Nu, ķīmija!
Tikko izlasīju vienu labu rakstu par ādas kopšanas produktiem un to sastāvu. Diezgan biedējoši, es teiktu...
Ādas kopšanas produkti, ko parastais vidusmēra cilvēks var arī atļauties, ir piebāzti ar tādām ķīmiskām vielām, ko cilvēks nekad nemaz nedomātu bāzt mutē. Taču šīs vielas taču tik un tā nonāk mūsu organismā- caur ādu. Un tad jau var sākties diskusijas par tā visa saistību ar vēzi un tā tālāk...
Par šo tēmu ir daudz un dikti runāts, taču šis raksts bija labs atgādinājums, jo es vienmēr esmu kāda jauna līdzekļa meklējumos.
Tikko paskatījos ķīmisko sastāvu sejas ziepēm un mitrinošajam krēmam, ko pašreiz lietoju. Vienīgais, ko no 31 sastāvdaļu saraksta varēju normāli izlasīt bija "aqua" un "parfum"- pārējie ir tādi brīnumi kā "cyclopentasiloxane", "ethylhexylglycerin" un citi draugi.
http://www.health-report.co.uk/natural-skin-care.htm
Day by day
Sēžu gultā, vēders laimīgs no nesen apēstās picas, bet ausis priecē Duffy "Rockferry". Pēdējā laikā vakarus pavadu bezjēgā skatoties visādus seriālus (jaunākā apsēstība man ir "Pretty Little Liars").
Slinkums mani kaut kā vēl nelaiž vaļā, lai gan prātā jau sen zinu, ka daudz vēl jāpadara. Sākot no kāzu iepirkumiem, skriešanas sezonas atklāšanu un beidzot ar CV sūtīšanu.
Bet kopumā viss jau kārtībā. Jo mazāk laika līdz braucam atpakaļ uz Latviju, jo nemierīgāka palieku. Kā-būtu-ja-būtu domas pa galvu šaudās. Lai gan tajā pašā laikā zinu, ka rīkojamies pareizi. Agrāk vai vēlāk tomēr pienāk laiks, kad vairs negribas dzīvot "pagaidu dzīvi". Nauda neatsver ģimeni, draugus un savu zemi.
Par "pagaidu dzīvēm" runājot, darbā esmu sastapusi pāris jaunu cilvēku, kuri grib būt jebkur tikai ne šeit. Viņiem nav kredītu, nav bērnu- nekas viņus nav piesējis šai vietai, bet viņi te joprojām atrodas, eksistē. Viens jau pusgadu grasās braukt uz Ameriku, cits- Jaunzēlandi, tad Maskavu. Taču vārdiem nekad neseko darbi. To vērojot, sapratu, ka noteikti negribu palikt tāda kā viņi. Labāk ir riskēt un izdarīt, nekā ērtības pēc palikt tur, kur nemaz nevēlies atrasties.
Beauty and The Beast
Ir tāda raidījumu sērija pa šejienes Channel 4. Uz pāris dienām vienā mājā dzīvo divi pilnīgi sveši cilvēki. Viens- apsēsts ar savu izskatu, bet otra cilvēka seja ģenētiskas slimības vai kāda negadījuma dēļ ir izkropļota.
Kopā pavadīto dienu laikā šie cilvēki viens otram parāda savu ikdienas dzīvi. Grūti izstāstīt visu, kas notiek šajā raidījumā, to ir jāredz, lai saprastu. Taču galvenais, kas man "iekrita acī" un ļoti pārsteidza ir tas, ka katrā raidījuma sērijā tieši izkropļotais cilvēks ir laimīgāks ar savu dzīvi un pašpārliecinātāks, nekā tas otrs- ar savu izskatu apsēstais.
Daudzās sērijās "skaistajai" sievietei vislielākais pārdzīvojums bija parādīt sevi bez kosmētikas, viena pat atteicās pavisam. Liels notikums bija arī pieaudzēto matu noņemšana. Un kamēr tas viss notika, "skaistulei" turpat blakus stāvēja it kā "nesmukais" cilvēks. Un, lai arī cik tas jocīgi neliktos, tam "nesmukajam" vienmēr ir bijis žēl to "smuko", nevis otrādi.
Redzētais ļoti lika aizdomāties par milzīgo skaistuma kultu, kas ir visapkārt. Man šī visa padarīšana liekas ļoti bīstama. Jaunas meitenes saskatās fotošopētas bildītes žurnālos un iedzīvojas taaados kompleksos...ne velti plastiskā ķirurģija zeļ un plaukst.
Šodien ārā saulains laiks
Kā jau minēju iepriekš, mums te visa daba jau mostas, viss zied un plaukst. Internetā lasu, ka Latvijā vēl kupenas un lielie mīnusi- liekas tik nereāli. Nevaru iztēloties, kā tagad jums tur ir.
Šodien pastaigājām apkārt, es ar mūsu "ziepju trauku" fočēju kā nu mācēju. Lielais fočiks atstāts Latvijā, tāpēc jāiztiek ar to, kas ir ;)
Abonēt:
Ziņas (Atom)
