Par meitenīgumu...
...vai tagad man drīzāk būtu jāsaka- sievišķīgumu? Nez, savos 23 ar pusi gados joprojām nezinu, kurā kategorijā VĒL vai JAU iederos. Jūtos kaut kur pa vidu, lai gan drīz jau būšu "sievas kārtā".
Anyway, ķeroties pie lietas...
Strādājot viesnīcā, piecas dienas nedēļā valkāju formu, mati saņemti uz aizmuguri, nagus vispār nav vērts ne lakot ne audzēt- pēc vienas darba dienas no lakas un garajiem nagiem nebūs ne miņas. Esmu te vairāk nekā gadu, un šāds dzīvesveids mani ir padarījis tik dabisku, ka slikti metas.
Pietrūkst tās pucēšanās, tā meitenīguma/sievišķīguma. Citreiz gribas tā pa smuko saģērbties, uzlakot nagus, saveidot matus, uzvilkt augstpapēžu kurpes un kā punktu uz "i"- iesmaržoties ar labām smaržām. Un tad aiziet uz kādu foršu pasākumu, koncertu vai dajebko.
Ja te būtu, kur, es nečīkstētu. Pamēģiniet dzīvot tādā mazā ciemā kā Studland, tad sapratīsiet, ko domāju- te vienīgā izklaides vieta ir "Social Club", kas būtībā ir telpa, kurā piektdienas vakarā kādi pieci vietējie satiekas, lai piedzertos.
Pavasars
Ticiet vai nē, bet te gaisā jau ir jūtams pavasaris. Man pašai tāda pavasarīga sajūta pamazām rodas- lēnām kūņojos ārā no ziemas miega.
Vēl nejauši atradu šo bildi...Mmmmm
Same old, same old
Pirmā darbadiena pēc atvaļinājuma ir pavadīta- nekā jauna, protams. No rīta bija visgrūtāk- pie sevis domāju, ko es te vispār daru. Tā gribējās mājās! Un atkal bija jārunā angliski. Man šķiet, es izklausījos kā piedzērusies, jo brīžiem kaut ko neskaidri buldurēju- latviešu valoda jauca galvu.
Bet tagad jau viss labi. Vakarā izkrāmēju koferus un kārtējo reizi šausminājos, kā esam apauguši ar mantām nieka pusotra gada laikā.
Tagad vēl uzēdu kādu desmaizi- Kaspars koferī līdzi atveda trīs "Lido" desas :D
Un vispār, es tagad "tvītoju"- Ai_Vanna. Vismaz pagaidām man tīri labi patīk visa tā Twitter padarīšana, lai gan neizslēdzu, ka varētu pēc kāda laiciņa apnikt.
Cheers, mates!
Bye, bye!
Ai, kā negribas braukt atpakaļ... Lai gan Latvijā pabiju tikai divarpus nedēļas, ir sajūta, ka nekur pirms tam nebiju aizbraukusi.
Atlikušie četri mēneši liksies gari, gari.
01.41 AM
Gandrīz divi naktī/no rīta. Cenšos iemigt "salocījusies" uz krēsliem. Nesaprotu, kā pārējiem tas izdodas, man kaut kā nesanāk un nesanāk iemigt.
Abonēt:
Ziņas (Atom)
