Blabber

Es Te

2011-09-21T04:12:00.000-07:00

Neesmu neko blogojusi kopš atgriešanās Latvijā. Rakstīšanas vēlme nekur nav pazudusi, bet tā kā arī "maizes darbs" man saistās ar rakstīšanu, citreiz gribas atpūtināt pirkstiņus.

Visas tās emocijas, kas bija, aizbraucot no UK, nu jau sen, sen ir kaut kur pazudušas. Tā dzīve šķiet vismaz gadus piecus atpakaļ, lai gan pagājuši tikai nedaudz vairāk kā trīs mēneši.

Tā kā dažs labs mani biedē ar to, ka blogspot jebkurā brīdī var arī nobrukt, un visi ieraksti var tikt pazudināti mūžīgi mūžos, tuvākajā laikā mani varēs atrast kādā citā adresē. Vēl nezinu, kādā, jo neesmu izdomājusi domēna nosaukumu. Bet, kad viss notiksies, došu ziņu.

Time to say goodbye

2011-06-04T12:21:00.000-07:00

Skatos, ka pēdējo reizi kaut ko esmu šeit rakstījusi tikai pirms mēneša. Kad atbraucām uz šejieni galva bija pilna ar visādiem jauniem iespaidiem un novērojumiem, taču tagad pēc vairāk nekā gada, protams, iestājusies rutīna- nekas mani īpaši vairs nepārsteidz.

Esmu novērojusi, ka kopš vidusskolas pabeigšanas mana dzīve ir cikliska- kaut kādas lielas pārmaiņas notiek ik pa diviem, trīs gadiem. Neesmu vēl tik veca, lai paredzētu, kā būs turpmāk, taču patlaban izskatās, ka divi, trīs gadi ir manas pacietības mērs.

Neesmu palasījusi, ko šajā blogā rakstīju pirmajās atbraukšanas dienās, taču noteikti zinu, ka uzskati par daudzām lietām ir mainījušies. Tad tik ļoti gribējās prom no Latvijas, viss bija apriebies. Taču tagad ļoti velk uz mājām. Par to jau esmu daudz un dikti runājusi- nauda nekad neatsvērs ģimeni, draugus un valsti, kurā citi tevi saprot, nevis bola acis un skatās tikai kā uz iebraucēju. Vēl šodien man viena angliete darbā prasīja: "So, are we english or polish?" Tādu dusmu parāva!

Es te rakstu par to, cik ļoti gribas mājās, taču tajā pašā laikā ir arī grūti aizbraukt no šejienes. Ir savi ieradumi, rutīna, kas viennozīmīgi sniedz sava veida drošību. Un es zinu- tik viegli kā te mums bija, vairs nebūs. Būs vairāk jāpiepūlē smadzenes, sevi jāpilnveido, lai varētu kaut kā izsisties Latvijas darba tirgū.

Lielākoties domāju, ka gribu turpināt darboties žurnālistikā. Bet ir arī tādi brīži, kad domāju par aiziešanu citā virzienā. Un es jūtu, ka doma par aiziešanu tajā citā virzienā pamazām ieperinājusies manās smadzenēs, un nekur nepazudīs. Pagaidām gan negribu neko vairāk par to teikt, redzēs, kā man ies pa "šausmīgi lielo" Latvijas mediju vidi.

Atgriežoties pie dzīves UK- pēdējās dienās man iestājusies nostaļģija. Viss, kas šeit paliks rādās daudz labāks, nekā tas patiesībā bija. Cilvēki liekas jaukāki, darbs mazāk vienmuļš, arī mazais miestiņš, kurā dzīvojam, pēkšņi kļuvis vēl skaistāks...

Turklāt šodien man bija pēdējā darba diena. Visu dienu strādāju kā parasti, taču dienas beigās ieskatījos vienā skapītī, sapratu, ka to redzu pēdējo reizi un uz raudienu parāva. Tikai es esmu spējīga apraudāties par kaut kādu skapīti!!! Vēl trakāk būs pirmdien, kad no visiem atvadīsimies. Man tik tiešām negribas raudāt, jo nav jau par ko. Kaspars teica, lai tik ļoti nepārdzīvojot- nebraucam uz koncentrācijas nometni, braucam taču uz mājām.

Man vēl visādas domas un pārdomas pa galvu maisās, taču to visu nav iespējams uzrakstīt. Zinu tikai to, ka nākamās divas dienas manā galvā būs liels bardaks. Bet kā jau vienmēr- galvu augšā un uz priekšu! ;)

Hello

2011-04-29T12:49:00.000-07:00

Kādu laiciņu apzināti biju nozudusi, jo, godīgi sakot, man pēdējā laikā ļoti apnikuši visa veida sociālie portāli-draugiem, twitter, facebook. Vārdos nevaru izteikt, cik ļoti tie mani garlaiko. Ik pa laikam uznāk vēlme no kāda izdzēsties, taču, ja gribu skaitīties žurnāliste, man jābūt mūsdienīgai un jāseko visam līdzi :p Tā kā es atvainojos, ja kādam neesmu atbildējusi, bet es labošos- no šodienas atgriežos apritē.

Turklāt jau kādu nedēļu esmu apaukstējusies. Tagad jau jūtos daudz, daudz labāk, taču visu iepriekšējo nedēļu mocījos ar iesnām, klepu un šķaudīšanu. Bet tas jau laikam normāli pavasarī.

Lieldienas pavadīju darbā, bija ļoti, ļoti daudz darba. Man radies iespaids, ka te nevienam šie svētki neko īpašu nenozīmē. Man Lieldienas vienmēr asociējas ar ģimeni, foršu pasēdēšanu, protams, olu kaujām. Pasaku kādam anglim "priecīgas Lieldienas" un uz mani skatās kā tādu jocīgu, tik ēd savas šokolādes olas un brīnās.

Laikapstākļu ziņā gan nav par ko sūdzēties-pēdējās divas nedēļas bija vismaz 21 grāds, skaidras debesis. Viņiem arī vasarā daudz siltāks nepaliek, tā kā var teikt, ka laiks bija kā vasarā- divas reizes pasauļojos pie jūras, nekad nebiju domājusi, ka aprīlī gulēšu peldkostīmā pie jūras un man būs karsts. Apkārt viss ir uzplaucis, tagad ievas zied un sācies ceriņu laiks, šodien ķiršu kokā redzēju aizmetņus ķiršiem, viss skaisti zied un smaržo. Es visu laiku priecājos, ka jūnijā visu to pašu redzēšu Latvijā- šogad man būs divi pavasari.

Šodien darbā "ar vienu aci" pa TV skatījāmies kāzas (domāju, ka man nav sīkāk jāpaskaidro, kurš precējās). Jo tuvāk šī diena nāca, jo vairāk VISUR par to runāja. Ziņas vispār nebija iespējams noskatīties bez vārdu salikuma "royal wedding", kas bija iepīts visur, kur vien to varēja iepīt. Un nemaz nesākšu runāt par to, kas darījās veikalos- tematiska krūze, spilvens, glāzes, galda piederumi, atslēgu piekariņi un tā tālāk un tā joprojām.

Lai cik ļoti kaitinoši tas viss nelikās, tomēr beigās priecājos kopā ar visiem pārējiem, skatoties tiešraidi- viņi jau nav vainīgi, ka visa pārējā pasaule jūk prātā. Lai jau veicas!

Nākamā nedēļa darbā ir ļoti mierīga. Pēc Lieldienu un tagad arī Royal wedding brīvdienām, vairums cilvēku atgriezīsies darbā, kas nozīmē, ka viesnīcā būs mazāk cilvēku. Varēsim lēnā garā darīt kādus darbiņus. Te jau bez drāmām arī neiztikt- ir karstasinīgi spāņi, sērojošs anglis, pavisam jokains ungāru pāris, vārdiem neaprakstāma taizemiete un tā tālāk. Tam visam pa vidu arī mēs- pēc gandrīz diviem šeit pavadītiem gadiem es gan neko un nevienu vairs galvā neņemu. Salīdzinot ar BNS stresu, priekš manis šis darbs ir miera oāze.

Jāuzēd zemenes ar putkrējumu un jāturpina "Moonlighting" maratons. Čau!

Foster the People 'Pumped Up Kicks' Live from SXSW

2011-04-29T12:17:00.000-07:00

čau

2011-04-22T12:12:00.001-07:00

Pēdējo nedēļu pie mums katru dienu ir virs 20 grādiem. Brīvdienā jau paspēju izmesties peldkostīmā un pagulēt pie jūras, kas bija pārpilna ar cilvēkiem. Daži trakie jau peldas un savus trīsgadīgos bērnus mērcē ledus aukstajā ūdenī, bet es nemaz nemēģināju pat mazo kājas pirkstiņu apslapināt.

Pēc trīs stundām sauļojoties, ieguvu labu iedegumu un pamatīgi apaukstējos. Taču pat kakla sāpes, šķaudīšana un iesnas nespēj sabojāt manu prieku par silto laiku- nu labi, atzīstos, ka šorīt jutos vienkārši briesmīgi, taču cenšos saglabāt optimismu.

Tā gadās

2011-04-16T11:22:00.000-07:00

Viņi satikās ļoti jauni, bija kopā apmēram desmit gadus. Pēc visiem šiem gadiem viņi izdomāja aiziet katrs uz savu pusi- padzīvot sev, jo vienmēr jau liekas, ka dzīvē jābūt kaut kam vairāk.

Viņa aizbrauca no valsts, meklēja jaunus iespaidus. Viņš- palika turpat, kur bija, turpināja strādāt par minimālo atalgojumu, gribēja daudz, taču tā arī nekad nesaņēmās, lai kaut ko pasāktu.

Abi joprojām uzturēja kontaktus, un zināja- agrāk vai vēlāk viņi atkal saies kopā. Viņš arvien biežāk sāka domāt par braukšanu pie viņas, taču vilcinājās, jo tā bija paradis. Vienmēr domāja- gan jau kaut kā, kaut kad...

Bet vakar viņš uzzināja, ka viņa tikusi nogalināta.

______

Visu dienu man par to jādomā, jo tas notika ar manu darba kolēģi. Kad šādus stāstus lasa avīzē vai internetā, ir daudz savādāk, nekā tad, kad to cilvēku tiešām pazīsti. Visu laiku sevī meklēju kādus mierinājuma vārdus, ko teikt, taču zinu-nekas, ko teikšu viņam neliks justies labāk.

Kad kaut kas tāds atgadās, gribot negribot, tiek atgādināts, cik dzīve ir īsa, cik visas ikdienas problēmas ir mazas un tā tālāk... Tik daudz laika tērējam domājot, bet tik maz laika- darot.

Un cik tomēr liela nozīme ir īstajā laikā būt īstajā vietā un otrādi- neīstajā laikā būt neīstajā vietā.

Vispār jocīgas pēdējās divas nedēļas- šajā nedēļas nogalē uzzināju par nogalināto meiteni, bet pagājušajā nedēļas nogalē viesnīcā, gandrīz Kaspara rokās, nomira 94 gadus veca tantiņa. Viņas vīram nekas cits neatlika kā noskatīties, kā ātrā palīdzība centās viņu atdzīvināt, taču neveiksmīgi. Viņš tikai beigās noteica:"Labi, ka viņa no dzīves aizgāja tādā skaistā vietā."

Otrdiena

2011-03-29T09:58:00.000-07:00

Angļiem iepazīšanās šovs, kurā džekam jāizvēlas meitene pēc laika pavadīšanas ar viņas suni. Tik lielu stulbumu ilgi nebiju redzējusi- izskatījās vairāk pēc LNT produkta.

Jau atkal neesmu kādu laiku rakstījusi, pēdējā laikā liels nogurums. Biju vēl apslimusi, tas mani nomocīja, turklāt darbā tagad deviņas dienas no vietas jānostrādā. Kolēģe pēc ceļojuma uz Indiju vēderā saķērusi kaut kādus briesmīgus parazītus, tāpēc nedēļu viņai jāsēž mājās un jāārstējas- līdz ar to mums nedaudz smagāk jāstrādā. Bet būs jau labi. Rīt vakarā braucam uz kino un picēriju, tā kā ir jau arī kāds prieciņš.

Esmu patīkami satraukta par braukšanu mājās- vēl tikai divi mēneši palikuši! Wii!!

What If Cats Had Thumbs?

2011-03-12T09:50:00.000-08:00

Nu, ķīmija!

2011-03-07T14:38:00.001-08:00

Tikko izlasīju vienu labu rakstu par ādas kopšanas produktiem un to sastāvu. Diezgan biedējoši, es teiktu...

Ādas kopšanas produkti, ko parastais vidusmēra cilvēks var arī atļauties, ir piebāzti ar tādām ķīmiskām vielām, ko cilvēks nekad nemaz nedomātu bāzt mutē. Taču šīs vielas taču tik un tā nonāk mūsu organismā- caur ādu. Un tad jau var sākties diskusijas par tā visa saistību ar vēzi un tā tālāk...

Par šo tēmu ir daudz un dikti runāts, taču šis raksts bija labs atgādinājums, jo es vienmēr esmu kāda jauna līdzekļa meklējumos.

Tikko paskatījos ķīmisko sastāvu sejas ziepēm un mitrinošajam krēmam, ko pašreiz lietoju. Vienīgais, ko no 31 sastāvdaļu saraksta varēju normāli izlasīt bija "aqua" un "parfum"- pārējie ir tādi brīnumi kā "cyclopentasiloxane", "ethylhexylglycerin" un citi draugi.

http://www.health-report.co.uk/natural-skin-care.htm

Simon's Cat 'Fly Guy'

2011-03-03T10:26:00.000-08:00

Day by day

2011-03-02T13:17:00.000-08:00

Sēžu gultā, vēders laimīgs no nesen apēstās picas, bet ausis priecē Duffy "Rockferry". Pēdējā laikā vakarus pavadu bezjēgā skatoties visādus seriālus (jaunākā apsēstība man ir "Pretty Little Liars").

Slinkums mani kaut kā vēl nelaiž vaļā, lai gan prātā jau sen zinu, ka daudz vēl jāpadara. Sākot no kāzu iepirkumiem, skriešanas sezonas atklāšanu un beidzot ar CV sūtīšanu.

Bet kopumā viss jau kārtībā. Jo mazāk laika līdz braucam atpakaļ uz Latviju, jo nemierīgāka palieku. Kā-būtu-ja-būtu domas pa galvu šaudās. Lai gan tajā pašā laikā zinu, ka rīkojamies pareizi. Agrāk vai vēlāk tomēr pienāk laiks, kad vairs negribas dzīvot "pagaidu dzīvi". Nauda neatsver ģimeni, draugus un savu zemi.

Par "pagaidu dzīvēm" runājot, darbā esmu sastapusi pāris jaunu cilvēku, kuri grib būt jebkur tikai ne šeit. Viņiem nav kredītu, nav bērnu- nekas viņus nav piesējis šai vietai, bet viņi te joprojām atrodas, eksistē. Viens jau pusgadu grasās braukt uz Ameriku, cits- Jaunzēlandi, tad Maskavu. Taču vārdiem nekad neseko darbi. To vērojot, sapratu, ka noteikti negribu palikt tāda kā viņi. Labāk ir riskēt un izdarīt, nekā ērtības pēc palikt tur, kur nemaz nevēlies atrasties.

Beauty and The Beast

2011-02-23T12:36:00.000-08:00

Ir tāda raidījumu sērija pa šejienes Channel 4. Uz pāris dienām vienā mājā dzīvo divi pilnīgi sveši cilvēki. Viens- apsēsts ar savu izskatu, bet otra cilvēka seja ģenētiskas slimības vai kāda negadījuma dēļ ir izkropļota.

Kopā pavadīto dienu laikā šie cilvēki viens otram parāda savu ikdienas dzīvi. Grūti izstāstīt visu, kas notiek šajā raidījumā, to ir jāredz, lai saprastu. Taču galvenais, kas man "iekrita acī" un ļoti pārsteidza ir tas, ka katrā raidījuma sērijā tieši izkropļotais cilvēks ir laimīgāks ar savu dzīvi un pašpārliecinātāks, nekā tas otrs- ar savu izskatu apsēstais.

Daudzās sērijās "skaistajai" sievietei vislielākais pārdzīvojums bija parādīt sevi bez kosmētikas, viena pat atteicās pavisam. Liels notikums bija arī pieaudzēto matu noņemšana. Un kamēr tas viss notika, "skaistulei" turpat blakus stāvēja it kā "nesmukais" cilvēks. Un, lai arī cik tas jocīgi neliktos, tam "nesmukajam" vienmēr ir bijis žēl to "smuko", nevis otrādi.

Redzētais ļoti lika aizdomāties par milzīgo skaistuma kultu, kas ir visapkārt. Man šī visa padarīšana liekas ļoti bīstama. Jaunas meitenes saskatās fotošopētas bildītes žurnālos un iedzīvojas taaados kompleksos...ne velti plastiskā ķirurģija zeļ un plaukst.

http://www.youtube.com/show/beautyandthebeast

Blue Foundation - Eyes On Fire

2011-02-14T11:39:00.000-08:00

Šodien ārā saulains laiks

2011-02-12T11:50:00.001-08:00

Kā jau minēju iepriekš, mums te visa daba jau mostas, viss zied un plaukst. Internetā lasu, ka Latvijā vēl kupenas un lielie mīnusi- liekas tik nereāli. Nevaru iztēloties, kā tagad jums tur ir.

Šodien pastaigājām apkārt, es ar mūsu "ziepju trauku" fočēju kā nu mācēju. Lielais fočiks atstāts Latvijā, tāpēc jāiztiek ar to, kas ir ;)

Jauns ieraksts

2011-02-03T11:36:00.000-08:00

Izdomāju, ka šodien kaut kas jāuzblogo. Nav jau tā isti nekā interesanta, ko pastāstīt. Putniņi dzied, zaķīši lēkā pa laukiem, zied narcises un sniegpulksteņi. It kā jau nais.

Tajā pašā laikā daudz, daudz pēdējās divas nedēļas strādāju. It kā ir tās divas brīvdienas nedēļā, bet tās kaut kā nemana. Vairāk ir sajūta, ka dzīvoju darbā.

Pagājušajā nedēļā viesnīcā par velti apmetās īpašnieka padēls un viņa draugu kompānija no Šveices. Padēls- vārdā Eds- svinēja 21.dzimšanas dienu. Jauki cilvēki, lai gan var redzēt, ka auguši ļoti "labā maizē", lai neteiktu vairāk. Dzimšanas dienas svinības ilga divas dienas- piemajā dienā klubs ar privātu lounge un kkādu muzikantu, otrajā dienā- vakariņas viesnīcā un uguņošana. Tā neko 21.dzimšanas dienas svinībām...

Un nākošnedēļ mums notiek kaut kāda IT konference. Strādāšu sešas dienas nonstopā.

Katru reizi, kad mani kaut kas riktīgi izbesī, pie sevis atceros- vēl tikai četri mēneši. Pēc tam braucam mājās. Latvijā, protams, būs citas rūpes, cits dzīves ritms. Taču, lai arī kā, bet-nekur nav tik labi kā mājās, vai ne?

Tim Walker

2011-01-28T10:31:00.001-08:00

Baigi lipīgā dziesma, Rutulim noteikti patīk :)

2011-01-27T12:26:00.000-08:00

Par meitenīgumu...

2011-01-26T14:12:00.000-08:00

...vai tagad man drīzāk būtu jāsaka- sievišķīgumu? Nez, savos 23 ar pusi gados joprojām nezinu, kurā kategorijā VĒL vai JAU iederos. Jūtos kaut kur pa vidu, lai gan drīz jau būšu "sievas kārtā".

Anyway, ķeroties pie lietas...

Strādājot viesnīcā, piecas dienas nedēļā valkāju formu, mati saņemti uz aizmuguri, nagus vispār nav vērts ne lakot ne audzēt- pēc vienas darba dienas no lakas un garajiem nagiem nebūs ne miņas. Esmu te vairāk nekā gadu, un šāds dzīvesveids mani ir padarījis tik dabisku, ka slikti metas.

Pietrūkst tās pucēšanās, tā meitenīguma/sievišķīguma. Citreiz gribas tā pa smuko saģērbties, uzlakot nagus, saveidot matus, uzvilkt augstpapēžu kurpes un kā punktu uz "i"- iesmaržoties ar labām smaržām. Un tad aiziet uz kādu foršu pasākumu, koncertu vai dajebko.

Ja te būtu, kur, es nečīkstētu. Pamēģiniet dzīvot tādā mazā ciemā kā Studland, tad sapratīsiet, ko domāju- te vienīgā izklaides vieta ir "Social Club", kas būtībā ir telpa, kurā piektdienas vakarā kādi pieci vietējie satiekas, lai piedzertos.

Pavasars

2011-01-23T12:11:00.000-08:00

Ticiet vai nē, bet te gaisā jau ir jūtams pavasaris. Man pašai tāda pavasarīga sajūta pamazām rodas- lēnām kūņojos ārā no ziemas miega.

Vēl nejauši atradu šo bildi...Mmmmm

Kā veidot neaizmirstamu politisko tēlu

2011-01-21T12:44:00.000-08:00

Kā taisīt politiskās propagandas raidījumu

2011-01-21T12:42:00.000-08:00

Hameleonu rotaļas 6 minūtēs

2011-01-21T12:15:00.000-08:00

Same old, same old

2011-01-21T11:49:00.000-08:00

Pirmā darbadiena pēc atvaļinājuma ir pavadīta- nekā jauna, protams. No rīta bija visgrūtāk- pie sevis domāju, ko es te vispār daru. Tā gribējās mājās! Un atkal bija jārunā angliski. Man šķiet, es izklausījos kā piedzērusies, jo brīžiem kaut ko neskaidri buldurēju- latviešu valoda jauca galvu.

Bet tagad jau viss labi. Vakarā izkrāmēju koferus un kārtējo reizi šausminājos, kā esam apauguši ar mantām nieka pusotra gada laikā.

Tagad vēl uzēdu kādu desmaizi- Kaspars koferī līdzi atveda trīs "Lido" desas :D

Un vispār, es tagad "tvītoju"- Ai_Vanna. Vismaz pagaidām man tīri labi patīk visa tā Twitter padarīšana, lai gan neizslēdzu, ka varētu pēc kāda laiciņa apnikt.

Cheers, mates!

Bye, bye!

2011-01-19T10:46:00.000-08:00

Ai, kā negribas braukt atpakaļ... Lai gan Latvijā pabiju tikai divarpus nedēļas, ir sajūta, ka nekur pirms tam nebiju aizbraukusi.

Atlikušie četri mēneši liksies gari, gari.

01.41 AM

2011-01-02T17:39:00.000-08:00

Gandrīz divi naktī/no rīta. Cenšos iemigt "salocījusies" uz krēsliem. Nesaprotu, kā pārējiem tas izdodas, man kaut kā nesanāk un nesanāk iemigt.

Hai

2010-12-30T14:14:00.001-08:00

Esmu jau esmu dzīva. Tikai tāds slinkums ko rakstīt, turklāt nav jau tā, ka kaut kas īpašs notiek, lai būtu par ko rakstīt.

Darba ballīte, Ziemassvētki, rīt- Jaunais gads, un tad jau pirmdien- mājās!

Jo tuvāk nāk pirmdiena, jo nepacietīgāka kļūstu. Priekšā gan ļoti garš ceļs. Svētdien izbraucam- trīs stundas ar autobusu ceļā no Bounemouth uz Londonu, divas stundas tālāk līdz Stansted lidostai. Pēc tam sešas stundas lidostā, un tad sešos pirmdienas rītā kāpjam lidmašīnā un vēl divarpus stundas pavadām ceļā...un tad vēl pusotra stunda no Rīgas lidostas līdz mājām. Uhh, būsim pārguruši, bet būs tā vērts.

Baznīcas

2010-12-19T06:34:00.000-08:00

Kā var likties, ka veikala vai kluba ieviešana baznīcā ir laba ideja? Kaut ko tādu var redzēt tikai šeit Bournemouth.

"V Club Bournemouth"- viens no populārākajiem pilsētas klubiem, kas atrodas pašā centrā.

Nesen baznīcā atvērtais "Tesco" pārtikas veikals.

Nacionālā traģēdija Nr.2

2010-12-17T14:49:00.000-08:00

Visā Anglijā atkal sniegs. Mums gan bija pavisam nedaudz, bet augstāk uz ziemeļiem esot pilnīgs haoss. Daudzi ceļi slēgti, skolas nestrādā, cilvēki uz darbu netiek- kā jau parasti tas notiek, kad angļiem pie sliekšņa ir 20 cm sniega kārtiņa.

Es cenšos būt saprotoša, cilvēki nav pieraduši, lai gan ļoti gribas nesapratnē kratīt galvu. Taču tik un tā nesaprotu kā tik liela valsts ar spēcīgu ekonomiku un daudz, daudz vairāk resursiem nespēj tikt galā ar sniegu. Es saprotu par lidostām- tām ir problēmas sniega dēļ, taču vai tiešām sniega dēļ apstājas tieši ikdienas dzīve?

Es kaut kā neatceros visās 20 Latvijā pavadītajās ziemās tādu situāciju, ka nevarējām tikt uz skolu vai darbu. Kaut kā taču tikām, citreiz varbūt kavējāmies, taču nebija tik traki- un mums sniega vienmēr bijis daudzkārt vairāk nekā šeit. Arī transports kaut kā mēģināja čunčināt uz priekšu, bet te nekursē ne autobusi, ne vilcieni.

Anglijas Transporta ministrs jau paspēja atkāpties no amata, jo valsts netika galā ar sniegu, kas uzsniga decembra sākumā. Tagad viņa vietā ir cits, kas solīja, ka nu tik būs- kaisīs ceļus kā traki. Bet nekā. Nu netiek viņi galā. Paradokss ir tāds, ka Anglijai ir pati modernākā tehnika, ceļu tīrīšanai no sniega un sāls kaisīšanai, taču nav normāla rīcības plāna, sistēmas kā visus tos verķus likt lietā.

Tagad nedaudz par pastu:

tā kā daudzi cilvēki ir "iesniguši" (baidās braukt ziemā, nav mašīnai papūlējušies sagādāt ziemas riepas, netiek nekur, jo kāds galvenais ceļs ir slēgts, netiek nekur, jo sabiedriskie transporta veidi arī nestrādā u.t.t.), šogad Anglijā īpaši pieprasīti ir interneta veikali. Turklāt cilvēki steidz iegādāties Ziemassvētku dāvanas. Un tas nozīmē, ka pastam ir dubulta slodze. Taču tā kā viss ir paralizēts sniega dēļ, daudzie pasta sūtījumi krājas noliktavās- fiziski nav iespējams tos piegādāt. Ziņās teica, ka patlaban kavējas pasta sūtījumu piegāde apmēram 6 miljonu mārciņu apmērā.

To dzirdot žēl palika nabaga cilvēku, jo daudzi noteikti laikā nesaņems savu Ziemassvētku dāvanu vai kādu jauku kartiņu. Viena sieviete stāstīja, ka 5. decembrī izsūtījusi paciņu, taču joprojām neesot zināms, kur tā atrodoties. Pasta vadība lēš, ka vairums sūtījumu tiks piegādāti tikai janvārī.

Es paciņu uz Latviju nosūtīju 7.decembrī. Ja kaut kas atgadīsies, būs ziepes- sūtu kāzu kleitu, tā kā tas ir diezgan svarīgi! Mamma pagaidām vēl nav saņēmusi, taču cenšos neuztraukties. Būs jau labi!

Lai gan sniegs daudziem šogad sagādājis problēmas un vienkārši izbesījis, es tomēr priecātos, ja no rīta pamostos un ārā aiz loga viss būtu balts.

twitter

2010-12-13T12:21:00.000-08:00

Skatos Kriša ir twiterī. Ieeju paskatīties, kam viņa seko. Izrādās viņa seko arī man. Biju nedaudz pārsteigta, jo es it kā twiterī neesmu.

Bet tad atcerējos, kad pirms ilga laika piereģistrējos tur, lai paskatītos kas tas twitter tāds ir, un, lai paskatītos, ko Parisa Hiltone raksta :D

Vispār sāku apsvērt iespēju piereģistrēties no jauna.

Seasons Greetings?

2010-12-13T11:47:00.000-08:00

Dažas bildes ar mūsu "auksto ziemu"

Tā kā mums no sniega nav ne smakas, nevaru teikt, ka baigi jūtama Ziemassvētku tuvošanās. Ir rotājumi, kaimiņu mājās vispār lampiņu diskotēka katru nakti notiek, bet tas arī viss.

Bija gan viens rīts pirms divām nedēļām, kad atvēru aizkarus un viss ārā bija balts. Biju ļoti, ļoti priecīga, savādāk bez sniega viss bija tik pelēks un nomācošs.

Angļiem, protams, tas nozīmēja nacionālo traģēdiju. Skolas slēgtas, cilvēki uz darbu netiek, jo brauc ar vasaras riepām, ceļi netīrīti, nekaisīti. Tā kā nācās vien slidot pa ielu tās trīs dienas, kamēr mums bija sniegs.

Paspēju arī stumt mašīnu augšā pa kalnu, kā arī neatgriezeniski sabojāju savu balto jaku, jo iesēdos mašīnā, kurā uz sēdekļa bija motoreļļa. "Jautrība" turpinājās, kad Kaspars pamatīgi saslima un mocījās ar saaukstēšanos un muguras sāpēm gandrīz divas nedēļas.

Tagad jau viss ir kārtībā- Kaspars vesels, jaka nomainīta pret tādu pašu tikai melnā krāsā un dzīve turpinās :D

Labākā piena reklāma - Yeo Valley

2010-11-27T12:19:00.000-08:00

London 24/11/2010

2010-11-27T11:39:00.000-08:00

Tā pavisam īsumā, gāja ļoti, ļoti labi, apskatījām pašu tipiskāko, kas vien var būt. Biju patīkami pārsteigta par kārtību, tīrību un jaukajiem cilvēkiem.

Bet tie jau nebūtu mēs, ja kaut kas nenoietu greizi...Nejauši iemaldījāmies studentu protesta akcijā- valdība taisās veikt ļoti lielas izmaiņas izglītības sistēmā, kas nozīmētu nopietnāku mācīšanos skolēniem un trīskāršas studiju maksas studentiem, tāpēc daudzi ir ļoti neapmierināti.

Vienu brīdi ejam pa ielu, bet pēc brīža- visur policija. Iela bloķēta un tās vidū stāv vismaz simts jauniešu ar plakātiem. Vēlāk internetā lasīju, ka šie ar krāsām apķēpājuši policijas busu, kā arī lēkājuši tam pa jumtu un nobeigumā vēl uzčurājuši. Un mēs vēl brīnījāmies, kāpēc visu dienas virs galvas riņķoja trīs helekopteri.

Kopumā bija ļoti gara diena, un beigās jau bijām pārguruši. Istabā ienācām ap divpadsmitiem naktī, nākamā dienā vēl bija jāstrādā. Kaspars pēc tā visa pamatīgi apslimis, tā kā mēs abi triecam iekšā paracetamolu (es vairāk profilaksei).

Ekspedīcija- Purva bridējs/Ģeoliģijas misija

2010-11-21T09:30:00.000-08:00

Diena 1. Ekspedīcija- "Purva bridējs"

Studland ir tāda vieta Agglestone Rock. Pavisam vienkārši sakot- tas ir milzīgs akmens nekurienes vidū. Man šķiet, kādu laiku atpakaļ esmu pieminējusi šo vietu. Tad nu dienā 1, kas bija šī sestdiena, izlēmām aizstaigāt. Nu tā- pastaigas pēc.

Gājām pa ierasto taciņu. Gājām, gājām, kad priekšā pamanījām nelielu bariņu ar bīfiem (latviski tie laikam ir buļļi). Nesaprotu, kurš ved savus dzīvniekus ganīties vietā, kur aug NEKAS- tikai asi ķērpji. Jautrākais, ka viņi bija nostājušies uz gājēju takas, tāpēc es nebiju piedabūjama iet tālāk. Nogriezāmies kādā citā taciņā, kur pirms tam nebijām gājuši. Visu laiku skatījos pār plecu gaidīdama, ka tūlīt kāds bīfs skries pakaļ.

Beigās attapāmies purva vidū, kuram pēc daudziem mēģinājumiem tomēr izgājām cauri. Tā kā es tieši tad biju internetā salasījusies par Latvijā purvā noslīkušajiem makšķerniekiem, katrs mūsu solis dziļāk purvā manās domās radīja visādus šausmu scenārijus un laikrakstu virsrakstus.

Pēc tā visa beidzot nonācam līdz akmenim. Esmu jau teikusi iepriekš- akmens kā akmens. Nedaudz tur pagrozījāmies, pafočējāmies un tad nu domājām iet uz māju pusi, bet atkal nogriezāmies pa citu taciņu. Īsi sakot, ceļā prom no akmens bijām kādu pusotru stundu- paspējām atrast II Pasaules kara bunkurus (nekurienes vidū), kuros Kaspars gribēja līst iekšā. Ieklīdām vēl vienā purvā, izbridām cauri brikšņiem, nokļuvām skaistā bērzu birzītē, kur smaržoja pēc Latvijas mežiem, līdām cauri žogam, līdz BEIDZOT nokļuvām atpakaļ civilizācijā- uz asfaltēta ceļa.

Pēc tā visa pārgājām pāri ceļam otrā pusē un aizgājām līdz jūrai. Laikam lieki teikt, ka mājās es burtiski vilkos, bet Kaspars kā jau vienmēr prišs.

Diena 2. "Ģeoliģijas misija"

Nu labi, tā nebija nekāda misija. Vienkārša pastaiga. Izmantojām bēgumu, lai pastaigātu gar klintīm.

Tur, kur redzams krasts, parasti ūdens ir vismaz metra dziļumā. Atkal nedaudz baisa sajūta- jūrā var sākties paisums jebkurā brīdī, ja iet pārāk lēni, var nākties atpakaļ peldēt.

Par to ģeoloģijas padarīšanu... Vienmēr esmu teikusi, ka šī vieta ir ģeologu paradīze. Krastā ir tik daudz fosīliju un visādu citādu brīnumu, ka visam mūžam pietiktu ko pētīt.

Smuks gliemezītis, kas droši vien ir vecāks nekā es

Spīdīgais Disko gliemezis

Atradām arī tādus, kas dzīvo uz akmeņiem. Šie ir piesūkušies tik stipri, ka tāpat paņemt nost tos nav iespējams. No visa spēka jādauza ar akmeni vai jābaksta ar kādu puļķi (labāk jau būt žēlsirdīgam un to nedarīt)

Te laikam iederas neliela atkāpe par to, kāpēc pievēršu uzmanību kaut kam tādam kā ģeoloģija. Lieta tāda, ka augstskolā kā C daļas kursu pavisam nejauši (un pēdējā brīdī) paņēmu kursu "Zemes vēsture". Kamēr pārējās mūsu meitenes floristikā taisīja pušķīšus un pina vainagus, reizi nedēļā kopā ar Zandu devāmies uz LU Ģeogrāfijas fakultāti, lai mācītos par iežiem, fosīlijām, to, kāda zeme izskatījās pirms miljards gadiem un tā tālāk. Bija tikpat "aizraujoši", kā izklausās :D Turklāt pasniedzēja joki, ko saprot tikai ģeologi, vispār bija ģeniāli!
Tas arī viss no šīs nedēļas nogales. Pārāk bieži vairs nerakstu, jo nav nekā aizraujoša, ko rakstīt. Jo ilgāk šeit esmu, jo mazāk kas pārsteidz, izbrīna.

Priecājos par to, ka palicis tikai mēnesis līdz braucam uz Latviju. Kā jau minēju iepriekš- tieši ziemā mājas pietrūkst visvairāk, jo tad ir tie klusie, tumšie ziemas vakari.

p.s. Trešdien braucam uz Londonu! Yeah, baby!

Vakars ar "dzeramnaudu"

2010-11-09T12:28:00.000-08:00

Jaunatklāta sajūsma par Coldplay vecajām dziesmām, kas ļoti piestāv ziemai.

Turklāt viesnīcā kāds viesis (kundzīte gados) visiem darbiniekiem uzsauca pa vīna pudelei (dzeramnaudu vietā). Tā nu sēžu un priecājos par izvēlēto "dzeramnaudu"- baltvīnu. Un kārtējo reizi pārlicinos, ka ziemā visvairāk pietrūkst ģimenes un draugu.

P.S. Vispār darbā šodien bija traka diena- ārā trakoja vētra, nepārtraukti lija lietus. Viesnīcā vairākas istabiņās no jumta pilēja ūdens. Bet rīt brīvdiena, tā kā par darbu vairs nedomāju.

Bilde

2010-11-07T11:45:00.001-08:00

Svētdiena

2010-11-07T11:34:00.001-08:00

Nevaru saprast- tagad jau iestājusies ziema, vai joprojām skaitās rudens? Ārā paliek arvien aukstāks, drēgnāks un tumšāks. Sniega, protams, te nav un arī nebūs.

Jebkurā gadījumā, jūtu, ka pamazām eju uz ziemas miega pusi. Dzīvoju pati savā mazajā pasaulītē un man ir labi. Kad nāks vasara, pavasaris, tad gan varēs izskrieties.

Nesaprotu, kur tas laiks tā skrien- nav pat divi mēneši līdz Ziemassvētkiem. Sezonas mainās ļoti ātri (vismaz man). Kad skatos kalendārā, kļūstu ļoti priecīga, jo redzu, cik maz palicis līdz janvārim.

Biļetes jau nopirktas- uz Latviju izlidojam 3.janvārī. Reiss 6 no rīta, tā kā nāksies nakti pavadīt lidostā (lidostā ieradīsimies pusvienos naktī). Būs jautri. Laikam jāpaņem līdzi kārtis. Man droši vien būs bail gulēt - ka kāds neapzog.

Un pēc janvāra- tikai četri mēneši jānostrādā un tad atgriežos Latvijā uz palikšanu. Bailīgi un patīkami satraucoši vienlaikus.

Sniegs un Taizeme

2010-10-22T14:16:00.001-07:00

Paskat kā laiks skrien! Latvijā jau sniegs uzsnidzis, bet pie mums tikai vēl šausminās, ka naktī bijuši - 2 grādi.

Vispār ziemā man patīk Anglijas klimats (vasaras gan ir nožēlojamas)- nedaudz jau pietrūkst baltuma, taču nemaz neilgojos pēc brišanas pa ūdeņainu sniega šļuru, un tuntulēšanos tā, ka tikai deguns vien redzams.

Taizemiete katru dienu šausminās, cik ārā ir auksts, bet es tikai smīnu un saku- atbrauc uz Latviju, tad redzēsi īstu ziemu. Tajā pašā laikā viņai nevar pārmest- Taizemē ziema temperatūras ziņā ir tāda kā Latvijā vasara.

Runājot par taizemieti (viņu šeit sauc par Dženiju, taču tas nav viņas īstais vārds- īstais vārds nav angļiem izrunājams), citreiz viņai tādi teksti nāk ārā, ka tikai atkal un atkal pārliecinos, cik ļoti atšķirīga ir austrumu kultūra. Dzīves vērtības, savstarpējās attiecības ģimenēs, vīriešu un sieviešu loma sabiedrībā un, protams, arī ēdiens.

Par to visu jāraksta atsevišķs ieraksts. Kad man uznāks iedvesma, to arī izdarīšu. Vienu gan varu pateikt- šis cilvēks mani nebeidz pārsteigt (gan labā, gan arī sliktā nozīmē).

Birdinu asariņu

2010-10-13T11:30:00.000-07:00

Pa TV skatos ziņās tiešraidi no Čīles, kur no pazemes pēc 69 tur pavadītām dienām vienu pēc otra izceļ ogļračus.

Tik aizkustinoši redzēt, kā ģimenes beidzot satiek savus dēlus, vīrus, tēvus... Kopumā iesprostoti bija 33 vīrieši.

Turklāt katra ogļrača reakcija, tiekot virszemē, ir savādāka. Viens nometies uz ceļiem, pasakās Dievam, cits priekā lēkā apkārt un kliedz, vēl kāds raud, apskaudams savus bērnus. Kādam pa šo laiku piedzimusi meitiņa, kuru viņš šodien ierauga pirmo reizi.

Nezinu, kā šo visu atspoguļo Latvijā, bet šeit minētajiem notikumiem pievērš ļoti, ļoti lielu uzmanību. Viss ziņu izlaidums šodien centrējas ap ogļraču izcelšanu no pazemes- intervijas ar ekspertiem, ogļraču dzīvesstāsti, saruna ar Čīles prezidentu, tiešraides, atskats uz pašu negadījumu un tā tālāk un tā joprojām. Kaut ko tādu nebiju redzējusi kopš 11.septembra notikumiem Ņujorkā.

'You'll Always Find Me In The Kitchen At Parties' by Man Like Me and Jona Lewie

2010-10-13T11:18:00.000-07:00

Laikam esmu aptrakusi, bet man ļoti iepatikusies IKEA reklāma. Tas gan nenozīmē, ka tūlīt skriešu pirkt virtuves iekārtu. Vienkārši dziesma "piedur".

Z-svētki

2010-10-09T12:43:00.000-07:00

Šodien redzēju pirmo Ziemassvētku reklāmu!

Priecīgus!

"Dzeltenā žurnālistika" Latvijā

2010-10-07T13:24:00.000-07:00

Šķēle (52) apvēlies miesās; Lībane (39) stipri novecojusi un ģērbjas kā omīte

Naktī pirms vēlēšanām JAUNUPS ar draudzeni atlaiž klubā

Mārtiņš Freimanis izkūkojis prātu

Maija ROZĪTE sākusi ģērbties kā tirgus bāba

Candy jaunais draugs sācis "zīmēties"

_____

Šie ir tikai daži virsraksti, kas manīti Latvijas "dzeltenajā presē". Man ir tāds kauns lasīt ko tādu. Brīnos kā tiem, kas to rakstīja nav kauns sevi saukt par žurnālistiem un redaktoriem. Fui, pē, k**a.

My Big Fat Gypsy Wedding

2010-10-03T15:02:00.000-07:00

Nejauši, spaidot pulti, uzdūros dokumentālajai filmai "My Big Fat Gypsy Wedding". Pirmais, ko redzēju, bija 16-gadīga meitene, kas grasās precēties ar tāda paša vecuma puisi. Mūsdienās jau visādi brīnumi ir manīti, tāpēc nejutos īpaši pārsteigta. Taču interesantāk palika, kad uzzināju, ka filma ir par čigāniem, jeb kā viņus dēvē Anglijā- travelers. Pēc izskata gan viņi vairāk atgādina tipiskus angļus. Par čigāniem viņus dēvē nevis etniskās izcelsmes dēļ, bet gan tāpēc, ka viņi dzīvo karavānās. Turklāt katra karavānu grupa ir kā atsevišķs klans. Tajā pašā laikā mūsdienās arvien vairāk anglijas čigānu izvēlas dzīvi parastās mājās, lai gan viņu tradīcijas ar to nebūt nemainās.

16-gadīgas meitenes izdošana pie vīra ir norma, turklāt jaunlaulātie, visbiežāk viens ar otru tikušies labi ja divas, trīs reizes. Sievas lomai meitene nopietni gatavojas jau kopš mazotnes, jo būt par sievu ir galvenais dzīves mērķis. Tika rādīta arī 22 gadus veca līgava, kura čigānu aprindās jau skaitījās veca.

Uzjautrināja un vienlaikus šokēja, ka līgavu starpā vienmēr notikusi sava veida sacensība par kleitu. Katra līgava grib izcelties- jo kuplāk, jo labāk. Kuplo, kūkveidīgo kleitu dēļ nabadzītes nav spējīgas normāli paiet, nemaz nerunājot par došanos uz altāru, kas izskatās kā neveikla pingvīna gāzelēšanās. Kāda cita līgava kāzās ieradās ar vismaz desmit metrus garu plīvuru.

Vislielākais paradokss, ka šīs meitenes, kuras ikdienā tērpjas ļoti, ļoti izaicinoši patiesībā ir šķīstākas nekā jebkura parasta mūsdienu pusaudze. Viņām nav atļauts iet uz klubiem, kā arī viņas nedzer, nesmēķē, un savu nevainību taupa kāzu naktij. Morālās vērtības šajā sabiedrībā ir ļoti augstas, un šo meiteņu dzīves mērķis ir būt sievai.

Grūti izstāstīt visu sīkumos, taču, skatoties šo filmu, man palika skumji. Skatoties cauri visiem plāniem par sapņu kāzām, kleitām un tradīcijām, tiešām varēja redzēt- meitenes precējās precēšanās dēļ. Tāpēc, ka tā vajag, nevis tāpēc, ka viņas no visas sirds vēlas būt kopā ar izredzēto puisi.

Par Fluffy

2010-09-29T13:28:00.000-07:00

Atkal pieskatām Fluffy. Viņai ir diēta, tāpēc viņu drīkstam barot tikai no rīta un vakarā- viņai pienākas viena bļodiņa ar kaut kādu īpašu un supersmirdīgu barību.

Taču kopš viņa ciemojas pie mums, "nez kāpēc" ledusskapī sardeļu paliek arvien mazāk un mazāk... Kaspars pa kluso vienu iedod, tad es iedodu. Beigās mēs sakaunējušies secinam, ka ir par traku, nedīkst vairs viņai neko papildus dot.

Taču vēlāk eju lejā uz virtuvi, ņemu kaut ko ārā no ledusskapja, un Fluffy atkal priekšā ar izkārtu mēli, skatās uz mani ar gaidošu skatienu. Tik mīlīga, ka nu nevar viņai neiedot vēl kādu desas gabaliņu. Tajā brīdī sapratu, cik es esmu vāja- Fluffy tikai atliek uz mani paskatīties un "pasmaidīt", kad es jau metu viņai mutē nākamo gabaliņu.

Ja tas suns nebūs pieņēmies svarā, es būšu ļoti pārsteigta. Atliek cerēt, ka neviens viņu nesadomās nosvērt.

Jaunākā mode vai kā?

2010-09-20T11:29:00.000-07:00

Par bērnu lietām neko daudz nezinu, taču ik pa laikam uz ielas redzētais liek man saraukt pieri un domāt- vai tas ir normāli?

Runa ir par vecākiem, kuri savus bērnus pa ielu ved "pavadiņā". Bērnam siksna ap kaklu gan nav aplikta. Abas rokas ieliktas tādos kā iemauktos, kas ieskauj plecus, lai gan šodien redzēju arī citu variantu- pavads piekarināts pie bērna mugursomas. Kad šādu skatu redzēju piermo reizi, domāju, ka pārskatījos. Taču gadījās to redzēt vēl pāris reizes, tāpēc secināju, ka tas laikam te ir pieņemami...

Varbūt tā ir jaunākā mode, taču mani redzētais vienmēr atstāj bez valodas. Skats kā māmiņa PAVADĀ ved apmēram sešgadīgu bērnu...

Kas to, lai zina- kad man būs bērni, varbūt tā arī gribēsies darīt, taču vismaz pagaidām es to nesaprotu. Vai tiešām tik grūti bērnu vienkārši pieskatīt, vai turēt pie rokas, kad ģimene iet pa ielu? Izskatās, ka pavadu nākas likt lietā vecāku slinkuma dēļ, nevis tāpēc, ka tas nepieciešams.

P.S. Kādreiz man likās, ka kaķi pavadā vest ir dīvaini. Tas laikam nav nekas, salīdzinot ar šo.

Vintage Ads: What Were They (We) Thinking?

2010-09-19T09:38:00.001-07:00

http://www.foxnews.com/slideshow/entertainment/2010/06/10/vintage-ads-thinking/#slide=1

Viena no tām dienām

2010-09-18T11:03:00.000-07:00

Viena no tām dienām, kad ļoti, ļoti gribas mājās. Sevišķi tāpēc, ka nevaru būt tur, kur man ir jābūt. :(

Lai gan tūrisma sezona ir beigusies, šomēnes darba ir vairāk nekā jebkad. Tāda sajūta, ka dzīvoju tajā viesnīcā. Piecos atnāku mājās, atkrītu gultā, pagatavoju vakariņas un visu vakaru pavadu gultā, skatoties "How I Met Your Mother"(Baiba, tiešām foršs seriāls).

Turklāt pēdējā laikā gandrīz katru dienu gadās sasist galvu. Nav ne jausmas kā es to dabūju gatavu. Šodien gan sasitu galvu tā kā vēl nekad iepriekš. Vēl tagad jūtos nedaudz apreibusi. Godīgi sakot, nedaudz bail, ka tikai neesmu dabūjusi smadzeņu satricinājumu. Ja vēl pirmdien tā jutīšos, iešu pie ārsta.

Ja tā padomā, nekas labs nav- esmu pārstrādājusies, netiku uz ļoti, ļoti svarīgu pasākumu, turklāt vēl paspēju sasist galvu.

Priekā!

Par sēnēm

2010-09-10T12:33:00.001-07:00

Mežā manījām klajumu ar pūpēžiem ganzdrīz futbola bumbas lielumā. Ir manīta arī kāda beciņa, pāris mušmires, bet tas arī viss.

Lai gan man negaršo sēnes, labprāt pasēņotu. Taču, protams, Lavijā, ne šeit- kā mani informēja, "te sēnes lasa tikai narkomāni, kuri meklē veidus kā apreibināties". Nezinu, ko tas cilvēks padomāja, kad teicu, ka Latvijā sēņošana ir izplatīta. Es gan paskaidroju, ka tās lieto uzturā nevis, lai kaifotu.

Par sēnēm runājot, internetā lasu un šausminos par to gadījumu ar baltajām mušmirēm- ka pensionāri aiz pārskatīšanās izcepuši indīgās baltās mušmires karbonādēs, paši ēduši un cienājuši arī kaimiņus (tostarp piecgadīgu meitenīti). Vienkārši drausmīgi, ka muļķīgas kļūdas dēļ viens cilvēks jau miris, bet meitenītei tiek pārstādītas tēva ziedotās aknas.

Fluffy

2010-09-07T13:47:00.000-07:00

Mums līdz piektdienai ir ciemiņš- pieskatām ļoti skaisto un ļoti mīļo meiteni Fluffy. Tagad Kasparam vakara pastaigā jāved divas meitenes- Fluffy aiz pavadas un mani pie rokas.

Jau pirmajā dienā sanāca bēgt no dusmīga dobermaņa, kurš mums skrēja pakaļ. Beigās attapāmies laukā, kurā ganījās zirgi, tāpēc sanāca bēgt arī no zirga. Pēc ilgiem meklējumiem un līšanas caur brikšņiem, nokļuvām atpakaļ uz pareizā ceļa. Fuu, tas tik bija stresiņš, ņemot vērā, ka esam atbildīgi par priekšnieka suni. Pa to taku ar Fluffy vairs noteikti neiesim.

Smieklīgi, ka ar suni jāsarunājas angliski, nabadzīte taču latviski nesaprot.

Sunrise

2010-09-04T13:54:00.000-07:00

Imma Be

2010-09-04T13:19:00.000-07:00

Ik pa laikam nozūdu un neko nerakstu, jo nav nekā sakāma. Tā pa lielam jau nekas īpašs nenotiek- visi veseli, paēduši... :D Life is life- nanā, na-na-na!

Šonedēļ:

Atsaucu atmiņā bērnību un papūtu foršos ziepju burbuļus

Uzēdu garšīgu sendvidžu, ko te sauc par "panini"

Satiku Elvisu

Piedalījos Oskara pasniegšanas ceramonijā (Breds Pits bija mans pavadonis)

Bijām "socializēties" Social club-ā. Viens džeks labu dzīvo mūziku spēlēja.

Tā!

2010-09-04T11:51:00.000-07:00

Darbs ir tāda maza, interesanta sociāla šūniņa, kur var novērot tāaaaadus brīnumus...

Vienmēr būs kāds, kurš darīs to, ko pašam gribēsies, nevis to, kas patiešām jādara. Tad būs kāds, kurš darīs visu kā pienākas, taču brīdī, kad viss nenotiks "pēc grāmatas" apjuks un nemācēs improvizēt. Ja paveiksies, būs viens, kurš strādās pēc labākās sirdsapziņas un izdarīs vairāk nekā prasīts. Noteikti būs kāds, kurš vairāk runās, nekā strādās. Var gadīties arī tāds, kurš ik pa laikam nozūd tālēs zilajās (uzpīpēt, paelpot svaigu gaisu, papļāpāt pa telefonu u.tt.). Bieži kāds uz darbu nāks sakostiem zobiem, teatrāli pavēstīs visiem, cik ļoti slikti jūtas- sāp visas maliņas, tā, ka pakustēt nevar.

Aaa, šo sarakstu varētu turpināt un turpināt un turpināt. Esmu saskārusies ar visiem iepriekšminētajiem- citreiz tas ir vienkārši interesanti, citreiz- besī ārā! Vairāk jau izceļas tie, kuriem dzīvē nekas nepatīk, nekad nav labi, tāpēc arī darbā nav labi un vienmēr ir par ko pasūdzēties.

Riskēšu izklausīties pēc tantuka, taču citreiz gribas bļaut- vai tiešām tāda lieta kā "darba ētika" nepastāv? Vienkāršāk izsakoties- vai tad kauna pašam par sevi citreiz nav? Tā vietā, lai kaut ko darītu, var papļāpāt un iedzet tēju un vērot, kā kāds cits visu padara.

Gribētos par to vispār nedomāt, taču citreiz tā grauž tas, ka par vienu un to pašu samaksu cits izdara vairāk nekā vajag, bet cits- pēc iespējas mazāk un vēl pasūdzas par to, cik slikts ir šis darbs.

Vesela

2010-08-28T11:00:00.000-07:00

Esmu atpakaļ ikdienā, un beidzot jūtos atkal kā es pati.

Pēc tam, kad ciemiņi aizbrauca, vairākas dienas biju saskumusi- negribējās te palikt, ļoti, ļoti gribējās kopā ar pārējiem braukt mājās. Turklāt diezgan pamatīgi saaukstējos, un no tā viegāk nepalika.

Taču tagad līdz ar veselību esmu atguvusi arī dzīvesprieku. Jeeej! ;)

Holiday

2010-08-16T11:32:00.000-07:00

Kādu laiciņu neko jaunu nerakstīšu, jo būšu ļoti, ļoti aizņemta atpūšoties. :))

Taisu vakariņas un gaidu Vicinskus ;) Wii

Zirgi arī kož

2010-08-13T05:11:00.000-07:00

Iedomājies, tu ej pa pļavu, skaties- zirgs ganās. Pieej klāt un gribi noglaudīt, taču šis ņem un iekož tek kaklā! Kā tāds vampīrs!

Vienai sievietei no viesnīcas tā gadījās. Nevaru beigt brīnīties- kā tā var gadīties?

Trešdien

2010-08-11T13:53:00.000-07:00

Uznāca vēlme kaut ko uzrakstīt, taču kamēr ielogojos, aizmirsās, ko gribēju rakstīt, internets ļoti lēns šodien.

Nekas šausminoši interesants man, protams, nav stāstāms:

- padziedāju kopā ar Kailiju Minogu (un iTunes);

- šodien mugura baigi iesāpējās;

- nobesījos par vienu šejienas skuķi, kas iedomājusies, ka pasaule griežas ap viņu, un, ka visiem viņas priekšā jāstaigā uz pirkstgaliem;

- vienā žurnālā izlasīju par jaunu populāru biznesu- draugu iznomāšanu. Tie būtībā ir eskorta pakalpojumi, taču bez seksa. Vienu sievieti, piemēram, izīrēja, lai aizietu uz kino, kā arī iepirkties. Cena- 20-30 dolāri stundā;

- nevaru sagaidīt nākamo nedēļu, kad sāksies mans "miniatvaļinājums";

- noklausījos "Lady Marmelade" un atcerējos, ka kādreiz tā dziesma skaitījās nu baigi krutā;

- Ildze, gandrīz katru dienu iedomājos, ka tev jāuzraksta, taču slinkums mani nelaiž un nelaiž vaļā;

- manā vienīgajā brīvdienā lietus lija visu dienu, nākamajā dienā, kad bija jāstrādā- neviena mākonīša;

- esmu atkal pasākusi skatīties filmas. "Dear John"- smuks aktieris, norautas beigas. "Sex & The City 2"- ļoti ceru, ka trešās daļas nebūs, pietiek! "The Proposal"- noskatījos un uzreiz izdzēsu. "The Sisterhood of the Traveling Pants 2" - nebija ko darīt;

- tāpat kā visi citi šausminos, ka vasara jau drīz būs beigusies;

- un nobeigumā- VĒL TIKAI 270 DIENAS! Ha, ha

Update

2010-08-02T12:48:00.001-07:00

Tad, kad cilvēks klausās austiņas un pilnā balsī dzied līdzi, viņam nez kāpēc, šķiet, ka viņš dzied tieši tā, kā vajag. Bet tā nav :D Man tūlīt ausis sāks asiņot no Kaspara "Prāta Vētras" dziesmu noslepkavošanas ("Četri krasti" īpaši populāri).

Kopumā, kā jau vienmēr, nekā jauna nav. Ļoti gaidu mūsu "miniatvaļinājumu". Pēc divām nedēļām piecas dienas būs brīvas, atbrauks Vicinsku klans, tad riktīgi atpūtīsimies. Man ir doma Agnesi uz vienu klubu aizvilkt. Mēs jau iesmējām, ka oma arī līdzi būs jāņem.

Šonedēļ Swanage notiek karnevāls. Visvisādi pasākumi, bet tad kad mēs aizbraucām, protams, nekā interesanta nebija. Izskatījās kā parasti pilsētas svētki. Tik pat labi tas varētu būt arī Talsos.

Pagājušajā nedēļā diezgan pamatīgu summiņu atstāju pie acu ārsta. Kādu stundu mani mocīja, lika visādos aparātos skatīties. Redzēju arī kā izskatās mani acu āboli. Diezgan biedējošs skats. Bet labums no tā bija tāds, ka esmu tikusi pie veseliem diviem jauniem briļļu pāriem.

Šonedēļ pie nākamā ārsta- ortodonta. Tur katru mēnesi atstāšu vēl pamatīgāku summiņu, bail pat teikt cik.

Poļu veikalā

2010-07-29T12:21:00.001-07:00

Nekad dzīvē tā nebiju priecājusies veikalā ieraugot "Vegetas" paciņu!

Uzmanās ofisā sēdētāji!

2010-07-29T11:56:00.001-07:00

Kārtējais pētījums. Nav pateikts, kas tieši šo pētījumu veicis (nekad to nepasaka). Jebkurā gadījumā- kaut kad un kaut kur ļoti ilgus gadus veikts pētījums par pārāk ilgas sēdēšanas ietekmi uz cilvēka veselību. Secināts, ka sēdošs darbs būtiski saīsinot cilvēka dzīves ilgumu.

Nemaz nebrīnītos, ja tā būtu taisnība. Es strādājot samērā fizisku darbu jūtos daudz veselāka, nekā BNS laikos, kad dators bija labākais draugs (priekos un bēdās). Kas par daudz, tas par skādi!

http://perezhilton.com/2010-07-29-office-workers-beware-sitting-can-kill-you

Starp citu

2010-07-28T11:21:00.000-07:00

Pāris kilometrus no Studland atrodas armijas gaisa bāze, kurā ļoti aktīvi notiek apmācības. Nekas neparasts, ja virs galvas visu dienu riņķo bumbvedējs :D nedauz neomulīgi jau paliek, bet atliek vien cerēt, ka cilvēki zina, ko dara.

Vienu vakaru pavisam nejauši redzējām kārtējās apmācības. Diezgan iespaidīgi redzēt helekopteri riņķojam vien dažus metrus virs ūdens, mazās laiviņas atradās tieši zem tā. Redzējām armijniekus rāpjamies augšā pa virvi, lai nokļūtu helekopterī.

Nemaz nevaru iztēloties, kāda viņiem bija sajūta, kad helekopteris lielā vējā svārstījās tieši virs viņiem, turklāt sejā šļācās jūras ūdens. Baigi.

Čiv

2010-07-27T14:07:00.000-07:00

Beizot iestājies karstāks laiks, bet man jau atkal nav labi :D Vispār jau ir labi, taču darbā ir tik karsts, ka litriem ūdeni jādzer. Turklāt svaiga gaisa trūkums ļoti nogurdina un mazina koncentrēšanos, tāpēc gadās daudz un dikti sasisties.

Zilumi uz kājām mani jau sen vairs nepārsteidz- pagājušonedēļ tā sasitu kāju pret gultas malu, ka zilums 15 cm diametrā joprojām lepni rotā kāju augšstilbu. Un es neesmu vienīgā- arī pārējās meitenes nepārtraukti kaut kam uzduras. Nezinu, kas mums visām uznācis- tikai smejamies caur sāpēm pašas par sevi un viena par otru.

Runājot par negadījumiem, ir dzirdēti visādi stāsti, piemēram, vienai darbiniecei ir gadījies iekrist skapī (nav ne jausmas kā viņa to dabūja gatavu).

Bet ko nu par zilumiem... Esam nolikuši datumu, kad beidzam šeit strādāt- 10.maijs. Jau esam pateikuši arī priekšniekam, tā kā atkāpšanās ceļa vairs nav. Pēc tam kravāsim koferus un brauksim atpakaļ uz "Tēvu zemi". It kā uz palikšanu, ja viss sanāks kā iecerēts.

Gan jau sanāks, būs lāb!

2010-07-23T14:42:00.001-07:00

Same old, same old

2010-07-21T09:37:00.000-07:00

Diena pēc dienas, nedēļa pēc nedēļas un vasara jau iet uz beigām. Jēdziens "vasara" gan šajā (cenzēts) vietā ir diezgan nosacīts. Viss jūlijs ar aukstu vēju, nereti apmācies, vairāk par 20 grādiem nav bijis. Nemaz necenšos lasīt ziņas no Latvijas par to, cik jums tur karsti ir, savādāk vēl ielēkšu pirmajā lidmašīnā un atgriezīšos Latvijā.

Bet viss jau nav tik drūmi. Kārtējo reizi esmu pārliecinājusies, ka VISS dzīvē notiek tā kā tam ir jānotiek. Pārmaiņas ir laba lieta- ar laiku tās palīdz nokļūt tur, kur tu vēlies, kā arī pašam kļūt par to, ko vēlies kļūt.

Peace!

Bēgums

2010-07-15T11:29:00.001-07:00

09/07/2010 Studland Bay

2010-07-11T12:58:00.000-07:00

Dzimšanas diena un praids

2010-07-11T12:31:00.001-07:00

Sestdien aizbraucām uz Bournemouth, labi paēdām, atkal jau gājām kur acis rāda. Kā jau parasti, nekādu lielu pārtiju netaisīju- galvenais, ka mīļie cilvēki atceras par mani, ar to pietiek :)

Centos pārāk nedomāt par skaitli 23. Nav tā, ka jūtos veca. Kārtējā dzimšanas diena vienkārši atgādina, ka kādreiz būšu veca, ņemot vērā, ka laiks iet uz priekšu arvien ātrāk un ātrāk un ātrāk.

Tad nu savā nodabā staigājam pa pilsētu, fočējamies, elsojam no šausmīgi karstā laika un vienkārši labi pavadām laiku.

Manām, ka ik pa laikam kāds džeks nāk pretī ar rozā kovbja cepuri, tad šur tur pavīd varavīksnes krāsu karogi... Kaut kā pārāk uzkrītoši ik pa laikam pretī nāk džeki pa pāriem, ieraugam arī vīrieti, kurš ļoti grib izskatīties kā sieviete- īsos svārciņos, rozā topiņā.

Kā vēlāk izrādījās, pilsētā šajā dienā notika homoseksuāļu praids. Labi, ka tā. Savādāk jau sāku domāt, ka man rādās.

Parkā pat bija uzcelta skatuve. Diezgan drausmīgā izpildījumā paklausījāmies kā transvestīts dzied "Man, I feel like a woman". Pašā skatuves priekšā cilvēki centās dejot līniju dejas.

Nekad nebiju domājusi, ka visa tā kantri padarīšana ietu kopā ar geju praidiem. Visai savdabīgs pasākums.

Ņemot vērā visas negācijas, kas Latvijā virmojušas ap iepriekšējo gadu praida gājieniem, biju izbrīnīta par apkārtējo cilvēku toleranci. Manīju tikai dažus kārtības sargus, taču neizskatījās, ka viņiem būtu ko darīt.

Neviens ar ekskrementiem nemētājās, Līgas Dimiteres stilā negūlās gājējiem ceļā. Pat redzēju tantiņu ratiņkrēslos, kurai pie krūts bija varavīksnes krāsu karodziņš.

Ļoti solīdi.

Labākā TVnet ziņa EVER! (Astoņkājis Pols)

2010-07-11T11:08:00.000-07:00

Vācu astoņkājis Pols, kurš kļuvis slavens, jo līdz šim precīzi noteicis visu Vācijas futbola izlases spēļu iznākumus Pasaules kausa finālturnīrā, pareģojis, ka finālā uzvarēs Spānijas valstsvienība.

Tika ievērota pierastā Pola pareģošanas metode. Tā ūdenstvertnē tika ievietotas divas plastmasas kastes ar ēdienu - pie vienas tika piestiprināts Spānijas karogs, bet pie otras - Nīderlandes karogs. Astoņkājis pirmo atvēra kasti ar Spānijas karogu, kas nozīmē, ka tas pareģo Spānijas uzvaru finālā.

Pols arī paredzēja arī uzvarētāju spēlē par trešo vietu, kas, viņaprāt, būs Vācijas izlase.

Kā ziņots, šajā finālturnīrā Pols jau bija precīzi paredzējis, ka Vācija uzveiks Ganas un Austrālijas izlases, bet zaudēs Serbijas valstsvienībai. Lai gan astoņkājis ir dzimis Anglijā, viņš precīzi pareģoja arī savas dzimtenes zaudējumu Vācijai Pasaules kausa izcīņas astotdaļfinālā.

Astoņkājim Polam bija taisnība arī par ceturtdaļfināla spēli, kurā, kā viņš paredzēja, Vācija uzveica Argentīnas valstsvienību, un par pusfināla spēli, kurā Vācija ar rezultātu 0:1 atzina Spānijas valstsvienības pārākumu.

Astoņkājis ar savu pareģošanu ir ieguvis daudz ienaidnieku. Pēc Vācijas izlases zaudējuma trešdien apmēram 350 000 saniknotu fanu Berlīnē apvainoja Polu un viņa māti, kamēr citi fani sāka internetā publicēt astoņkāju receptes.

''Kopš vakardienas mēs uzmanīgi uzraugam Polu,'' pastāstīja akvārija uzraugs.

Pola aizstāvībā iesaistījās arī Spānijas premjerministrs Hosē Luiss Rodrigess Sapatero.

''Es esmu noraizējies par astoņkāji. Es apsveru iespēju nosūtīt viņam apsardzi,'' jokoja Sapatero.

Spānijas premjerministrs ieteica transportēt Polu uz Spāniju, lai nodrošinātu tā drošību.

Aitulis

2010-07-10T01:10:00.000-07:00

Vēl viena perfekta diena

2010-07-09T12:06:00.000-07:00

Visu nedēļu laiks bija tāds nekāds. It kā auksts nebija, taču debesis klāja dūmaka. Ļoti pelēcīgi.

Tomēr šodien, manā brīvdienā, laiks uzlabojās- neviena mākonīša pie debesīm. Tad nu daudz nedomājot šāvu uz jūru. Kaspars bija darbā līdz trijiem, tāpēc man bija daudz laika savā nodabā pagulēt saulītē. Paspēju arī pirmo reizi nopeldēties šejienes jūrā. Sāļais ūdens mani pārsteidza nesagatavotu, jo ļoti pierasts pie "saldās" Baltijas jūras.

Ap trijiem jau nedaudz apdegusi atgriezos mājās un ar Kasparu izdomājām ar kājām aizstaigāt līdz Svanedžai. Lai tur nokļūtu, ir jāiet pāri tam kalnam, par kuru iepriekš rakstīju (tam, no kura var redzēt vairākas pilsētas).

Pa ceļam vēl paņēmām alu un sidru... Karstuma un mazās šmigas dēļ kāpšana kalnā nebija pārāk viegla un aizņēma divreiz vairāk laika nekā parasti. Pūtām un elsām kā rūdīts smēķētājs, kāpjot pa kāpnēm.

Pa ceļam sastrēgumu radīja govis

Kaspars man lika dzenāt aitas

Es tā diezgan pablondi skraidīju pa lauku pakaļ aitām. Izbrīnījos, ka viņām bail no manis. Smieklīgs pasākums.

Beigās sveiki un veseli (joprojām nedaudz apreibuši) nokļuvām Svanedžā un ieklīdām kādā restorānā paēst vakariņas.

Sastingušo seju fenomens - botokss

2010-07-07T13:23:00.000-07:00

Rokās atkal turu "The Times Magazine" un priecājos par žurnālistiku kā tādu.

Žurnāliste Debora Rosa (48 gadi) apskata botoksa fenomenu, turklāt ne tikai apskata, bet arī pati sevi pakļauj šai procedūrai. Viņa grib izprast, kas liek miljoniem sieviešu regulāri pakļaut sevi šīm injekcijām.

Atsaucoties uz rakstīto, botoksa injicēšana pašreiz ir pasaulē visbiežāk veiktā kosmētiskā procedūra. Amerikā vien, pēdējo desmit gadu laikā veikto procedūru skaits pieaudzis 700 reizes- gadā tie ir pieci miljoni procedūru.

"A friend who recently returned from Las Vegas says: "Because I have frown lines, I felt like a complete freak. If I lived there, I'd have to get ir done at some point just to look "normal"."

At the moment, I'm thinking Nature looks at Madonna, falls of its chair and then exclaims: "Oh, Lord, that's so not what I intended.""

Mūsdienās kosmētiskās procedūras tiek uzskatītas par normu. Raksta autore atzīmē, ka viņas jaunības laikā apgriezienus bija uzņēmusi feminisma kustība, kas cīnijās par sieviešu brīvību no jebkādiem grožiem. "And if you had told me, or any of us, back then that, one day soon, women would be injecting botulinum toxin and fillers made from cowhide into their faces, we'd have laughed one of those laughs where you have to grip your sides, it would have seemed so damned funny and unbelievable."

Žurnāliste dodas pie Londonā pieprasīta franču ārsta, lai veiktu šo procedūru. Pirmais, ko viņš dara- paņem viņas seju savās rokās, kārtīgi visu izkrata un aizrautīgā balsī saka: "Ah, I see we have a lot to do, non?"

Ārsts nosēdina pacienti krēslā, un viņas skatam paveras vairākas adatas. Procedūra nav patīkama. Pēc 2000 mārciņu vērtās procedūras (efekts ilgs 3 mēnešus), žurnāliste klīniku pamet ar pilnībā paralizētu skalpu. Viņai rekomendēts divas naktis gulēt tikai uz muguras (lai "neizjauktu" jauno seju).

Pēc pāris stundām viņas seja piepamst, liekot acīm izskatīties ļoti mazām. Pēc pāris dienām pampums vairāk vai mazāk izzūd, tomēr viņa vairs nav spējīga pilnībā pacelt uzacis. Seja neizskatās slikti, tikai tā vairs nav viņa. Žurnāliste noslēgumā nonāk pie slēdziena: "I will not be doing botox again. I've got a life to live."

Kāpēc sievietes sevi pakļauj kam tādam? Tiek secināts, ka atbilde ir pavisam vienkārša- bailes no novecošanas, turklāt arī konkurence darba tirgū dara savu. Skan briesmīgi, taču vizuāli izskatīgākām sievietēm ir lielākas izredzes iegūt jaunu darbu vai tikt paaugstinātām. Autore norāda, ka tā ir diskriminācija tiešā veidā, taču iziešanu ielās un demonstrācijas mēs nesagaidīsim. Lektore un grāmatas "Reclaiming the F Word: The New Feminist Movement" līdzautore Kristīna Auna paskaidro: "On one level, we shouldn't blame women who use Botox, because they're just trying to keep up with what they're expected to look like. They aren't doing that to stand out, but to fit in."

Manai paaudzei botokss vēl nav aktuāls, taču nevaru nedomāt, kā zinātne un ķirurģija būs attīstījusies, kad mēs sāksim uztraukties par krunciņām un sašļkukušu ādu. Gribas cerēt, ka cīņai pret vecuma sekām tiks izmantotas dabīgākas metodes. Naivi cerēt, ka cilvēce vispār pārtrauks meklējumus mūžīgajai jaunībai un dzīvos ar to, ko daba devusi. Cilvēkam vienmēr paticis būt Dieva lomā.

Porkēe!?

2010-07-05T10:12:00.000-07:00

Ir nu gan laiki pienākuši- pat BNS un LETA ziņo par to, ka "Hameleonu rotaļām" pienācis gals. LTV pēc 16 gadiem un 5359 sērijām pārtrauks tā raidīšanu.

Tantiņas un mājsaimnieces visā Latvijā raud. Bet pārdzīvojums noteikti nav ļoti liels, jo seriālu topa pirmo vietu tagad ieņēmis "Ugunsgrēks".

Padzirdēju, ka drīzumā seriāla uzņemšana tiks pārtraukta pa visam. Būtu tikai loģiski, ja seriāls nomirtu dabīgā nāvē. Cik ilgi var pārot varoņus vienu ar otru, viņus izšķirt, atkal savest kopā, tad atkal izšķirt, savest kopā ar otra brāli/māsu/tēvu/māti un tā tālāk... Ticu, ka scenāristiem fantāzija jau sāka izsīkt pie 2000.sērijas.

Pieminam "Hameleonus" ar klusuma brīdi...

(klusums)

Paldies :D

Studland

2010-07-03T11:04:00.000-07:00

Šis mazais ciemiņš vasarā piesaista vairāk tūristu, nekā visos pārējos gadalaikos kopumā. Iedzīvotāju skaits- ap 400, turklāt liela daļa no šiem cilvēkiem ir tikai vasaras māju īpašnieki.

Ar ko tad Studland ir tik īpaša, ka tūristi kā traki bariem šeit brauc?

Ir kluss ciems ar vienu mazu veikaliņu. Ir jūra (jūra kā jūra). Ir klintis, sevišķi Old Harry Rocks. Ir slavena nūdistu pludmale (vēl neesmu apskatījusi, diez vai to darīšu).

Ir liels kalns, kurā uzkāpjot, priekšā veras skats uz jūru un vēl vienu klinti tālumā...

Kad, esot uz kalna, paskaties pa labi, redzi pilsētu Swanage....

Paskaties pa kreisi, tālumā redzi Bournemouth un Poole (jūra vienmēr pilna ar jahtām, ūdensmočiem u.c. ūdens atribūtiem)

Uz tā kalna rāmi ganās arī aitas (jāuzmanās no ekskrementiem un nikniem auniem)

Kad nokāp no kalna, vari aiziet uz piejūras kafejnīcu un dabūt ļoti garšīgu saldējumu, kas ir arī smukā krāsā

Un, pastaigājot pa ciemu, vari redzēt daudzas jocīgas mājiņas, kas būtu laba dzīvesvieta rūķīšiem

Pieļauju, ka cilvēkus pievilina lielais miers, kas šeit valda. Daba rit savu gaitu, un cilvēks to necenšas pārveidot (nemaz nedrīkst, jo viss ciems un jūras krasts skaitās aizsargājama teritorija). Gar degunu pastaigājas stirnas un krūmos čabinās zaķi, turklāt lielā putnu rosība no rītiem neļauj ilgi gulēt.

Laba vieta, kur sakārtot domas, izskriet krosiņu, pasēdēt saulē, aiziet piknikā un vienkārši būt. Ja sagribas lielpilsētas kņadu, vari lekt kādā transporta līdzeklī un pēc 20 minūtēm būsi Bournemouth.

Popsīgi

2010-07-02T13:42:00.000-07:00

Esmu pasākusi klausīties īpaši popsīgu popmūziku (piem."Nadia Oh- Got Your Number", "Alphabeat- Hole in My Hearth").

Turklāt nesen ieklīdu grāmatu veikalā un meklējumos pēc kaut kā lasāma, uzdūros vecajām Džekijas Kolinsas grāmatām. Tām pašām, kuras ar Ilvu kā trakas kādreiz lasījām.

Beigās nopirku trīs Kolinsas grāmatas un neskatoties uz salkano, paredzamo saturu, lasu kā traka.

Nav ne jausmas, kas man uznācis.

Garšīgas apsveikumu kartiņas

2010-06-30T13:48:00.001-07:00

Man, lūdzu, ar zemeņu garšu!

http://perezhilton.com/2010-06-30-yummy-greeting-cards

Swanage

2010-06-30T09:20:00.000-07:00

Septiņas dienas nostrādāju, tagad beidzot brīvs. Šodien pamodos ar baigo nogurumu. It kā brīvdiena- gribas skriet, kaut ko darīt, taču spēka nav. Beigās gan izvilkāmies no mājām un aizbraucām uz Swanage. Ilgi nebija būts.

Pēdējo reizi, kad tur biju, redzēju vien pensionārus lēnā gaitā velkoties pa ielu. Taču tagad, kad sezona jau uzņēmusi pilnus apgriezienus, var redzēt, ka pilsēta ir atdzīvojusies. Čum un mudž no cilvēkiem- ielas un veikali pilni. Arī cenas dažādās ēstuvēs pamatīgi pakāpušās.

Nav ne jausmas kas tā par sugu

Viss tāds miniatūrs. Atgādina spēļu pilsētiņu

Ar mani atkal runā kaija...

Ai, jābrauc mājās rosolu taisīt

No visa pa druskai

2010-06-27T12:12:00.000-07:00

Nevienu laikam nepārsteigšu, ja teikšu, ka šogad man nekādas Līgo sajūtas nebija. Jāsaka gan, ka arī citus gadus man tās īpaši nav bijušas.

Ar "sajūtu" domāju šlāgermūziku visos stūros, ugunskurus, vainagus, cilvēkus kā trakus iepērkoties veikalā, protams, sieru, alu un visādām citādām tautiskām padarīšanām... ā, un "Limuzīnu Jāņu nakts krāsā".

Filmu gan par godu svētkiem noskatījāmies, taču ar to man arī beidzās šā gada Līgo vakars. Kā teiktu Ērika Dagnija: "Tad nu ES palikšu mājās. Kādam ir arī jāstrādā."

Visu nedēļu besījos, ka nav interneta. Mājas īpašnieks izdomājis mainīt kompāniju, kas to nodrošina. Doma jau nav slikta. Tikai viņš iedomājās, ka jaunā kompānija visu izdarīs attālināti un vienā jaukā brīdī internets vienkārši uzradīsies. Tā, protams, nenotika. Izrādās, ka kompānija jau n-tās dienas atpakaļ bija viņam iedevusi lapu ar jauniem konfigurācijas datiem, kurus pašiem vien vajadzēja ievadīt.

Ja Kaspars viņu nebūtu tirdījis, vēl tagad mēs sēdētu bez interneta.

Darbinieku sastāvs uz vasaras sezonu tagad ir pilnībā nokomplektēts. Tagad viesnīcā strādā 2 latvieši, 4 poļi, 1 taizemiete, 2 spāņi, 2 austrietes, 1 francūzis, 1 ungārs (īpašs eksepmplārs), kā arī saujiņa angļu. Kopumā jau jautra kompānija. Cits man patīk labāk, cits varbūt ne īpaši, bet kopumā nav ne vainas.

Tā nu piektdienas vakarā aizgājām uz tādu jocīgu iestādi kā "Social Club". Spriežot pēc nosaukuma, tā vieta paredzēta, lai socializētos (ar alkohola glāzi pie sāna). Papildus "socializēšanās procesam" ar kolēģiem, pametām aci arī uz netālu esošā hoteļa darbiniekiem. Un šeku, reku, sazīmējām latvieti. Tāds normāls latvju džekiņš ap 25 un turklāt vārdā Kaspars.

Nākamajā rītā jau astoņos bija jābūt darbā. Lai gan izskatījos svaiga kā gurķītis, sekas iepriekšējā vakara vīna glāzei, sidram un glāzei ar vēl kaut ko-nezin ko, mani mocīja visu rītu.

Pēdējā nedēļa ir bijusi super karsta. Skaidras debesis, neliels, bet patīkams vējš. Vidējā temperatūra ir kādi 23 grādi. No divām brīvdienām nedēļā pirmajā dienā parasti visu dienu kaut kur novazājamies kā tūristi, otrajā dienā eju ķert sauli.

Nu ko, lai saka. Viss pa vecam. Nekas īpaši nav mainījies- tā ar mēru turpinām baudīt dzīvi. Neiespringstam par nākotni, dzīvojam šeit un tagad. Vēl jau var...

Līgo

2010-06-26T11:43:00.001-07:00

Kopš nedēļas sākuma nebija interneta, tāpēc esmu galīgi atpalikusi no tā, kas darās Latvijā. Lai gan pieļauju, ka nekas jauns- Līgo vakars, Jāņu diena, dzērājšoferi (vismaz spriežot pēc tā, ko tagad skatos internetā).

Vakar bijām nelielā burziņā, tāpēc esmu sagurusi šodien. Acis līp ciet. Pat prieks par atgūto internetu tās netur vaļā.

Man šis tas rakstāms sakrājies, taču neesmu spējīga šodien neko uzrakstīt.

Līgo!

"Black Eyed Peas" un filozofēšana par plikumiem

2010-06-21T13:00:00.000-07:00

Beidzot noskatījos to "Black Eyed Peas" desmit minūšu garo klipu, par ko Baiba man teica. Un jāsaka, ka man ļoti, ļoti patīk. Es kā jau vienmēr sāku fanot tad, kad dziesmas vairs ne pavisam nav jaunas :D

Šoreiz nenodarbošos ar pirātismu, bet gan ielikšu tikai linku uz video. Brīdinājums skatītājiem ar vājākiem nerviem- pašā sākumā rāda Džastina Bībera reklāmu.

http://www.youtube.com/user/blackeyedpeasvideo?blend=1&ob=4#p/f/1/CUFsQ5lTo6g

________

Nedaudz pafilozofējot- nekad nebiju domājusi, ka popmūzika attīstīsies šādā virzienā. Ar to gribu pateikt, ka mūsu "Backstreet Boys" un "Spice Girls" laikos tik ļoti nekultivēja seksu. Labi, "Spice Girls" skraidīja apkārt pusplikas, taču viņas viena ar otru nemaigojās, turklāt dziesmu teksti bija daudz nevainīgāki.

Tad jau nāca Britnija, kas ar katru gadu kļuva arvien plikāka un uzvedās "seksīgāk". Tagad ir Lady Gaga. Tas, ka 10 gadus vecas meitenītes (un jaunākas) pusplikas lēkā pie Lady Gaga "Bad Romance" man uzdzen šermuļus. Youtube ir daži šāda veida video un man ir ļoti neērti tos skatīties.

Bet Kristīnas Agileras jaunais "Not My Self Tonight" video...vispār bez komentāriem.

Negribu izklausīties pēc vecmodīgas omītes, bet- kas par daudz, tas par traku!

Go Apple

2010-06-17T09:30:00.000-07:00

http://www.spoki.lv/foto-izlases/apple-datori/132282

Ak, Ainār

2010-06-15T13:42:00.001-07:00

Kārlis Streips uzgājis ļoti jauku interneta adresi, kas radīta "par godu" mūsu pašu buldozeram, visu-varošajam-visur-ielīst-gribošajam Aināram Šleseram.

Būtība tāda- uzskaitīt visus viņa pēdējo gadu solījumus vēlētājiem, un parādīt, kā tas reāli piepildījies (vai šajā gadījumā- nepiepildījies) dzīvē. Laba lasāmviela.

http://ainarasolijumi.lv/

Wiii

2010-06-15T12:51:00.001-07:00

Vasarā zāle vienmēr škiet zaļāka, debesis zilākas un dzīve krāsaināka. Prieku spēj sagādāt visvisādi sīkumi. Jau kādu laiku apzināti visā saskatu tikai to labo. Darbā visādi brīnumi atgadās, bet netaisos tērēt savu laiku un emocijas par niekiem.

Kā jau minēju iepriekš, pirmdien, otrdien bija brīvdiena. Negribējās sēdēt istabā, tāpēc ar kājām nogājām apmēram piecus kilometrus gar jūru. Beigās gan bijām nedaudz saguruši, turklāt pa ceļam saēdāmies visādus labumus. Pietika iedot kaijai vienu frī kartupeli, kad klāt bija vesels bars. Mazais zvirbulītis, kas arī gribēja uzēst, protams, nedabūja neko. Nabadziņš. Beigās gandrīz bēgām, jo tas kaiju bars mums kādu laiku sekoja.

Vakarā ar kompāniju no darba braucām uz pilsētu Wareham. Restorāns "Ghurka", kas darbojas pēc "all you can eat" principa. Katrs samaksājām 13 mārciņas (ap desmit latiem) un varējām kaut vai visu vakaru piekraut šķīvjus ar ķīniešu, indiešu un nepāliešu ēdieniem. Kaspars izcēlās ar desmit porciju apēšanu.

Vispār novēroju, ka tie tievie varēja vairāk sevī iedabūt, nekā apaļīgākie.

Kopumā bija ļoti foršs vakars, izsmējāmies pamatīgi. Turklāt iepazināmies arī ar divām jaunajām vasaras darbiniecēm- 17 gadīgām austrietēm. Vāciski gan vēl nesāku runāt, esmu pamatīgi ierūsējusi.

Bet šodien man un Kasparam tā kā skaitās jubileja. Šā gada 15.jūnijā sākas sestais gads, kopš esam kopā. Uhh, kur tas laiks ir tā aizskrējis, nav ne jausmas. Tā nu šodien aizstaigājām līdz viesnīcas restorānam- vēl viens iemesls, lai labi paēstu :)

Only Sour Cherry on the Fruit Stand

2010-06-13T12:35:00.000-07:00

Jau ilgu laiku datorā glabāju "Gossip Girl" soundtreku, taču tikai tagad to sāku klausīties. Un esmu patīkami pārsteigta.
Īpaši priecē:

The Kills – “Sour Cherry”

Phantom Planet – “Do The Panic”

The Teenagers – “Feeling Better”

The Virgins – “One Week Of Danger (Demo Version)”

Nadia Oh – “Got Your Number”

Oppenheimer – “Breakfast In NYC”

The Pierces – “Three Wishes”

Albert Hammond Jr. – “Hard To Live In The City”

Me, Myself & I

2010-06-13T11:29:00.000-07:00

Man nekad nav bijušas problēmas izanalizēt kādu citu- tas sākās jau skolā, kad Ūsiņa un Zēberga mums lika analizēt stāstus. Augstskolā tas jau pārvērtās akadēmiskā murgā, un kaut kādā jocīgā veidā pārmērīga analizēšana turpinās arī tagad. Tikai tagad tie analizējamie ir reāli cilvēki un notikumi. Gribētos ticēt, ka tā ir viena lieta, kas man vairāk vai mazāk padodas.

Bet runājot par lietu, vienu dienu darbā mana priekšniece vārdā Džeina sāka nedaudz analizēt mani. Un tas bija ļoti, ļoti jocīgi. Sevišķi tāpēc, ka sapratu- es nekad neesmu parakņājusies pa savām "iekšām", lai saprastu, kas es tāda vispār esmu.

Viņa teica, ka es savos 22 gados esot ļoti mērķtiecīga, patstāvīga, zinu, ko gribu, neļauju sev kāpt uz galvas, nestresoju par niekiem un tā tālāk. Es tikai klusījos un kratīju galvu. Izklausās jau labi, taču man tiešām nav ne jausmas, vai tas, ko viņa teica, ir taisnība.

Vienmēr kaut kā dzīvē esmu plūdusi pa straumi, ļoti daudz paļāvusies uz citiem. Vismaz man tā līdz šim ir licies...

Tas ko gribēju ar šo ierakstu pateikt-Džeina netieši mani pamudināja sākt padomāt pašai par sevi. Nezinu, kas no tā sanāks, bet nu redzēs. Nenāktu par ļaunu sakārtot sevi. Jo labāk zināšu, kas es esmu, jo labāk sapratīšu, ko gribu.

Apčī

2010-06-13T11:13:00.000-07:00

Kārtējā darba nedēļa pagājusi. Šodien paspēju kolēģiem izdziedāties Latvijas himmnu. Vēl tikai jāparāda "tūdaliņ-tāgadiņ", un tad jau mana kultūras programma Latvijas gaumē būs noslēgusies.

Pēdējās dienas esmu diezgan pamatīgi apaukstējusies, jo vienu nakti sadomājām tāpat pavazāties gar jūru. Es ar plikām pēdām pa aukstajām smiltīm. Tā laikam nebija pārāk laba ideja, jo nākamajā dienā vairāk šķaudīju nekā runāju. Dienu pēc tam jau bija viss komplekts- iesnas, klepus un šķaudīšana.

Šodien jau labāk. Gribētu cerēt, ka tā arī paliks. Pirmdiena un otrdiena brīva. Pa dienu atkal kaut kur aizvazāsimies, bet vakarā brauksim uz restorānu ar kolēģiem. Princips tāds- pēc apmēram 15 mārciņu samaksāšanas tu vari ņemt cik daudz vien gribi, ēst līdz nemaņai. Gribas redzēt, cik daudz Kaspars sevī iedabūs.

(dusma)

2010-06-08T13:08:00.000-07:00

Mani šodien ļoti nokaitināja viena lieta...

Viesnīcā ļoti bieži paliek jaunlaulātie un šī nedēļa nebija izņēmums. Viskaitinošākais man šķiet tas, ka katru reizi daudzi skatās un pēta to līgavu, un ja viņa nav no tām skaistākajām, ar nosodošu skatienu tiek teikts: "Tā nu gan nesmuka."

Nu nevar visas sievietes būt supermodeles. Un arī tās ne tik skaistās mēdz precēties! Labrīt!

Sandbanks

2010-06-07T10:13:00.000-07:00

Šis nu ir tas zemes nostūrītis, kur nopērkami vieni no pasaules dārgākajiem nekustamajiem īpašumiem.

Tur kur atrodas tā tievākā, šaurākā zemes daļa, paveras vienkārši ideāls skats uz daudzām, daudzām mazām laiviņām. Man gan nav neviena smuka bilde pagaidām. Reizēm šķiet, ka tās laivas tur vien skata pēc atrodas, taču pieļauju, ka tās tiek iznomātas tūristiem.

Tiek prognozēts, ka tuvāko desmit gadu laikā Sandbanks jau būšot applūdis, jo jūra pamazām to "apēdot". Tas īpaši satrauc cilvēkus, kuriem te pieder īpašumi.

Chairlift "Bruises"

2010-06-04T14:43:00.000-07:00

Labāk vairs nevar būt

2010-06-04T13:06:00.000-07:00

Šonedēļ brīvdienas iekrita dienās, kad laiks bija vienkārši perfekts! Neviena mākonīša- NEVIENA.

Ceturtdiena:

Pirmajā dienā ar Kasparu braucām uz Bournemouth un bijām visīstākie tūristi. Izbraucām ar gaisa balonu. Bijām 500 pēdu aukstumā, taču man nebija bail ne mirkli. Pati brīnos par to.

Paspējām arī izbraukāties amerikāņu kalniņos. Labi, labi- ne jau īstajos. Iekāpām tādā kā simulatorā. Tad nu mūs no visām pusēm kratīja un purināja, kamēr liels ekrāns priekšā rādīja video no brauciena īstajā dzīvē. No paša sākuma nespēju beigt smieties, jo tas bija tik stulbi. Taču tajā pašā laikā ar visu to kratīšanos un baismīgo braucienu, ko rādīja uz ekrāna, aizmirsās, ka tas nav pa īstam.

Tālāk sekoja KFC. Kārtējo reizi pārliecinājos, ka man negaršo nekas no piedāvātā.

Biju jau stratēģiski uzvilkusi zem drēbēm peldkostīmu, jo biju apņēmusies vismaz divas stundas nogulēt saulē. Taču tā kā mans līdzbraucējs ir hiperaktīvs un mierā nosēdēt nemāk, sauļošanas laiku viņam solījos samazināt līdz stundai, tad līdz pusstundai, un vēl pēc tam- līdz 20 minūtēm.
Beigās gan izdomājām iet uz māju pusi gar krastu- tie bija vairāki kilometri. Bišķiņ jau pukstēju, ka saule nekrīt tieši uz sejas, bet gan uz vienu sānu, bet nu neko.

Gar jūru vairāku kilometru garumā, kā pie civilizētiem cilvēkiem, stiepjas arī asfalta ceļš, turklāt ik pa pāris metriem bija mazi veikaliņi, kafejnīcas, kā arī tāda svarīga lieta kā tualetes (kurās varēja arī ieiet, nenoģībstot no smakas).

Cilvēku ļoti daudz, turklāt mazi bērni vai ik pēc metra spēlējās smiltīs, ceļot visdažādākās grūtības pakāpes pilis, nocietinājumus, kā arī ļoti entuziastiski rokot bedres.
Redzēju pāris sīkās cacītes, kas uz jūru atnākušas ar safrizētiem matiem, kuros saspraustas bantītes, kā arī uz sejas uzklāta kosmētikas kārta.
Ar džekiem gan švaki. Pilnīgi un galīgi garām. Ja kāds zina, kādi izskatās MTV šova "Jersey Shore" džeki, tad varat iztēloties- redzēju tādus eksemplārus. Otra "šķira" bija tie tipiskie angļu džeki, kuri ir viegli uztūkuši (nezinu no kā- no alus vai pārtikas, varbūt no saules), tādi iesvīduši un taukaini.

No Bournemouth pludmales aizgājām līdz pilsētas daļai, ko sauc par Sandbanks. Šajā pilsētas daļā atrodas pasaules dārgākie nekustamie īpašumi. Īsta tūristu paradīze. Turklāt pāri ielai, pretī jūras krastam, otrā pusē jūra turpinās. Otrā pusē atrodas Eiropā lielākā dabīgā jūras ieplaka. Vienkāršiem vārdiem tā ir kā liela, liela peļķe- ne pārāk dziļa. Tā ir ideāla vieta, kur nodarboties ar vindsērfingu, kā arī vienkārši plunčāties ūdenī, kas pat puskilometra dziļumā sniedzas labākajā gadījumā līdz gurniem.
Nevaru vārdos aprakstīt, cik skaista šī vieta izskatās, to ir jāredz.

Pēc šķietami bezgalīgas brišanas pa "peļķi" noķērām autobusu līdz mājām, un pēc tam vēl paspēju stundiņu pasauļoties dārzā.

Vakarā apjēdzu, ka mana pukstēšana par nepietiekamu laiku guļot saulē, bija galīgi nepamatota. Ieskatījos spogulī un apjautu, ka mana seja bija sarkana kā tomāts. Nemaz nerunājot par iesauļoto peldkostīmu, sevišķi tajā sānā, kurā pa dienu bija saule.
Atceros, kā vienreiz Zandai birojā teicu- "ja pamani, ka tur no tā stūra spīd kaut kas sarkans, tad zini, ka tā esmu es". Šoreiz bija apmēram tāpat, ja ne trakāk.

Piektdiena:

Kaspars darbā, es viena pati visu dienu. Jau no paša rīta jutu nemieru. Mana nu jau rozā seja liecināja par to, ka saulē tā kā nevajadzētu aizsēdēties. Taču, kad paskatījos pa logu un atkal- neviena mākonīša- nespēju noturēties. Godīgi sakot, man kopš iepriekšējās dienas bija neliela saules dūriena sajūta.

Pulkstens vēl nebija deviņi, kad jau biju ielikusi mazgāties veļu. Ap deviņiem jau domāju, ko taisīt Kasparam ēst, kad viņš atnāks mājās. Izdomāju, ka beidzot jātiek vaļā no tām vistu kājām saldētavā, tā kā cilpoju uz veikalu pēc ķiplokiem un citrona. Pa ceļam jau ievērtēju laikapstākļus- nedaudz pavēss vējš, bet kopumā tā neko.

Tā nu ap desmitiem biju ceļā uz jūru. Šoreiz gan nebraucu nekur, bet gāju uz vietējo pludmali. Pa ceļam savam Homēram vēl darbā ienesu dounuts (mmmmm...dounuts).
Pie jūras cilvēku nebija pārāk daudz- pārsvarā ģimenes ar bērniem. Centos atrast nomaļu vietiņu, taču jūra ir tik tuvu krastam, ka pārāk daudz vietas nebija.
Nepagāja ne pusstunda, kad man blakus burtiski metra attālumā apmetās trīs bērnu ģimenīte, vēl pēc pusstundas otrā pusē atnāca vēl viena kompānija, kas apmetās burtiski blakus.
Tikai vēlāk, kad piecēlos kājās, aptvēru, ka visa pludmale, cik tālu vien sniedzās mans skatiens, ir nosēta ar cilvēku kompānijām, pārsvarā ģimenēm, kas atrodas apmēram metra attālumā viens no otra. Kaut kāds ārprāts!

Vēl viena lieta, ko noteikti gribēju pieminēt ir ekipējums. 98% cilvēku uz jūru ieradās ar teltīm, vēja aizslietņiem, galdiņiem, krēsliem, saulessargiem, kā arī milzīgām gumijas laivām. Es ar savu knapo dvielīti jutos galīgi nevietā :D Un mani šokēja, ka neviens nespēlēja volejbolu.

Uz māju pusi devos pēc divpadsmitiem. Negribējās pārāk pārspīlēt ar gulēšanu saulē, galu galā rīt darbā jābūt. Pēc tam sagaidīju Kasparu, pasnaudu, paskatījos Britain's Got Talent, un diena galā.

Bildes būs vēlāk.

Man arī kaut kas līdzīgs jāizdomā

2010-06-01T12:52:00.000-07:00

"A woman sues Google for $100,000 after she was hit by a car while following Google map directions."

Kartējā diena

2010-05-30T11:20:00.000-07:00

Pēc garas darba dienas atnācu mājās, stundiņu pašiverējos pa istabu, aizgāju izskriet, un tagad taisos ēst picu un dzert vīnu, skatoties "Sex & the City". Nodedzinātās kalorijas ar uzviju dabūšu atpakaļ :D

Darbā viss mierīgi, ja neskaita neiztrūkstošās intrigas un noslēpumus, kas nemaz nav noslēpumi. Sīkumos man nav ne mazākās vēlmes ieslīgt- cenšos turēties pa gabalu, lai gan tas ne vienmēr izdodas. Jebkurā gadījumā teiciens- par šo viesnīcu varētu uzrakstīt grāmatu- šeit ir ļoti populārs.

Fiiiiive!

2010-05-29T12:56:00.001-07:00

Kurš vēl atceras tādu grupu kā "Five"? Kaut kā vienā jaukā dienā atcerējos, ka tādi arī pastāvēja. Bijām taču apsēstas, turklāt Džī jeb Jay vispār bija krutākais džeks ciemā :D

Dziedošais sivēns

2010-05-29T12:29:00.000-07:00

Tikko "Britain's Got Talent" rādīja cūku, kuras talants bija it kā dziedāt Maikla Džeksona "Beat it".

Būtībā saimniece cūkai iemeta mutē ko ēdamu, un tad nu ruksis dziesmas pavadījumā gremoja ēdamo. Tam vajadzēja radīt iespaidu, ka viņš plāta muti dziedot. Protams, nekas no tā nesanāca.

Kā var ienākt prātā aizvest cūku uz talantu šovu un gaidīt, ka tā sāks dziedāt?

Nu, meitenes, atkārtojam soļus! ;)

2010-05-28T12:19:00.000-07:00

Esmu pamodusies

2010-05-28T11:08:00.000-07:00

Kopš sācies pavasaris, jūtu, ka esmu pamodusies no ziemas miega. Ja ziemā mierīgi varu vakaros pēc darba notusēt pa gultu un pie datora, tad tagad mani apstādināt ir grūti. Nepārtraukti iekšā darbojas mazs motoriņš, kas dzen mani uz priekšu, neskatoties ne uz ko.

Vakar ļoti daudz padarīju darbā, un, lai gan nākamajā rītā kājas sāpēja kā trakas, šodien neapstājos ne mirkli. No rīta braucu uz Bournemouth. Oficiālais iemesls bija nopirkt Kasparam kreklus darbam, taču "nejauši" iemaldījos pāris apģērbu veikalos un nopirku šo to arī sev :D

Kad atbraucu, paspēju iziet dārzā pasauļoties uz stundiņu, piekārtot istabu, aizgāju uz veikalu pēc kaut kā ēdama, pēc tam noskrēju gandrīz divus kilometrus, tad izcepu kotletes, un visbeidzot iegāju dušā. Tagad sēžu gultā pie datora un dzeru vīnu. Varbūt vakarā vēl iesim uz pabu.

Par skriešanu runājot- jau esmu kļuvusi atkarīga. Kad to sāku darīt, bija man viens lūzuma punkts, kad vairs negribējās. Taču tajā dienā pavisam nejauši iegāju victortiassecret.com mājaslapā, ieraudzīju supermodeles ar perfektiem augumiem, un atkal jutu dzinuli iet skriet. Kopš tā laika neesmu spējīga neskriet katru vakaru. Galu galā tās ir tikai 15-20 minūtes no manas dzīves. Labāk pavadīt tās skrienot, nekā rijot čipšus pie datora.

Please help to broke latvian people

2010-05-25T12:30:00.000-07:00

Skatījos Eirovīzijas pusfināla tiešraidi internetā. Sānā atradās komentāru sleja un laikā, kad Aisha uzstājās, kāds komentētājs rakstīja šādi:

"This song is called "Please help to broke latvian people"".

Runājot par "dziesmu" klāstu atlasē- to, kas bija dzirdams grūti nosaukt par dziesmām. Ne ta pops, ne ta šlāgeris, arī ne gluži deju mūzika, roks noteikti nē...nu ļoti švaki.. Tik tukšas dziesmas ilgi nebija gadījies dzirdēt.

Vēl tagad galvā kā murgs skan Baltkrievijas pārstāvju briesmīgais akcents un viņu "džast imadžīīīn...".

Virsraksts

2010-05-25T11:49:00.000-07:00

Pagaidām darbā tā vairāk jāstrādā, jo pēc brīvdienā vēl neesam iegājuši atpakaļ ikdienas ritmā, turklāt diezgan katastrofāli trūkst darbinieku. Jau divas reizes pēc kārtas tie cilvēki, kuri bija solījuši ierasties, vienkārši "uzmeta" un neatbrauca. Tāpēc patlaban tiekam galā kā nu varam.

Man liekas diezgan absurdi, ka pašreizējos bezdarba apstākļos grūti atrast darbiniekus. Šajā gadījumā turklāt nav runa par vergošanu zemeņu laukā, bet gan normālu darba vietu ar visām sociālajām garantijām, kā arī nodrošinātu dzīves vietu kūrortpilsētā, kur tūristi atstāj ļoti daudz naudas.

Ceturtdien brauksim palīdzēt priekšniekam savest kārtībā viņa jauno māju. Māja kā māja- "tikai" deviņas guļamistabas, septiņas vannasistabas..."pieticīga".

Pirmā brīvdiena kopš atgriezos no Latvijas man būs tikai piektdien. Braukšu uz Bournemouth- jāsapērkas visādus sīkumus. Turklāt dažs labs mājās atstājis gandrīz visas apakšbikses :D

p.s. Ai, nu bus jāpaskatās tā Eirovīzijas atlase šodien. Neesmu gan baigā fane, taču man patīk paklausīties Streipu :D

Ellie Goulding- Guns and Horses

2010-05-21T14:06:00.000-07:00

It's time to come clean and make sense of everything

It's time that we found out who we are

Cause when I'm standing here in the dark

I see your face in every star

Nabaga onkulis

2010-05-21T13:51:00.000-07:00

Run, Forest, run!

2010-05-21T13:36:00.001-07:00

Šovakar izdomāju atklāt skriešanas sezonu. Beidzot saņēmos un izkustināju savu pakaļiņu. Jau kādus divus mēnešus par to domāju, taču tikai tagad sāku arī kaut ko darīt. Pirms tam nepārtraukti izdomāju visādus iemeslus, kāpēc to nedarīt- tad vējš par stipru, tad lietus līst, tad jānoskatās kaut kāds seriāls un tā tālāk, un tā joprojām. Cilvēks gan ir viena slinka būtne!

Lai gan skrējiens līdz jūrai un atpakaļ ilga apmēram 15 minūtes, tā likās kā vesela mūžība. Bet bija labi. Skriešana man ir sava veida atpūta, atslābināšanās. Nav par neko jādomā, tikai klausos mūziku un skrienu, kur acis rāda.

Manas apņemšanās parasti kaut kur izkūp gaisā, tāpēc tagad vēl neplānoju, cik reizes nedēļā varētu "izskrieties". Tad jau redzēs. Savādāk parasti sanāk daudzko sasolītites sev pašai, un beigās nekā laba no tā nesanāk.

Viss kārtībā

2010-05-20T09:42:00.000-07:00

Esam laimīgi nosēdušies uz vecās, labās salas. Lidojums netika atcelts, tā kā jau šodien biju atpakaļ darbā un rukāju kā parasti.

Mājās pavadītās dienas bija vienkārši ideālas. Laiks perfekts- pat paspēju nosauļoties- turklāt katrs cilvēks, ar ko satikos deva man līdzi kādu labu domu, "dzīves gudrību", ko ielikt koferītī pirms braucu atpakaļ.

čau

2010-05-18T07:22:00.000-07:00

Nu tā. Ap šo laiku te bija jābūt ierakstam par to, kā man gāja mājās, taču vēl neko neesmu rakstījusi, jo joprojām atrodos Latvijā. Lielais, ļaunais pelnu mākonis vakar atradās virs UK, tāpēc Gatvikas lidostu uz laiku slēdza. Mani joki par to, ka tas varētu atgadīties piepildījās. Tā kā bīstieties no manu domu spēka :D ka nepiepildās vēl kaut kas.

Braucam trešdien pusvienpadsmitos. Nu redzēs, kā būs.