ko tu neteiksi?
Ja šo virsrakstu no portāla mango.lv pilnā nopietnībā ir izdomājis žurnālists, es nokaunos viņa vietā: "Rianna nav sista jau gandrīz gadu."
Ieteikums
Kāpēc elektronikas veikalos nevarētu būt speciāls stūrītis tiem, kas attiecīgajā veikalā ievilkti pret savu gribu, jo gājuši līdzi savām otrajām pusītēm, draugiem un tml.???
Staigāju pa apģērbu veikaliem, un tur gandrīz vienmēr ir vietiņa, kur garlaikots džekiņš var pasēdēt, kamēr viņa meitene mēra vienu lupatu pēc otras un beigās neko nenopērk.
Kāpēc tāpat nevar būt visādos vadiņu veikalos?
Zinu, ka muļķīgs cepiens, bet šodien pavadīju gandrīz trīs stundas staigājot šurpu un atpakaļ starp diviem datorveikaliem.
Staigāju pa apģērbu veikaliem, un tur gandrīz vienmēr ir vietiņa, kur garlaikots džekiņš var pasēdēt, kamēr viņa meitene mēra vienu lupatu pēc otras un beigās neko nenopērk.
Kāpēc tāpat nevar būt visādos vadiņu veikalos?
Zinu, ka muļķīgs cepiens, bet šodien pavadīju gandrīz trīs stundas staigājot šurpu un atpakaļ starp diviem datorveikaliem.
Ahā!
Šodien palasīju avīzi, tāpēc jūtos ļoti gudra, visādas gudrības salasījos.
Uzmanību pievērsa raksts par to, ka viena Anglijas asociācija, kas pieskata medijus, sodījusi dažus televīzijas kanālus par to, ka tie reklāmas laiduši ēterā skaļāk nekā raidījumus, filmas vai dajebko citu. Zinu, ka sīkums, bet šī lieta mani ļoti kaitina, kad skatos TV, un vēl trakāk bija Latvijā. Skatos mierīgi, piemēram, filmu, bet, kad sākas reklāma, pat tante Jūla Pampāļos dzird manu televizoru. Saprotu, ka tas ir mārketinga paņēmiens, lai pamodinātu pusaizmigušo skatītāju, bet - comon!- tā nedrīkst. Kādam vēl sirdstrieku piebiedēs pēkšņā baurošana par jauno "Omo" veļas pulveri vai "Maxima" kārtējo akciju "Optima" līnijas produktiem. To, ka Latvijā kaut kas mainīsies gan velti cerēt, bet prieks, ka vismaz angļi kaut ko dara.
Uzmanību pievērsa raksts par to, ka viena Anglijas asociācija, kas pieskata medijus, sodījusi dažus televīzijas kanālus par to, ka tie reklāmas laiduši ēterā skaļāk nekā raidījumus, filmas vai dajebko citu. Zinu, ka sīkums, bet šī lieta mani ļoti kaitina, kad skatos TV, un vēl trakāk bija Latvijā. Skatos mierīgi, piemēram, filmu, bet, kad sākas reklāma, pat tante Jūla Pampāļos dzird manu televizoru. Saprotu, ka tas ir mārketinga paņēmiens, lai pamodinātu pusaizmigušo skatītāju, bet - comon!- tā nedrīkst. Kādam vēl sirdstrieku piebiedēs pēkšņā baurošana par jauno "Omo" veļas pulveri vai "Maxima" kārtējo akciju "Optima" līnijas produktiem. To, ka Latvijā kaut kas mainīsies gan velti cerēt, bet prieks, ka vismaz angļi kaut ko dara.
Viens no sapņiem tā iespiedies atmiņā... Nav pirmā reize, kad nosapņoju sižetu, redzu veselu stāstu, bet nekad to neuzrakstu. Šoreiz jāsaņemas, iedvesmas man netrūkst, tikai parasti ar to nepietiek. Pēdējo gadu laikā nevienu no iesāktajiem darbiem neesmu pabeigusi. Un tie ir bijuši vismaz pieci, plus vēl tie, kas palika manā galvā un aizmirsās.
Gribas to lietu beidzot novest līdz galam, savādāk sajukšu prātā pati no savām domām!
Gribas to lietu beidzot novest līdz galam, savādāk sajukšu prātā pati no savām domām!
Abonēt:
Ziņas (Atom)
