Uzmanās ofisā sēdētāji!
Kārtējais pētījums. Nav pateikts, kas tieši šo pētījumu veicis (nekad to nepasaka). Jebkurā gadījumā- kaut kad un kaut kur ļoti ilgus gadus veikts pētījums par pārāk ilgas sēdēšanas ietekmi uz cilvēka veselību. Secināts, ka sēdošs darbs būtiski saīsinot cilvēka dzīves ilgumu.
Nemaz nebrīnītos, ja tā būtu taisnība. Es strādājot samērā fizisku darbu jūtos daudz veselāka, nekā BNS laikos, kad dators bija labākais draugs (priekos un bēdās). Kas par daudz, tas par skādi!
http://perezhilton.com/2010-07-29-office-workers-beware-sitting-can-kill-you
Starp citu
Pāris kilometrus no Studland atrodas armijas gaisa bāze, kurā ļoti aktīvi notiek apmācības. Nekas neparasts, ja virs galvas visu dienu riņķo bumbvedējs :D nedauz neomulīgi jau paliek, bet atliek vien cerēt, ka cilvēki zina, ko dara.
Vienu vakaru pavisam nejauši redzējām kārtējās apmācības. Diezgan iespaidīgi redzēt helekopteri riņķojam vien dažus metrus virs ūdens, mazās laiviņas atradās tieši zem tā. Redzējām armijniekus rāpjamies augšā pa virvi, lai nokļūtu helekopterī.
Nemaz nevaru iztēloties, kāda viņiem bija sajūta, kad helekopteris lielā vējā svārstījās tieši virs viņiem, turklāt sejā šļācās jūras ūdens. Baigi.
Čiv
Beizot iestājies karstāks laiks, bet man jau atkal nav labi :D Vispār jau ir labi, taču darbā ir tik karsts, ka litriem ūdeni jādzer. Turklāt svaiga gaisa trūkums ļoti nogurdina un mazina koncentrēšanos, tāpēc gadās daudz un dikti sasisties.
Zilumi uz kājām mani jau sen vairs nepārsteidz- pagājušonedēļ tā sasitu kāju pret gultas malu, ka zilums 15 cm diametrā joprojām lepni rotā kāju augšstilbu. Un es neesmu vienīgā- arī pārējās meitenes nepārtraukti kaut kam uzduras. Nezinu, kas mums visām uznācis- tikai smejamies caur sāpēm pašas par sevi un viena par otru.
Runājot par negadījumiem, ir dzirdēti visādi stāsti, piemēram, vienai darbiniecei ir gadījies iekrist skapī (nav ne jausmas kā viņa to dabūja gatavu).
Bet ko nu par zilumiem... Esam nolikuši datumu, kad beidzam šeit strādāt- 10.maijs. Jau esam pateikuši arī priekšniekam, tā kā atkāpšanās ceļa vairs nav. Pēc tam kravāsim koferus un brauksim atpakaļ uz "Tēvu zemi". It kā uz palikšanu, ja viss sanāks kā iecerēts.
Gan jau sanāks, būs lāb!
Same old, same old
Diena pēc dienas, nedēļa pēc nedēļas un vasara jau iet uz beigām. Jēdziens "vasara" gan šajā (cenzēts) vietā ir diezgan nosacīts. Viss jūlijs ar aukstu vēju, nereti apmācies, vairāk par 20 grādiem nav bijis. Nemaz necenšos lasīt ziņas no Latvijas par to, cik jums tur karsti ir, savādāk vēl ielēkšu pirmajā lidmašīnā un atgriezīšos Latvijā.
Bet viss jau nav tik drūmi. Kārtējo reizi esmu pārliecinājusies, ka VISS dzīvē notiek tā kā tam ir jānotiek. Pārmaiņas ir laba lieta- ar laiku tās palīdz nokļūt tur, kur tu vēlies, kā arī pašam kļūt par to, ko vēlies kļūt.
Peace!
Abonēt:
Ziņas (Atom)
