīz bruneti. Peee. Stulbākais, ka pirku to pašu matu krāsu, ko Latvijā, tikai te bildīte bija cita virsū. Un tie mati, kas pie saknēm atauguši sanāca tādi brūni, bet galos, tur, kur bija blondie mati, tur atkal ir tādi šķipsnaini pelēcīgi. Sviests. Nākamajās brīvdienās būs jāmeklē jauna matu krāsa.
- JoJo, tā meitene no Ķīnas, nezināja, kas ir Hitlers, kā arī nezināja, ka pati joprojām dzīvo valstī, kas ir sociālistiska republika.
OOglies
Atgādina kā Baiba taisīja fotosesiju ar mandarīnu un misteru lācītiti
Ak jel
Lai gan gribēju piebilst, ka pēdējās dienās ar Kasparu ieminamies par lietām, kas sāk pietrūkt.
Viņam pietrūkst mežs, skābēti kāposti, marinēti gurķīši, Lido, kefīrs un pelmeņi...
Man- arī kefīrs, Lido doktordesa, dažreiz sendvidžmaizītes, latviešu valoda, Talsi, arī nedaudz Rīga and at least, but not last- ĢIMENE un VISAS MANAS FORŠĀS DRAUDZENĪTES (hi,hi- draudzenītes)!!! Gribas pasēdēt pie sidra, šampja glāzes (vai glāzēm) un paklačot. Ehhh.
krabīšu salāti gan man nepietrūkst, jo arī šeit uztaisīju un garšo tieši tāpat ;)
Galīgi no citas operas- pēc ilgiem, ilgiem gadiem atkal noskatījos šo video un nevarēju nesmieties. Vai nu tas ir tas sarkanais kostīms, vai pati dziesma, dejas soļi, dialogs ar kosmonautu klipa vidū... Nu nezinu, bet ļoti sasmējos.
Žurnālistikas "paraugstunda" jeb mans profesionālais kretīnisms
Pērn jūlija beigās Daugavpilī, Porohovkas dīķī, noķertā piraija Latgales zoodārzā jūtas labi, ir krietni pieņēmusies svarā, paaugusies gandrīz par galvas tiesu un gaida savus sugas brāļus, aģentūru LETA informēja Latgales zoodārzā.
Es nevaru beigt šausmināties, kad šitāds bulšits jālasa. Galu galā- who cares? Tam, kas šito uzrakstīja jāiedod gada balva žurnālistikā.
Zlad
Jāatzīstas,ka šo dziesmu (ja to tā var nosaukt) neesmu nekad līdz galam noklausījusies, bet man pilnīgai laimei pietiek ar pirmajām minūtēm.
Varu derēt, ka Lady Gaga iedvesmu smēlusies no šiem :D
p.s. pats trakākais,ka tas video ir pa nopietno...
Dullās ķīniešu meičas
- viņa stāsta, ka dzīvo ļoooti mazā pilsētiņā. " Tikai 500 tūkstoši iedzīvotāju," JoJo saka. Visi tā-what? Londonā vien ir tik iedzīvotāji- Londonā, kas ir Anglijas galvaspilsēta.
- JoJo ir 19 gadus veca/jauna. To paturiet atmiņā. Bet viņa grib tauku nosūkšanu, silikona krūtis, deguna plastisko operāciju, injekcijas vaigos, lai tie būtu tievāki...hmm, vairāk vairs nevaru atcerēties, bet šķiet, ka bija vēl kaut kas. Es tā klausījos un man vienkārši mute bija vaļā. Es gan viņu nenosodu- katrs var darīt, ko grib, lai gan vismaz man nav īsti saprotama šāda apsēstība ar skaistuma nopirkšanu.
-Vēl viena lieta par ķīniešiem, japāņiem kopumā. Ja pie mums meitenes to vien dara kā skraida pa solārijiem, tad viņi kā ideālu redz baltu ādu. Aa, atcerējos- arī JoJo bija viena injekcija, lai āda būtu baltāka.
- Viņa arī labi nodemonstrēja pilnīgu kartes nepārzināšanu. Cilvēks nezināja, ka Eiropa ir kontinents, kā arī nezināja, kur atrodas Austrālija. Nemaz nerunājot par Ziemeļ un Dienvidamerikas atšķiršanu un Antarktīdas atrašanu.
p.s. No disrespect, meitene jauka.
Coldplay in Studland
Ciemos pie vāverēm
.jpg)
.jpg)
Pirmdien 6.55 izbraucām no Studland, jo 8.30 bija jābūt Bournemouthā uz interviju, lai dabūtu National Insurance. Bijām ļoti nacionāls kokteilis- divi latvieši, divi francūži, poliete, divi spāņi un viena ķīniete.
Tā kā tajā dienā ceļu remontēja, tad nākamais buss uz mājām bija 16.30. Tad nu pēc intervijas mums bija ļoti daudz laika :D Visi izklīda kur nu kurais, bet mēs pavazājāmies pa veikaliem, bijām KFC, makītī arī, sapirkāmies ēst arī mājām un tā.
Un parkā satusējām ar superīgākajām vāverēm. Tiik mīļas. Nākamreiz iesim ar riekstiem ciemos.
Nākamnedēļ man būs brīva 1diena, 2diena un 3diena! Jeee!
Nasing spešal
Pirmdien, otrdien brīvs. Tas nozīmē Bournemouth, tas nozīmē KFC, tas nozīmē kino (ja varēšu Kasparu pierunāt) un tas nozīmē pārēšanos (kā jau parasti). Dažs labs te pieņēmies par deviņiem kilogramiem. Tas labi nebeigsies :D
p.s. esmu atkal uz Kate Nash viļņa. Šis video tāds mīļš un dziesma, protams, arī laba :)
Par viesnīcas ikdienu romānu var uzrakstīt
Nez, varbūt viņi gribēja, lai to ligzdu ārdām nost?
-Restorānā pāris dienas atpakaļ džeks bildināja savu meiteni. Aaaaa... Nākamajā rītā ejam uz darbu, redzam- šis stāva ārā un kaut ko gaida. Izrādās, viņam piegādāja ziedus, ko uzdāvināt. Aaaaa, vēlreiz.
- Viesnīcā izrādās esot spoks. Blue lady. Viņa esot nomirusi vienā numuriņā (tad gan te nebija viesnīca). Un tagad viņa ik pa laikam parādoties un gaidot savu vīru. Viens pāris, kas palicis tajā istabiņā, naktī esot pamodušies un pie gultas redzējuši seju. Brrr...
Es neļauju Kasparam teikt, kura ir tā istaba, savādāk nevarēšu pastrādāt. Viena meitene, kas te agrāk strādāja, neesot vispār varējusi uziet augšstāvā, jo viņa visu laiku esot Blue lady redzējusi.
Nez, vai tādām lietām vispār var ticēt. Labāk par to nedomāšu :D
"Diena" atkal taisa pigorus piektdienas vakarā
Un vēl 5dienas vakarā! Par laiku un dienu šokējos dēļ nabaga žurnālistiem no BNS un LETAs (nu labi, LETA man nav žēl). Tas nozīmē, ka neilgi pirms darba laika beigām, kad tu jau domā, kā pavadīsi nedēļas nogali, jāsāk zvanīties visādiem ekspertiem, asociācijām, bijušajiem un esošajiem īpašniekiem, redaktoriem u.tt. Not nice...
Kad "Dienai" un DB mainījās īpašnieki situācija bija tā pati- piektdiena, nedaudz pēc 16.00. Un tad tik sākās. Zvani tam, zvani šitam. Protams, vēl daļa no avotiem neceļ telefonu... Beigās mājās biju pus astoņos vakarā. Turklāt nākamajā dienā, sestdienā, vēd dabīju zvanīties "Skype" dibinātājiem uz Igauniju, jo šie tad bija minēti kā potenciālie pircēji (baumu līmenī). Bet šeku, reku, īpašnieki ir angļu miljonāri- Roulandu ģimene. Nu ļoti izsmeļoši, ļoti...
Man šķiet, ka jāsāk dziedāt bēru dziesma vienīgajam kaut cik neatkarīgajam Latvijas medijam. Jau tā ir švaki ar abonentiem krīzes laikā, bet tas tracis ap īpašniekiem un šis izgājiens... labi nebūs. Žēl.
biju beidzot uz Old Harry Clifs
Par darba lietām
Nu jā, par darbu, ko es gribēju noteikti piefiksēt gan tāpēc, ka stulbi, gan tāpēc, lai atcerētos, kad būšu veca omīte ar portatīvo datoru klēpī (lai gan līdz tam laikam datoru vietā būs jau cita supertehnoloģija).
- Viesnīcā vienu dienu notika "suņu pusdienas" . Kaut kāda vietējā suņu kluba dalībnieki satikās un tad katram sunim bija savs ēdiens, ko pasūtīja. Tad nu viesmīļiem bija jānes ēdien un jāsauc tā suņa vārds, kas to pasūtījis. Jautri, ne? Mēs skatījāmies pa logu un nedaudz ierēcām, taču viņi izskatījās tik mīļi, ka mēs drīz jau vienkārši meitenīgi teicām- mmm un aaa, cik mīļi...
- Un atkal 4.istabiņā tusējas geji. Nē, nu man nav nekas pret šiem cilvēkiem, nepavisam. Tikai jocīgi, ka apmetas vienā un tajā pašā istabā. Šoreiz džeki gan bija jaunāki- kaut kur pēc 35 gadiem.
Ko, lai stāsta par Latviju?
Stulbākais, ka es nevaru tā uzreiz atbildēt. Nekas ļoti labs nenāk prātā. Un tas taču ir traģiski!
Viņa man vaicā- vai ir vērts tur aizbraukt. Es uzreiz saku, ka nē. Tur nav ko redzēt. Bet man taču vajadzēja teikt, ka viss tur ir forši un, ka jābrauc! Vēlāk viņai piegāju klāt un teicu, ka nav jau tik traki. Kaut ko labu jau arī pie mums var ieraudzīt. Viņa man atbildēja, ka tieši tāda pati situācija bija ar meiteni no Polijas. Viņa atbildējusi tāpat kā es un pēc tam vēlāk apdomājusies un teikusi, ka nav tik traki. Laikam bijušo PSRS valstu mazvērtības komplekss vai kaut kāds sindroms, ja visi atbildam līdzīgi.
Tad viņa man prasa- kāds ir tipisks latvietis? Man pirmais, kas izšaujas no mutes ir teiciens: "Latvietim labākais ēdiens ir otrs latvietis." Nu šausmas!
Nevaru saprast, vai problēma ir manī vai tomēr Latvijas sabiedrībā. Mēs esam tādi remdeni un burkšķoši. Nu nav tur īsti ko stāstīt. Es pat spāni varētu aprakstīt labāk nekā latvieti.
Viņa arī prasa, lai iemācu kādas frāzes latviski. Man uzreiz tā- priekš kam? Mēs esam tik niecīgi salīdzinot ar Spāniju, priekš kam viņai tas? Bet tā jau interesanti. Sevišķi, kad viņa saka rupjos latviešu vārdus. Tik smieklīgi izklausās :D
Parunājām arī par meksikāņiem, spāņiem. Viņa brīnījās, kā zinu tik daudz. Mana atbilde- meksikāņu seriāli :D Porkēē, Hosē Migel! Porkēee!!!
Es arī gribu Šnobela prēmiju!
Prestižā humoristiskā IgNobel prēmija tiek piešķirta labākajiem sasniegumiem, kuri vispirms smīdina un tad liek aizdomāties.
Šogad “Šnobela” prēmiju saņēma arī Šveices zinātnieku grupa, kas mēģinājusi noskaidrot, ar kādu alus pudeli labāk dabūt pa galvu – tukšu vai pilnu. “Tukšās pudeles ir stiprākas par pilnām, taču gan vienas, gan otras teorētiski spējīgas traumēt galvaskausu,” paziņojuši zinātnieki.
Balvu matemātikas nozarē saņēmis Zimbabves nacionālās bankas vadītājs, kurš izlaidis banknotes ar nomināliem no 1 centa līdz 100 triljoniem dolāru. Tādējādi viņš “devis” cilvēkiem iespēju katru dienu trenēties ar lielu skaitļu daudzumu.
Pētījums, kurā secināts, ka govis ar vārdiem dod vairāk piena nekā viņu bez vārda esošās sugas māsas, izpelnījies balvu veterinārmedicīnas nozarē.
2009.gadā ļoti aktuālo ekonomikas balvu saņēmuši četru Islandes banku vadītāji un auditori, kas demonstrējuši, kā mazas bankas ļoti ātri var pārvērsties lielās un otrādi, kā arī, ka tamlīdzīgas lietas var notikt ar visu ekonomiku.
Prēmiju literatūrā nāksies dalīt visiem Īrijas policistiem, kas izrakstījuši aptuveni 50 sodus vadītājam vārdā “Prawo Jazdy”, kas tulkojumā no poļu valodas nozīmē braukšanas apliecība.
Medicīnas “Šnobela” prēmiju saņēmis kāds amerikāņu ārsts, kurš katru dienu 60 gadu garumā krakšķinājis pirkstu locītavas, lai pārbaudītu, vai tas noved pie artrīta. “Lūk, pēc 60 gadiem es paskatījos uz saviem pirkstiem un neatradu ne mazākās artrīta pazīmes, tad es vērsu skatu debesīs un teicu: “Mammīt, kā gan tu kļūdījies!”” saka ārsts.
Piemirsu pieminēt par nūdistiem
Mūs jau brīdināja nebrīnīties, ja kādu no tiem ieraugam :D
Labi, ka nav vasara :D
Vecais Harijs


Tā kopumā nekas īpašs nav ko stāstīt. Brīvdienās atkal bijām uz Bournemouth. Pastaigājām pa veikaliem, uzēdām Makītī.
Otrajā brīvdienā aizbraucām uz Svanedžu, sapirkāmies ēst.
Visi te jau sāk pirkt Ziemassvētku dāvanas. Arī Helovīnu diezgan nopietni svin.
Tagad atkal jāsāk strādāt. Tad pirmdien, otrdien atkal brīvs. Vispār baigais klusums iestājies, ir maz darba salīdzinoši kā bija, kad atbraucām. Viesnīcā mazāk viesu līdz ar to arī ātrāk tieku mājās. Šodien jau pus trijos visu pabeidzām. Tad līdz četriem pagurķojāmies un gājām mājās. Tūrisma sezonas beigām ir sava gaišā puse. Mazāk jāstrādā :)
Ik pa laikam lasu internetā par to, kas labs notiek Latvijā. Tik lasu un lasu par to, cik joprojām viss ir lielā p****ā un prātā ataust Repšes paziņojums, par ko ilgi un dikti ierēcām, kad vēl strādāju BNS.
Re kur ir. To viņš teica 19.maijā!!!:
Šo ekonomikas krīzi "ar dievpalīgu" Latvija būs pārvarējusi, Saeimas budžeta komisijā sacīja finanšu ministrs Einars Repše.
"Šo krīzi ar dievpalīgu tūlīt būsim pārvarējuši, vai vismaz esam ceļā uz to," sacīja Repše. Viņš gan arī atzina, ka ekonomiskā krīze, ko šobrīd piedzīvo Latvija, visticamāk nebūs pēdējā.
Tā vien rādās, ka valdība vairs pati neko nesaprot. Ir iestājies haoss, tikai neviens to negrib atzīt, vai vienkārši vēl nesaprot.Ai, bet tas ir garš cepiens. Varbūt, kad uznāks iedvesma, pie šīs tēmas atgriezīšos. Nejēdzību mūsu valsī ir daudz.
Bournemouth

Pavisam piemirsu uzrakstīt par mūsu braucienu uz Bournemouth.
Laik bija ideāls (kā attēlos) un droši varu teikt- šī ir viena no labākajām vietām, kur pavadīt vasaru. Krasts ir ideāls, viss tīrs un sakārtots, visur ir mazas kafejnīcas un dažādas atrakcijas gan lieliem, gan maziem. Tur ir ko darīt!
Vienu brīdi vienkārši sēdējām uz mola, skatījāmies laivu airēšanas sacensības un vērojām nelielus kuģīšus ar kuriem bija pilns ūdens. Izspriedām, ka te izskatās kā Kalifornijā. Arī augi pilnīgi no citas operas- palmas un dažādi krūmi, kas šeit dabā neaug. Vienkārši ideāli bija.
Aizgājām, protams, arī uz KFC. Teikšu, ka tur ir vērts iet tikai vistiņu dēļ. Pārējais- frī kartupeļi un wrap man ne visai. Burgers arī bija ok, bet tā nevarētu teikt, ka kaut kas īpašs tur būtu.
Pastaigājām arī pa pilsētu. Tur ir maza ieliņa, kur no abām pusēm ir visvisādi veikali. Man būs baigi ar sevi jācīnās, lai neieslīgtu lupatu pirkšanas mānijā.
Mājās bijām pēc pieciem pēcpusdienā. Uztaisījām čilli bez čilli, un tad jau gājām uz čuču muižu. Vēl arī X Factor noskatījāmies.
Tas arī īsumā viss.
Bla,bla
Daži novērojumi/klačas no viesnīcas:
- vakarnakt vienā numuriņā, vienā gultā palika divi veči. Abiem kādi 60 vai vairāk gadi. Tad es tā pie sevis - That is sooo Brokeback Mountain :D
- vēl šorīt no numuriņa izrakstījās un pāragri aizbrauca viens pāris, kuriem traucēja, ka kaimiņu istabā bērni apmetušies. Viņi bija šokā, ka viesnīcā laiž bērnus. Te man rodas retorisks jautājums- ja jau viesnīcā ļauj numuriņā uzturēties ar suņiem, tad ar ko bērni ir sliktāki?
- trešais mazais notikums ikdienišķā darba dienā- dārzā nolaidās helikopteris un kāds V.I.P. izkāpa. Mēs jau cerējām uz Robertu Patisonu vai vismaz Viktoriju Bekhemu, bet nekā. Nepazinām šo Very Important Person.
Āaa, un mēs šodien dabūjām uzēst vienkārši dievīgu vaniļas kūku ar mellenēm un zemenēm. Tik laba bija!!! :p siekaliņa vēl tagad tek
tā viš i!
nais!
Taču labā ziņa ir tā, ka mums rīt ir brīvdiena!!!
Tas nozīmē, ka Kaspars (ar mani kā pakaļasti) rīt varēs braukt uz Bournemouth. Un kas tur ir? Kentucky fried chicken ofcourse! :D Kaspars sapņo par to jau vairākas nedēļas.
Tāpēc visi tagad dziedam Burger dance:
_______________________________
Hello! Okay Freunde, jetzt geht's los mit dem Burger Dance!
Oooooooooohhh....
The Pizza Hut, the Pizza Hut, Kentucky fried chicken in the Pizza Hut, the Pizza Hut, the Pizza Hut, Kentucky fried chicken in the Pizza Hut, McDonald's, McDonald's, Kentucky fried chicken in the Pizza Hut, McDonald's, McDonald's, Kentucky fried chicken in the Pizza Hut
Wow!
Okay, wie nehmen die Hände über den Kopf und machen ein Dach daraus.
Und schreien: Pizza Hut! PIZZA HUT!! Jawoll!
Und jetzt wackeln wir mit den Armen rechts und links so wie mit den Chicken Wings!
Und schreien: Kentucky fried chicken! KENTUCKY FRIED CHICKEN!!
Und jetzt malen wir ein großes M in die Luft... Mmmmm, McDonald's! MCDONALD'S!!
Lauter! McDonald's! MCDONALD'S!!
Come on!!
The Pizza Hut, the Pizza Hut, Kentucky fried chicken in the Pizza Hut, the Pizza Hut, the Pizza Hut, Kentucky fried chicken in the Pizza Hut, McDonald's, McDonald's, Kentucky fried chicken in the Pizza Hut, McDonald's, McDonald's, Kentucky fried chicken in the Pizza Hut
Und jetzt noch mal! Dach über den Kopf! Pizza Hut! PIZZA HUT!!
Wackeln mit den Armen! Kentucky fried chicken! KENTUCKY FRIED CHICKEN!!
Und noch mal das große Mmmm!!!!! McDonald's! MCDONALD'S!!
Oooooooooohhh
The Pizza Hut, the Pizza Hut, Kentucky fried chicken in the Pizza Hut, the Pizza Hut, the Pizza Hut, Kentucky fried chicken in the Pizza Hut, McDonald's, McDonald's, Kentucky fried chicken in the Pizza Hut, McDonald's, McDonald's, Kentucky fried chicken in the Pizza Hut
Die Hände!!! Laut!!
Glory - Glory - Halleluja
Glory - Glory - Halleluhuhuheja
Glory - Glory - Halleluhuja
And we dance the Burger Dance!
Und jetzt noch eine Stufe höher Freunde, eine Stufe höher! Eins, Zwei - Yo - Drei - Yo - Vier - Yo
Oooooooooohhh
The Pizza Hut, the Pizza Hut, Kentucky fried chicken in the Pizza Hut, the Pizza Hut, the Pizza Hut, Kentucky fried chicken in the Pizza Hut, McDonald's, McDonald's, Kentucky fried chicken in the Pizza Hut, McDonald's, McDonald's, Kentucky fried chicken in the Pizza Hut (2x)
Vēl viens svarīgs novērojums...
- ES NEVARĒJU VEIKALĀ ATRAST KRABĪŠUS! :( Kā lai es uztaisu savus superkrabju salātus? ;(
Daži novērojumi
- Man nepārtraukti darbā prasa: " Are you allright?" Visi, ko satieku gaitenī vai vienalga kur. Pieļauju, ka tā ir viņu pieklājības frāze. Tāpat kā " How are you?" "Im`fine. And You?" "I`m good." "Good."
- Jāpierod pie tādiem tipiskiem angļu vārdiem kā Blodey, kas nozīmē "nolādēts" un Bum jeb "pakaļa"
- pensionāri te dzīvo zaļi
- veikalā ir tik daudz visa kā garšīga! šausmas! gribas visu pamēģināt
- Latvijā galvenokārt audzē govis un cūkas, šeit- aitas un zirgus
- Lai kā arī latviešu politiķi, eksperti, mediji u.c. neuztrauktos par savas valsts tēlu starptautiskajā arēnā, piemēram, te no vairākiem desmitiem tikai kāds viens zināja, kas tāda Latvija ir. Un tikai tāpēc, ka pazina latvieti, nevis tāpēc, ka būtu ko par šo valsti lasījis vai dzirdējis medijos.
- Man niez mēle pastāstīt kādam šejienietim par čurājošajiem britiem Rīgā pie Brīvības pieminekļa. Bet pagaidām vēl turos :D
- Kāpēc es no šejienes nevaru redzēt mtv.com video? :( besī ārā, ka viss notiek pēc likuma :D
- man iegaršojās tostera maize (a toast) ar džemu. viena no neiztrūkstošām angļu brokastu sastāvdaļām. viņiem ir arī gandrīz desmit olas pagatavošanas veidi. tos gan vēl neesmu izmēģinājusi
- besī trīsžuburainās kontaktdakšas
turpinājums sekos, kad atkal būs sakrājušies jauni novērojumi ;)
ai, satiku uz ielas

Bet pilns ar veciem cilvēkiem. Mēs ar Kasparu no rīta bijām vienīgie gados jaunāki. Pārējiem lielākajai daļai ir no 60 gadiem uz augšu. Citi, kas nevar paiet tālu, braukā tādās mazās mašīnītēs. Tādās, ar ko brauca Ali G filmas sākumā :D Kad braucām atpakaļ uz Studland, no visa divstāvīgā autobusa, kas bija pilns, jaunieši bija 6, pārējie- vecīši. Soo sweet. Bet nedaudz jocīgi arī
Bet tā jau smuki. Ļoti liels miers visapkārt. Nākamo papētīsim Bournemouth. Tur ir daudz vairāk ko sadarīt. Turklāt tur ir KFC, kas dažam labam te sapņos rādās jau kādas pāris nedēļas ;)
Jap...That`s the place

Esam laimīgi galā. Ceļš bija garš, bet viss labs,kas labi beidzas ;)
Kasparam pirmais iespaids par Londonu gan bija onanējošs plikpauris vīriešu tualetē, bet ir ok :D
Visi ir laipni. Protams, ja vilcienā uzgrūdies vecenei, kas pēc paskata jau nav ar neko apmierināta, tad visādi var gadīties (kā man :D par laimi viņai bija tik liels akcents,ka es neko nesapratu no tā, ko viņa man teica, kad kāpām ārā no vilciena)
Taču šeit Stadlendā (Studlend) gan visi ir ļoti atsaucīgi. Saka, ka mēs ļoti labi runājot angliski un tā. Visu arī saprotam.
Darbs kaulus nelauž, visu dienu ir jārosās. Tas nāk par labu,savādāk es savā vecumā biju pārāk, pārāk ierūsējusi.
Viesnīcā ir ļoti internacionāli darbinieki- no Taivānas, Spānijas, Francijas, ir arī angļi un mēs no Latvijas, ko daudzi nezin kāpēc jauc ar Lietuvu. Viņiem tas viens un tas pats.
Rīt mums ir brīvdiena, aizbrauksim uz tuvējo pilsētiņu. Lai gan man ļoti gribētos aizstaigāt arī līdz jūrai, tepat Stadlendā.
Domājam šiet palikt līdz janvārim. Tad jau redzēs, kā tālāk ies. Šveicei ar roku neesam atmetuši. Tagad, kad mums būs vairāk pieredzes, mums noteikti būs lielākas izredzes dabūt darbu tur
Eleganti...
"Latvijai ir jāatrod elegants veids, kā neatdot šo kredītu," runājot par starptautisko aizņēmumu un ekonomisko situāciju Latvijā sestdien Tautas Saskaņas partijas (TSP) kongresā sacīja ekonomikas zinātņu doktors Dainis Zelmenis.
Savu runu TSP kongresā Zelmenis sāka ar stāstu par to, ka izlasījis informāciju par Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) lēmumu, kurš šajās dienās atļāvis Latvijai palielināt pieļaujamo budžeta deficītu. Zelmenis to komentēja sakot, ka tagad "skaidri redzam to, kas pārvalda Latviju".
Ekonomists pauda pārliecību, ka valsti no krīzes var izvest tikai investīcijas nākotnē, taču to "nevar izdarīt valsts, kuras kase ir tukša", piebilstot, ka aizņēmumu starptautiskajām institūcijām atdot un paralēli investēt valsts nākotnē nespēj "neviens valsts gudrais".
Oratora repliku par eleganta nemaksāšanas veida atrašanu klātesošie TSP kongresa delegāti sveica ar aplausiem.
Ko tik cilvēki neizdomā
Amerikā būs muzikls. Nē, tas nebūs nekas klasisks, bet gan "superoriģināls"! Mūzikls par Britnijas un Džastina mīlestību. Tas būs traģisks mīlas stāsts par to, kā Britniju izmaina slava, kā "cieš viņu mīla" un tajā skanēs pārveidotas viņas dziesmas.
Sasmējos pirmo reizi.
Un redz kur nāk otrā tikpat satriecošā ziņa- vienā no Āfrikas ciemiem jau tiek izrādīts mūzikls par Madonnu! Tēma- Madonnas centieni adoptēt šīs valsts mazuli, viņas lielā cīņa un ak jel- vecāku dilemma, vai atdot mazuli, lai viņš uzaug bagātībā, bet prom no savas vides, vai tomēr atstāt viņu kopā ar savu nabadzīgo ģimeni. Un arī šeit skan pārveidotas Madonnas dziesmas. Un viņu attēlo džeks parūkā.
Hmm... un es atkal sasmējos, bet ne tāpēc, ka smieklīgi, bet gan- KĀ KAUT KO TĀDU VAR SADOMĀT?
Diena "gāzes kamerā"
Tas bija tīri inčīgi...bet ļoti nogurdinoši. Lai gan otro reizi neatteiktos piedalīties atkal. Turklāt- kam gan nepatīk, ka iedod drēbes, sagrimmē un matus sataisa.
Ar Agnesi piedalījāmies Māra Ozoliņa filmas uzņemšanā par Kaupēna piedzīvojumiem. Mūsu uzdevums kopā ar vēl kādiem 25-35 cilvēkiem- sēdēt tiesas zālē, saģērbtiem pa 1927.gada modei un būt ticamiem.
Kā 10.00 ieradāmies Mazajā ģildē, tā pus sešos iznācām no tās ārā. Pēc tam pa taisno gājām uz Makdonaldu :D ļoti gribējās ēst.
Trakākais, ka katrā ainā, kas tika filmēta, mazajā "tiesas zālē" tika laisti dūmi (laikam, lai bilde būtu smukāka). Ar laiku jau sākām jokot, ka te filmē ainu gāzes kamerā, nevis tiesas zālē. Turklāt telpu nevarēja vēdināt,lai dūmi neiziet, tāpēc bija mirkļi, kad šķita, ka ģībšu. Brīnos, kā vecākas tantiņas varēja izturēt, jo bijām saģērbti, it kā būtu ziemas beigas vai agrs pavasaris, kamēr ārā bija 23 grādi pēc Celsija.
Labi, ka vismaz pauzītē varēja ieelpot svaigu gaisu (garāmejošajiem tūristiem gan tā bija liela atrakcija, kad uz ielas stāvēja viens cietumnieka tērpā, daži brīvās Latvijas laika armijnieki un meitenes 20-to gadu stila drēbēs).
Mums pārsvarā bija jāskatās vai nu taisni uz priekšu ar ieinteresētu skatienu vai arī sāņus uz Kaupēnu- te bija jāizskatās riebuma vai dusmu pilnam, kamēr kamera lēni slīd gar visām rindām. Tad vēl grūstoties skrējām iekšā tiesas zālē. Bija jokaini grūstīt vecas tantiņas, bet, ko, lai dara- aktierim jāmāk visu :D
Un beigās vēl filmēja mūsu pakaušus, kas skatās uz tiesnešiem, kā arī savā starpā sačukstas. Visgrūtāk jau bija izdomāt, ko čukstēt. Režisors tikai pasaka- "tagad sačukstieties"! A ko, lai saka? :D Tad nu runājām, cik Kaupēns liels nelietis, cik viņš ļauns, ka pelnījis sodu un tml. Viens večuks gan baigi nepūlējās, tēlojot čukstēšanos. Viņš otram pateica- "man tagad kaut kas tev jāčukst ausī". cik vienkārši :D
Bet vispār bija ļoti forši redzēt, kā tiek filmēta filma. Nebūtu brīnums, ja skatus ar mani beigās izgrieztu ārā, taču tik un tā bija vērtīgi. Titros meklēšu savu vārdu :D
Grūta dzīve blondīnēm

Aaa,esmu tik dusmīga pati uz sevi!!! Bļāviens!
Domāju, pārmaiņas pēc, paņemšu citu matu krāsu. Un protams, ka paņēmu pārāk gaišu toni. Tagad izskatos spilgti dzeltenīgi blonda - liekas,ka es labi iederētos Centrālstacijā vai arī būtu ideāla Urlas meitene :p
lai gan galvas āda vēl smeldz, jau aizšāvu nopirkt citu matu krāsu. Cerams, ka man mati pēc šī pasākuma vēl uz galvas būs ;(
Projām jāiet...
Nu gan viss. Jāiet uz NVA pirmdien un tad jau oficiāli būšu bezdarbniece.
Taču joprojām palieku BNS patriote. LETA klāt nestāv :p
Par daudz seksīguma vienai dienai
Te nelieli fragmenti:
"Tiem uzņēmumiem, kuriem nav jaunu seksīgu produktu, tiem nav vērts cerēt uz veiksmi pēc krīzes," tā preses konferencē Igaunijas premjerministra Andrusa Ansipa teikto atspoguļo interneta portāls de.ee.
Jā, ražosim tik seksīgus produktus un viss būs ok! :D Bet ja nopietni, taisnība jau viņam ir, tikai apzīmējums tāds nepadevies. No otras puses, pievērš uzmanību daudz labāk, nekā kārtējā nodrāztā frāze. Lai gan maz ticams, ka uzņēmēji uzreiz pēc tās izdzirdēšanas metīsies ražot seksīgus produktus :D
Varbūt igauņi var seksīgu produktu ražošanu iekļaut valsts prioritāšu sarakstā... :D
_______
Ciemats atrodas 33 km ziemeļu virzienā no Zalcburgas. Ciemats esot nosaukts pēc viena no iedzīvotāja Focko vārda, kas šeit dzīvojis 6 gadsimtā. Savukārt viss nosaukums Fucking nozīmē «vieta kur dzīvo Focko cilvēki.»
Ciemata varasiestādes sūdzas, ka agrāk regulāri tika zagtas ciemata ceļazīmes, bet pēc to iebetonēšanas to zādzība ir samazinājusies, bet ne pazudusi. Bet tagad pēdējais «modes kliedziens» ir fotografēties pie šīs ceļa zīmes visādās erotiskās pozās un pat nodarboties ar seksu."
Diez kas nav...nabaga Fuckingieši.
Nostaļģija :D
Obama mānija
Gribēju piebilst vienu lietu saistībā ar jaunāko ASV superzvaigzni-prezidentu Baraku Obamu. Kas viņiem tur Amerikā notiek? Nevaru saprast, kas tas par kultu, kas tur pamazām ar mediju palīdzību tiek būvēts?...
Runa ir par to, ka saistībā ar viņu ziņas ir apmēram tādas - Obamu ģimenē ir jauns suns; Pirmā lēdija Baltā nama dārzā audzē dārzeņus; Baraks ir veikls mušu ķērājs; Mišelai Obamai ir jauns matu griezums, nemaz nerunājot par to, ka viņa ir ASV jaunā modes ikona... WTF?
Kaut kā nesaprotu to masu histēriju. Vai tad nebūtu jāskatās, ko jaunais prezidents reāli paveic, nevis vairākkārt jābrīnās par to, ka viņš arī ir tikai parasts cilvēks?
Dzirdēju vienu stāstu par to, kā Baraks ar sievu laikam Parīzē ieradās - vietējie ES žurnālisti interesējas, ko Baraks pateiks par valstu sadarbību un tamlīdzīgi, kamēr amerikāņu žurnālisti pa telefonu saspringti diktē ziņu par to, kas Mišelai mugurā. Kaut ka jocīgi tas viss liekas.
Nez kā būtu, ja arī mēs ap Zatleru taisītu šitādu kņadu :D
"Jaunais Laiks" iestilo
Sasmējos
Ja runā par to, kāpēc tur biju - Kampars prezentēja EM izstrādāto ekonomikas atveseļošanas plānu. Fascinē, ka lielākā daļa par to teica - labs, taču neaizmirsa piebilst, ka nekāda cita varianta jau nav. Ja to neizdosies īstenot, atkal būs jāceļ nodokļi, sevišķi ir runa par sāpīgo PVN palielināšanas jautājumu.
Pēdējā laikā no koalīcijas bieži gadās dzirdēt tekstu, ka nav citas izejas - parakstījām SVF Nodomu vēstuli, jo citas izvēles nebija, pieņēmām tādus un šitādus lēmumus, savādāk valsts bankrotēs, latu devalvēs un tā tālāk. Turklāt lielākā daļa no tā visa notiek steigā.
Var jau meklēt, kurš konkretajā situācijā bijis pie vainas, taču tam visam pāri ir reālā situācija - nākas pieņemt samērā briesmīgus un destruktīvus lēmumus, jo citas alternatīvas nav. Un tas nepavisam nav forši. Es pat teiktu, ka biedējoši.
Zzzz....
Turklāt brīvajās dienās nemaz nesanāk atpūsties - tad šitāds pasākums, tad tur jāiet, tad atkal jāiet mammai puķu dobi izravēt... Visu laiku ir ko darīt, ko rosīties. Nemaz nemanot, svētdienas vakars atkal ir klāt un atkal jau sākas jauna darba nedēļa.
Māaaamuuu, es gribu atkal iet skolā! :D
Nekad nav labi :p
Pašai prieks, ka pārmaiņas pēc kaut ko pozitīvāku varēju uzrakstīt.
Bet še tev!
Ielūrēju komentāros (zinu, ka to nevajag darīt, bet citreiz nevaru nociesties), un tad, protams, atkal kādam nepatīk, ka tas uzņēmums redz tādu un šitādu izejvielu iepērk ārvalstīs un vispār ir tāds un šitāds. Un vispār, vienam komentētājam redz viss patika, tikai ne uzņēmuma nosaukums, ko vajadzētu nomainīt. Respektīvi - atrodam par ko piekasīties. Īsti Latviskā garā. Nav brīnums, ka mums tā nav īsti ar ko lepoties, kad jebkurus centienus noliek līdz pēdējam.
Nu jā, tad nu mans prieks arī nedaudz noplaka, jo sāku cepties par vienu lietu, ko sapratu tikai tagad. Medijiem tagad ļoti daudz pārmet, ka stāsta tikai slikto. It kā nekā laba nebūtu. Tad mēs esam sliktie.
Taču kad kaut ko labu tiešām sanāk uzrakstīt,atkal esam slikti - bezmaz, esi nopirkts, lai par šito un to uzņēmumu vai cilvēku uzrakstītu ko pozitīvu.
Diezgan muļķīgi.
Turklāt - kādas labas ziņas var būt, ja pats mūsu premjers ik pa laikam atgādina, ka valstij draud bankrots?! Un, ja patiešām s*** ir tik lieli, cik tie ir...
Not a Bad Idea
Nez, kā būtu, ka arī mēs Latvijā tā sāktu darīt :D
Piemēram, iespundējam Dombrovski un co MK sēžu zālē un nelaižam prom, kamēr nav lēmums par PVN samazināšanu, algu un pensiju palielināšanu, skolotāju,ārstu, policistu u.c. darbinieku skaita PALIELINĀŠANU tā tālāk. Pēc tam to pašu daram ar "Tautas kalpiem". Lai gan ar SVF un EK tad gan varētu rasties problēmas :D
Nu labi, es te fantazēju par daudz - ka mani neieliek cietumā par naida kurināšanu :D
Bet doma nav slikta... Lai gan letiņi temperamenta ziņā droši vien frančus nekad neaizsniegs. No vienas puses pat žēl ...
Agādinājums par 21.gs. slimību
Vienkarši šodien, nākot mājās, atkal sevi pieķēru pieres raukšanā. Visu laiku raucu pieri, kā veca tante. Tas man no darba ar datoru, ik pa laikam sevi pieķeru.
Un tad aizdomājos, kā mani ietekmējusi katras darba dienas pavadīšana pie datora - nereti gandrīz 10 stundas dienā, turklāt vairāk nekā gadu!
Kad sāku strādāt, nebija ne vainas, taču ar laiku sākās briesmīgas galvas sāpes - izrādījās, pakausī asinsvads aizsprostojies, jo spranda stīva no vienas pozas visu dienu, redze vēl sūdīgāka palikusi, staigāju ar līku muguru, paspēju vēl ziemā uzbaroties (labi,labi,dators mani nebaroja,es pati, es pati :D) Bet diezko labs kopskats laikam neveidojas - man ir tikai 22 gadi!!! :D
Tāpēc šī stāsta morāle - bērni mazāk pie datora un vairāk kustamies.
Klausam tanti, Ivonnu!
Beidzot
Bet patiesībā tāds atvieglojums iestājās. Ik palaikam bija domas - darīt, nedarīt? Tagad, kad tas ir izdarīts, var jau spert soli tālāk, nevis visu laiku domāt, kā būtu, ja būtu.
No vienas puses pati sevi šaustu, ka aiziešana no darba ir tikai tāda slinkuma izpausme, nevēlēšanās sevi apgrūtināt un vieglākas dzīves meklēšana, no otras puses - kāpēc darīt to, kas vairs nepatīk? Pieraduma pēc? Tāpēc, ka vieglāk ir neko nemainīt?
Sevi mierinu, ka esmu vēl jauna, bērnu nav, lielu kredītu arī nav - ko es pazaudēšu no tā, ka viekārši pacelšu cepuri un kopā ar Kasparu aizbraukšu? Gribas redzēt kaut ko vairāk nekā Rīgas sadrūmušās sejas un kašķīgos cilvēkus (arī pati tāda palieku). Par ļaunu nenāks kādu laiku padzīvot uz koferiem un DZĪVOT, nevis katru dienu nogurušai atnākt mājās un neko vairs negribēt, nemitīgi pukstot, bet reāli neko nemainot.
Lai gan jāatzīst, ka lielā mērā vēlme emigrēt uzmākusies kopš pagājušā gada beigām, pēc visa, kas te Latvijā notiek. Jau par to lasot medijos slikti paliek. Televizoru un datoru var izslēgt. Avīzi arī var nelasīt. Bet man par to visu rakstot un esot visu dienu tajā vidē vienkārši nav iespējams no tā izvairīties.
Vēl 12.klasē biju pārākā patriote, taču tagad pat tā kā neērti pat himnu dziedāt. Kaut kā ironisks tas teksts šķiet.
Protams, visā vainojama pasaules krīze, Latvijas "gāzi grīdā" politika un blā, blā. Tas viss ir dzirdēts miljoniem reižu, bet ja nākas redzēt, kā personīgi pazīstami cilvēki vienkārši tiek atlaisti tikai tāpēc, ka viņu darba devējs ir valsts, algas tiek apgrieztas, strādājošam pensionāram 200 latu vietā būs 60 lati...nemaz nerunājot par augstskolu tikko beigušiem jauniešiem, kuriem vienkārši nav kur iet strādāt. Pēc tā visa pilnīgi un galīgi negribas šeit palikt un to visu redzēt.
Labāk beigšu par šo tēmu, kamēr neesmu pavisam sacepusies. Jāiet gulēt, vēls jau :)